Kaut ko maksā, bet vecie komunālie parādi būtiski nesarūk

Joprojām daudziem Latvijas iedzīvotājiem būtisks ir komunālo maksājumu apjoms, kas var ievērojami atšķirties pat viena mikrorajona mājās.

Rīgā ir parādnieki, kas iekrājuši tūkstošiem eiro parādu, bet viņiem nav problēmu šo summu nekavējoties nomaksāt, tiklīdz tiek piedāvāts atcelt līgumsodu, kas tādiem tūkstošniekiem ir pietiekami liela daļa no kopējā parāda summas. Pēdējo gadu laikā Latvijas iedzīvotāju maksātspēja it kā nedaudz uzlabojas, lai gan ekonomiskās šķēres joprojām ir lielas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – 2014. gadā tikai 14,5 procenti aptaujāto mājsaimniecību atzina, ka samaksāt komunālos un citus ar mājvietas uzturēšanu saistītos izdevumus tās var bez būtiskiem sava budžeta ierobežojumiem. Savukārt 40 procentos mājsaimniecību ir bijis pat ļoti apgrūtinoši segt mājokļa izdevumus un 45,5 procentos – nedaudz apgrūtinoši. Lai izvērtētu, vai siltā ziema ir ļāvusi neiekrāt vismaz jaunus parādus, Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) aicina pagaidīt līdz jūnija sākumam, kad tiks apkopota precīzāka informācija par apkures rēķinu nomaksu. Turklāt vasarā daudzi samaksā šajā apkures sezonā iekrāto parādu, jo ziemas mēnešos lielie rēķini sit pa kabatu. LPS padomnieks Aino Salmiņš pašlaik var runāt tikai par aptuvenu tendenci, kas diemžēl nav iepriecinoša. Uz šā gada janvāri parādi pat nedaudz pieauguši, kaut ziema bija silta un arī apkures tarifi regulāri samazinājušies. «Sist bungas tomēr vēl negribētu, jo objektīvi varēs pateikt tikai pēc apkures sezonas beigām, kāda ir situācija ar parādiem,» viņš noteic. Salīdzinot ar 2013. gadu, situācija Latvijas pašvaldībās ir uzlabojusies, parādu apjoms tiešām samazinās. Tomēr vismaz laukos vecie parādi neizgaist un agri vai vēlu par tiem nāksies maksāt visiem, jo tagadējo gaisā pakārto summu vienkārši iekļaus tarifā.

LPS dati liecina, ka uz šā gada 1. janvāri kopējais apkures parāds pašvaldībās bija 48 miljoni eiro, pērn uz 1. janvāri – 42 miljoni eiro. Šogad lielās pilsētas 1. janvārī bija palikušas parādā jau 34 miljonus eiro, bet pērn tikai 29 miljonus. Novados savukārt parāda apmērs šogad 1. janvārī bija 14,06 miljoni eiro, bet pērn 12,82 miljoni eiro. A. Salmiņš pieļauj, ka dati, iespējams, iesniegti nepilnīgi, tāpēc pagaidām neanalizē iespējamos cēloņus. Viņš gan neslēpj, ka uzskata – pašvaldības pārmetumus nav pelnījušas, tās ir labi organizējušas siltumapgādi, bet valstī ir nevienlīdzīga situācija no ekonomiskā viedokļa. To, kuri var maksāt, nav daudz. Tie, kuri nespēj maksāt, jau gadiem nemaksā.

Vārds statistiķiem, kuri aprēķinājuši, ka pēdējo gadu laikā mājsaimniecības aizvien mazāk izjūtot mājokļa izdevumu slogu. Kopš 2013. gada par 7,6 procentpunktiem ir krities to mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir ļoti apgrūtinoši apmaksāt mājokļa izdevumus. Arvien vairāk mājsaimniecībās norāda, ka mājokļa izdevumi tām ir nedaudz apgrūtinoši (no 40 procentiem 2013. gadā līdz 45,5 procentiem 2014. gadā) vai nemaz nav apgrūtinoši (no 12,4 procentiem 2013. gadā līdz 14,5 procentiem 2014. gadā). Pērn mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša ievērojamai daļai vientuļo vecāku ģimeņu (55,1 procents) un mājsaimniecībām, kurās pāris audzina trīs un vairāk bērnu (46,1 procents). 56,3 procentiem mājsaimniecību, kurās dzīvo vecākā gadagājuma iedzīvotāji (65 gadi un vecāki), mājokļa izdevumi bijuši ļoti apgrūtinoši, un mājokļa izdevumu segšanai tās tērēja vairāk nekā trešo daļu (33,4 procenti) no savā rīcībā esošajiem ienākumiem, kas procentuāli ir divreiz vairāk nekā vidēji valstī (16,4 procenti). Tajā pašā laikā 9,9 procentiem mājsaimniecību, kur persona vecumā no 65 gadiem dzīvo viena pati, bija parādi par komunālajiem pakalpojumiem (11,7 procenti – 2013. gadā). Kopumā ir nedaudz samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kurām naudas trūkuma dēļ bija parādi par komunālajiem pakalpojumiem – no 19,4 procentiem 2013. gadā līdz 18,2 procentiem 2014. gadā. Vislielākais īpatsvars komunālo pakalpojumu parādnieku bija mājsaimniecībās, kurās pāris audzina trīs vai vairāk bērnu (35,9 procenti), un mājsaimniecībās, kur dzīvo viens pieaugušais ar bērniem (35,7 procenti).

Rīgā situācija izskatās cerīgāka, jo Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) konstatējis, ka samazinājies to klientu skaits, kuru parāds pārsniedz 142 eiro (iepriekš – 100 latus). 2012. gadā šādu parādnieku skaits bija 40 192, bet 2014. gadā – 31 983. Tāpēc vismaz Rīgā var apmierināti konstatēt, ka parādnieku skaits un kopējais komunālā parāda apjoms sarūk. Arī galvaspilsētā ziemā rēķinus apmaksā nepilnā apmērā, bet vasarā nomaksa sasniedz pat vairāk nekā 100 procentu. RNP norāda, ka parādnieku skaits gan par apkuri, gan citiem komunālajiem pakalpojumiem, salīdzinot 2012. gadu ar 2014., sarucis par 9 miljoniem eiro. 2014. gada beigās kopējais klientu parāds bijis 39 miljoni eiro, 2012. gada beigās – vairāk nekā 48 miljoni eiro. RNP pārstāve Santa Vaļuma parādu atgūšanu izskaidro ar uzņēmuma darbu – parādnieki tiek laikus brīdināti, kā arī tika piedāvātas akcijas, kuru mērķis bija stimulēt parādniekus norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Tagad akciju vietā ir pastāvīga iespēja noslēgt izlīgumu un maksāt parādu līdz 18 mēnešu ilgā periodā, nemaksājot visu līgumsodu. Ar nosacījumu, ka tiks samaksāti tikai 10 procenti no līgumsoda, bet pārējos 90 procentus RNP dzēsīs. Vismaz tādā veidā uzņēmums cer tikt galā ar lielo parādu un atgūt kaut daļu naudas.

VISGRŪTĀK NOMAKSĀT IZDEVUMUS PAR MĀJOKLI (2014. gadā)

Apgrūtinoši:

• vientuļo vecāku ģimenēs – 55,1%,

• mājsaimniecībām, kurās pāris audzina trīs un vairāk bērnu – 46,1%.

Ļoti apgrūtinoši:

• mājsaimniecībās, kurās dzīvo cilvēki, kuri ir 65 gadus veci un vecāki – 56,3%.

Mājokļa izdevumu segšanai tās tērēja 33,4% no visiem saviem mēneša ienākumiem.

Parādi:

• personai vecumā no 65 gadiem un dzīvo viena pati – 9,9% mājsaimniecību,

• mājsaimniecībās, kurās pāris audzina trīs vai vairāk bērnu – 35,9%,

• mājsaimniecībās, kur dzīvo viens pieaugušais ar bērniem – 35,7%.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde