Antra Gabre / Autori

Adreses Rīgā ir nomainītas aptuveni desmitajai daļai māju no paredzētajiem 10 000 adresācijas objektu. Lēmumi par adresācijas maiņu jau pieņemti Bolderājā, Buļļos, Voleros, Spilvē, Daugavgrīvā, Kleistos, Iļģuciemā un Imantā.

Tiem īpašniekiem, kuri savas ēkas neremontē, bet ilgstoši noslēpj aiz dažādas krāsas aizsargsietiem, itin drīz var nākties rosīties krietni nadzīgāk. Rīgā plānots pakāpeniski aizliegt celtniecības sieta jeb aizsargsieta izmantošanu.

    Beidzamā laikā Tīnūžu–Kokneses autoceļš kļuvis par biedu autovadītājiem. Uz ātrsatiksmes šosejas bojā gājuši un smagi satraumēti daudzi autovadītāji, pasažieri un gājēji.

Pirms dažiem gadiem man bija iespēja apskatīt tēlnieka Igora Vasiļjeva darbnīcu Vecāķos. Tēlnieka mamma Irina vēl bija dzīva. Miniatūrā, joprojām skaistā sieviete saudzīgi glāstīja dēla veidotās koka skulptūras un bija gatava runāt par katru no tām. Par pianistu Venu Kleibernu, kura krūšutēlu Igors veidojis. Par abu tikšanos. Par aktieri un draugu Vasiliju Ļivanovu. Par Igora sievietēm gan mamma nesacīja neko. Bet viņas bija. Skulptūru bija daudz, tēli skatījās gan virsū, gan garām un šķita pat atdzīvojamies. Jo koks tomēr ir dzīvs materiāls pat pēc tam, kad jau nocirsts.

Latvijas lepnuma balvu ieguvusī ogrēniete Inese Fecere un Rīgas bāriņtiesa 13. maijā ir šķīrušās miermīlīgi.

Div­des­mit as­to­ņus ga­dus ve­cais Vā­ci­jas pil­so­nis An­dre­ass Lu­bics šo­gad 24. mar­tā ap­zi­nā­ti ie­trie­ca Al­pu kal­nos lid­ma­šī­nu ar 150 cil­vē­kiem, ka­mēr kap­tei­nis bi­ja iz­gā­jis no ka­bī­nes. Pirms tam ār­stiem viņš sū­dzē­jies par dep­re­si­ju, pa­ni­kas lēk­mēm un ne­mie­ru.

Šogad Pārdaugavas svētkos rīdziniekus un svētku viesus aicinās sajust vienu no skaistākajām Rīgas pusēm – Pārdaugavu. Ar saukli Jūti Pārdaugavu! Arkādijas parkā un tā apkārtnē svētki 23. maijā ilgs no pulksten 12 līdz 23, piedāvājot daudz izklaižu un aktivitāšu. Noslēgumā – balle ar grupu Pērkons un uguņošana virs Māras ezera.

No 100 pārbaudītajām lietām Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) konstatējusi, ka tikai dažās nebija pārkāpumu. Tādu verdiktu saņēmusi Rīgas bāriņtiesa. Ja netiek prasīts nekavējoties atcelt no amata bāriņtiesas priekšsēdētāju Aivaru Krasnogolovu, tātad pārkāpumi nav kliedzoši?

Ir cilvēki, kuri būs ievērojuši, ka viņus visu dzīvi pavada vieni un tie paši skaitļi. Un tad viņi vai nu uz savas ādas pārbaudītu dažādu likumsakarību rezultātā, vai vienkārši tāpat pieņēmuši, ka kāds no tiem ir viņu laimīgais un veiksmīgais skaitlis, kuru uzskatīt par savu talismanu. Iespējams, tie ir datumi, kad viss izdodas, pārrunas norit veiksmīgāk nekā citās dienās, darījumi sokas.

Pagaidām ir grūti iztēloties, kāds izskatīsies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) pēc vērienīgās rekonstrukcijas, jo pašlaik tas atgādina būvobjektu, kāds arī ir. Patlaban ir izpildīti 60 procenti no paredzētajiem būvdarbiem. Toties jaunā pazemes izstāžu zāle šķiet visgatavākā. To plānots atklāt ar mākslinieka Miervalža Poļa izstādi, kas būs mākslinieka pirmā lielākā personālizstāde.

Kamēr pagājušajā nedēļā feisbukā turpināja ceļot brīdinājums par diviem pedofiliem Rīgā, Purvciemā, pie skolas Ūnijas ielā 93, no kuriem viens esot aizbēdzis Volkswagen busiņā, policija informēja, ka par netiklām darbībām pie bērnudārza aizturēti divi ekshibicionisti. Tas tiešām noticis Purvciemā, bet pie bērnudārza. Abi vīrieši par atvērtām auto durvīm garāmgājējiem, tajā skaitā bērniem, demonstrējuši savus dzimumorgānus.

Būtu skaļi apgalvot, ka izstāžu zāles Arsenāls ēka nonākusi grausta statusā, jo Rīgas pašvaldība tai piešķīrusi vismaigāko – tikai pilsētvidi degradējoša objekta – statusu. Ja ēku nesakārtos, ar laiku tai ir visas iespējas no C kategorijas objekta kļūt par A kategorijas, tātad ne tikai videi, bet arī cilvēkiem visbīstamāko, graustu.

Iekāpjot 16. maršruta autobusā, rīdziniece Inese ieraudzīja, ka pasažieru sēdvietās cienīgi sēž dāma ar sunīti. Vispār jau krietna izmēra suni. Turklāt katrs ieņēmis savu vietu.

Bērniem nav jāpiedzīvo kara šausmas, bet, ja nu reiz tā ir noticis, ka viņi atrodas karadarbības zonā, tad mums, kuri dzīvo miera apstākļos, ir jāpalīdz atgūties no emocionālajām un fiziskajām traumām.

Jūnijā pēc apmēram gadu ilgas rekonstrukcijas apmeklētājiem tiks atvērti vairāki parki – Grīziņkalns, Ziedoņdārzs un Miera dārzs. Pozitīvā ziņa ir tā, ka atjaunoti ir ne tikai trīs Rīgas parki, bet sakārtotas vairākas tiem tuvākās ielas. Darbi tiek veikti galvenokārt par Eiropas fondu naudu.

Talantīgā koklētāja ar patriotisko vārdu Latvīte ir centusies panākt, lai viņas vārds tiktu ierakstīts kalendārā.

Valsts prezidenta kabinets Rīgas pilī pagaidām vēl atgādina noliktavu, bet greznie gaismekļi viņa darba telpās jau atjaunoti un uzlikti. Tuvākajā laikā tiks pabeigta Sūtņu akreditācijas zāles restaurācija un Ģerboņu zāles apdares darbi, labiekārtots pils dārzs. Rīgas pilī ir pabeigti apmēram 70 procenti darbu, bet pilnā spozmē piecus gadsimtus veco vēsturisko ēku varēs apskatīt tikai šā gada novembrī. Un arī tad tikai daļu no visa pils kompleksa, jo Latvijas Nacionālais vēstures muzejs iepriekšējās telpās kastelas daļā atgriezīsies vien 2018. gadā.

Doma baznīcas tornis un kupols ir nedaudz piebremzējuši iepriekš plānoto atjaunošanas darbu termiņu, tomēr tā ir tikai tehniska rakstura kavēšanās, saka Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis.

Joprojām daudziem Latvijas iedzīvotājiem būtisks ir komunālo maksājumu apjoms, kas var ievērojami atšķirties pat viena mikrorajona mājās.

Oficiālā peldsezona Latvijā sākas 15. maijā un beidzas 15. septembrī. Tas nozīmē, ka pēc nedēļas, ja laikapstākļi ļaus, daži drosmīgākie varēs ar izmēģināt, cik silts ir ūdens.

Latvijā kopumā daudzdzīvokļu namu atjaunošana notiek aktīvāk nekā valsts galvaspilsētā, toties Rīgas mājokļu vecums atbilst Latvijā apdzīvoto mājokļu vidējam vecumam. Nekāds mierinājums tas gan nav, acīmredzot tāpēc Latvijas galvaspilsētā regulāri tiek pilināta informācija, lai iedzīvotājus mudinātu izlemt par daudzdzīvokļu ēku renovāciju, proti, kapitālo remontu.

Otrais pasaules karš ir beidzies, bet kara atbalsis turpina skanēt mūsdienu pasaulē. Divdesmit pirmā gadsimta sabiedrībā joprojām notiek kara (precīzāk, Krievijā lietotā nosaukuma «Lielais Tēvijas karš») mitoloģizēšana, un mūsdienu Krievijas propagandā izmantotie termini ir bīstams ierocis, par kura ietekmi Briselē, Eiroparlamentā, runāja vairāki ievērojami viedokļu līderi, piemēram, Jeilas universitātes profesors Timotijs Snaiders, Kremļa nežēlastībā kritušais profesors vēsturnieks Andrejs Zubovs un Sorbonnas universitātes pasniedzēja Fransuāza Toma.