Pirmie gājieni uz Nacionālo mākslas muzeju jāplāno Ziemassvētkos
Pagaidām ir grūti iztēloties, kāds izskatīsies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) pēc vērienīgās rekonstrukcijas, jo pašlaik tas atgādina būvobjektu, kāds arī ir. Patlaban ir izpildīti 60 procenti no paredzētajiem būvdarbiem. Toties jaunā pazemes izstāžu zāle šķiet visgatavākā. To plānots atklāt ar mākslinieka Miervalža Poļa izstādi, kas būs mākslinieka pirmā lielākā personālizstāde.
Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzsver – lai arī būvniekiem atsevišķas vietas objektā vajadzējis pārstrādāt un bijusi ilgstoša dīkstāve, termiņi vairs mainīti netikšot. Līdz šā gada 28. oktobrim ir jāpabeidz būvdarbi, muzeja nodošana ekspluatācijā notiks 1. decembrī pulksten 11.
Savukārt LNMM direktore Māra Lāce sacīja, ka muzeju apmeklētājiem paredzēts atvērt 2016. gada 4. maijā, bet pirms tam, šajos Ziemassvētkos, ikviens interesents varēs novērtēt būvnieku, restauratoru, arhitektu, projektētāju veikumu, jo ar īpašu programmu tiks prezentētas gan atjaunotās, gan no jauna uzbūvētās muzeja telpas. Tukšas.
Pēc tam muzejnieki atvedīs, sāks izpakot un izvietot mākslas darbus un iekārtot ekspozīcijas. Pastāvīgā ekspozīcija pirmo reizi aptvers Latvijas mākslas vēstures kopainu 19. un 20. gadsimta garumā, informē muzejā. Tā atradīsies vēsturiskās ēkas divos stāvos. Visvairāk laikam tiek gaidīta jaunā un modernā izstāžu zāle, jo vecā muzeja vēsturiskās sienas ne vienmēr ļauj mākslas darbus eksponēt neitrālā vidē. Jaunajā izstāžu zālē vispirms ieviesīsies M. Polis, bet nākamā gada rudenī paredzēta vecmeistara Jaņa Rozentāla daiļrades retrospekcija.
Dodoties no vēsturiskās ēkas uz apakšzemes izstāžu zāli, galerijā vietām būs stiklojums, kas ļaus apskatīt glabāšanā noliktos mākslas darbus. Līdz šim muzeja apmeklētāji glabātavā esošās gleznas neredzēja. Būvnieki izstāstīja, ka jaunajai zālei nesošās konstrukcijas ir 20 metrus garas metāla sijas, uz kurām balstās jumta jeb griestu konstrukcija. Būvnieki pēc savas iniciatīvas nolēmuši pārbaudīt to stiprību, tāpēc poligonā sijas vispirms noslogojuši un tikai pēc tam, kad pārliecinājās, ka deformācija ir normas robežās, uzstādīja telpā. Jāpiebilst, ka jaunā izstāžu zāle atrodas sešus metrus zem gruntsūdeņu līmeņa.
Vairākās telpās tiek restaurēts oriģinālais sienu gleznojums. Pēc restauratoru viedokļa, šis esot sarežģītāks objekts nekā Rīgas pils. Darbi tiekot veikti rūpīgi – lai nav jāpārtaisa, jo dīkstāve jau paņēmusi gana daudz laika. O. Burovs vakar informēja, ka dīkstāves radītās izmaksas ar būvniekiem tiks apspriestas nākamajā pirmdienā. Iesniegtā tāme esot jāizvērtē «ne tikai tehniski, bet arī juridiski». Jāatgādina, ka sākotnēji aizkavējās LNMM pārbūves projekta izstrāde, jo lietuviešu arhitektu birojs Processoffice laikā nenodeva projektu. Līdz ar to Rīgas dome nevarēja izsludināt būvdarbu iepirkumu konkursu. Vēlāk pazemes apjoma būvdarbus apgrūtināja iepriekš neprognozēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, kā arī rakšanas darbu laikā muzeja vēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas.