Pēc ugunsgrēka Rīgas pilī – negaidīts atklājums
Valsts prezidenta kabinets Rīgas pilī pagaidām vēl atgādina noliktavu, bet greznie gaismekļi viņa darba telpās jau atjaunoti un uzlikti. Tuvākajā laikā tiks pabeigta Sūtņu akreditācijas zāles restaurācija un Ģerboņu zāles apdares darbi, labiekārtots pils dārzs. Rīgas pilī ir pabeigti apmēram 70 procenti darbu, bet pilnā spozmē piecus gadsimtus veco vēsturisko ēku varēs apskatīt tikai šā gada novembrī. Un arī tad tikai daļu no visa pils kompleksa, jo Latvijas Nacionālais vēstures muzejs iepriekšējās telpās kastelas daļā atgriezīsies vien 2018. gadā.
Lai cik paradoksāli skanētu, Rīgas pils ugunsgrēkam, kas nodarījis daudz posta senajai būvei, neglābjami iznīcinot daļu vēsturisku vērtību, var pateikties par to, ka uzietas arī nezināmas liecības. Savulaik pili posa Krievijas valdnieka uzņemšanai, bet nepaguva visas kolonnas telpās izgatavot à la marmors. To atklāja tikai pēc ugunsgrēka, kad ieraudzīja, ka daļa kolonnu ir tikai nokrāsotas, lai atgādinātu marmoru. Kādreizējais brāķītis tagad ir kļuvis par nozīmīgu atradumu.
VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols sacīja, ka lielākie darbi jau ir pabeigti, tagad sākusies apdares un restaurācijas darbu intensīvā fāze. Līdz šim apgūti 25 miljoni eiro no piešķirtās naudas, ik dienu būvobjektā strādā 240 darbinieku, bet restaurācijas darbnīcās – vēl 60–70 cilvēku. Jūlijā paredzēts pabeigt apzaļumošanu pils dārzā, fasādes nokrāsos līdz septembrim, Ģerboņu zāli vajadzētu pabeigt līdz saulgriežu laikam, Sūtņu akreditācijas zāli – augustā. Arī ugunsgrēkā cietušajai Svētku zālei augusts ir darbu pabeigšanas termiņš, lai atlikušajos mēnešos līdz 1. novembrim varētu pagūt sagatavoties telpu nodošanai.
Prezidenta kabinets žurnālistus vakar sagaidīja balts kā šķidrauts. Fonā paredzēto cilni ar Latvijas valsts ģerboni gatavo grafiskais dizainers Jānis Strupulis, un pamazām telpā atgriežas interjera elementi. Daļu no interjera jāsagādā un jāuzstāda būvniekiem. Savukārt Ģerboņu zālē ar divu mākslinieču rokām pie griestiem atgriezusies apmēram puse no paredzētajiem 77 ģerboņiem. Tos glezno no jauna, jo 1995. gada zīmējumi netika atzīti par mākslinieciski vērtīgiem. Baltās zāles griestu rotājumi jau ļauj apjaust šīs telpas greznumu. Zeltījumi vien būšot 62 kvadrātmetru platībā. Svētku zālei arī uzlikti jauni griesti, bet tur gan būs tikai nieka 13 kvadrātmetru zeltījuma.
VNĪ informē, ka pašlaik norisinās restaurācijas un pārbūves projektēšanas darbi Rīgas pils kastelas daļā, kas ir vēsturiski vecākā būve. Rīgas pils kastela ir vecākā un autentiskākā viduslaiku pils Latvijā un arī Baltijā. Tajā tikai 2018. gadā, Latvijas simtgadē, atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Muzeja direktors Andris Radiņš vakar sacīja, ka jau zina, kā tiks sagaidīti muzeja apmeklētāji – ar valsts simtgadei veltītu izstādi. Telpas nākšoties iekārtot straujā tempā, taču viņš ir priecīgs, ka beidzot no solījumiem savest kārtībā muzeja telpas valsts ir nonākusi arī pie darbiem.
Rīgas pils restaurācija un rekonstrukcija tiek veikta divās kārtās. Vispirms notiek Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija, kas uzsākta 2009. gadā un tiks pabeigta šā gada nogalē – līdz 1. novembrim. Otrajā kārtā plānota Rīgas pils kastelas daļas restaurācija un pārbūve, kas tiks uzsākta 2016. gadā un pabeigta 2018. gadā. Otrās kārtas ietvaros plānots atjaunot un restaurēt Rīgas pils kastelas daļu 10 150 kvadrātmetru platībā, rekonstruēt Hurna bastionu, kā arī labiekārtot kastelas pagalmu. Paredzēts veikt arī pagalma arheoloģisko izpēti.