Briselē veido pretsparu Krievijas propagandai
Otrais pasaules karš ir beidzies, bet kara atbalsis turpina skanēt mūsdienu pasaulē. Divdesmit pirmā gadsimta sabiedrībā joprojām notiek kara (precīzāk, Krievijā lietotā nosaukuma «Lielais Tēvijas karš») mitoloģizēšana, un mūsdienu Krievijas propagandā izmantotie termini ir bīstams ierocis, par kura ietekmi Briselē, Eiroparlamentā, runāja vairāki ievērojami viedokļu līderi, piemēram, Jeilas universitātes profesors Timotijs Snaiders, Kremļa nežēlastībā kritušais profesors vēsturnieks Andrejs Zubovs un Sorbonnas universitātes pasniedzēja Fransuāza Toma.
Konferenci Karš un miers: 1945–2015 rīkoja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa Eiropas Parlamentā, domnīca Vilfrīda Martensa centrs un Konrāda Adenauera fonds. ETP priekšsēdētāja vietniece Sandra Kalniete pamato konferences rīkošanas ieceri: «Bija skaidrs, ka Krievija izmantos šā kara 70 gadu atceres datumu savām propagandas vajadzībām.» Tāpēc konferencē tika gan pārstāvēti Kremļa propagandai pretēji viedokļi, gan runāts ne tik daudz par kara upuriem kā par 70 miera gados iegūtajām pamatvērtībām, uz kurām balstās miers Eiropā.
Starp citu, pēc konferences, atvadoties no publikas, A. Zubovs uzsvēra, ka viņš bijis priecīgs pārstāvēt Kremlim pretējus, lai arī neoficiālus uzskatus un ka Eiropas sabiedrībai ir jāzina – arī tādi pastāv Krievijā. Konferences laikā radās iespaids, ka Krievijas leksika saistībā ar karu Ukrainā ir radījusi uztraukumu Eiropas sabiedrībā, kas nav piedzīvojusi okupāciju kā Baltijas valstis. Protams, pašlaik notiekošais Ukrainā nav salīdzināms ar Otro pasaules karu un Lielo Tēvijas karu, kura rezultātus Krievija turpina izmantot savā propagandā joprojām – nu jau kā cīņu pret Rietumiem un savas agresīvās ārpolitikas attaisnošanai. T. Snaiders savā runā Briselē uzsvēra šo aspektu – kādā veidā Krievijā notiek kara mitoloģizēšana, tajā skaitā Molotova-Ribentropa pakta legalizācija (vārdos), jo tādējādi Krievija var attaisnot arī Baltijas valstu okupāciju. Šo nostāju vēlāk diskusijas laikā apstiprināja Krievijas pārstāvja komentārs, kurā viņš atsaucās uz Minhenes vienošanos ar skaidri nojaušamu mērķi – viss taču ir kārtībā.
T. Snaidera Briseles konferencē izteiktās domas sasaucās ar viņa publikācijās pausto, piemēram, par Krievijas propagandas terminiem un paņēmieniem. Pēc tam, kad Krievija iebruka Krimas pussalā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa aģitbrigāde izmantoja un turpina izmantot tādus apzīmējumus kā «fašistisks apvērsums» un «Krievijas pilsoņi», kas šajā apvērsumā esot cietēji. Tiem ir jākalpo par attaisnojumu Ukrainas daļas okupācijai. Jo fašists – tas ir tik pierasts un ērts ienaidnieka apzīmējums vēl kopš Lielā Tēvijas kara laika. Krievijā un ne tikai šajā valstī mēdz lietot vārdus «fašisms», «nacisms» un «fašistisks apvērsums», neizprotot to jēgu.
Krievijā karš un attiecīga leksika pašlaik tiek izmantota, lai reģenerētu nāciju. A. Zubovs stāstīja, ka apmēram 40 procenti Krievijas jauniešu akceptē iespēju, ka Krievija varētu īstenot kodolkaru ar ASV un Krievija tajā uzvarētu. Pēc viņa domām, krievu prāti ir vairāk atvērti vēsturei nekā citu tautību cilvēkiem, iespējams, tāpēc V. Putina propagandai ir tik vienkārši iegūt vienīgās patiesības statusu. «Karš ir ļoti bīstama, šausmīga lieta, bet jaunākajai paaudzei ir romantizēts priekšstats par karu,» teica A. Zubovs. Līdzīgi brīdināja F. Tomasa – par kara tēmas romantizēšanu kinofilmās.
Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāatbild uz jautājumu, vai tai ir ko likt pretī Krievijas propagandai. Savukārt Latvijai – kādā veidā runāt arī par Baltijas valstīm būtiskām konsekvencēm Otrā pasaules kara kontekstā. Uz jautājumu, vai iespējams atrast dzirdīgas ausis Eiroparlamentā, S. Kalniete atbild apstiprinoši. Tas jau notiekot, jo mainās izpratne par to, kas notika Otrā pasaules karā laikā, un kā šī kara rezultāti ietekmēja okupētās valstis.