Rīgā – vidēji vecas mājas, aicina siltināt

Latvijā kopumā daudzdzīvokļu namu atjaunošana notiek aktīvāk nekā valsts galvaspilsētā, toties Rīgas mājokļu vecums atbilst Latvijā apdzīvoto mājokļu vidējam vecumam. Nekāds mierinājums tas gan nav, acīmredzot tāpēc Latvijas galvaspilsētā regulāri tiek pilināta informācija, lai iedzīvotājus mudinātu izlemt par daudzdzīvokļu ēku renovāciju, proti, kapitālo remontu.

Ne pirmo gadu vien par ēku vecuma un nolietojuma ietekmi uz komunālajiem maksājumiem trauksmes zvanus skandina tieši Rīgā, kur iedzīvotāji ir viskūtrākie siltināšanas atbalstītāji. Rīdziniekiem vēl ir vismaz viena iespēja apmeklēt informatīvo dienu par dzīvojamo māju siltināšanu, ko rīko SIA Rīgas namu pārvaldnieks, – 14. maijā no pulksten 15 līdz 18 Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas konferenču zālē (E. Smiļģa ielā 46).

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi informāciju par visvecākajiem un jaunākajiem apdzīvotajiem mājokļiem Latvijā. Lielākā daļa – 71 procents – apdzīvoto mājokļu ir celti no 1946. līdz 1990. gadam, tikai 8 procenti ir uzbūvēti pēc 1990. gada. Visvairāk jauno mājokļu ir Garkalnes novadā (60 procenti no apdzīvotajiem mājokļiem šajā teritorijā), Tīnūžu pagastā (59 procenti) un Mārupes novadā (52 procenti). Visvecākie mājokļi ir Sabilē un Cesvaines pagastā, bet visjaunākie – Baložos un Mārupes novadā. Latvijā apdzīvoto mājokļu vidējais vecums ir 48 gadi, pilsētās – 46, laukos – 51 gads. Rīgā mājokļi ir vidēji 49 gadus veci, Rīgas reģionā – 42, Kurzemē – 52, Vidzemē – 54, Zemgalē un Latgalē – 46 gadus veci. Novadu pagastos un pilsētās visvecākie apdzīvotie mājokļi ir Sabilē (84 gadi) un Cesvaines pagastā (82 gadi), bet visjaunākie – Baložos un Mārupes novadā (23 gadi), vēsta ziņu aģentūra LETA.

Savu artavu informēšanā devusi arī Ekonomikas ministrija, norādot, ka no 2007. līdz 2013. gadam daudzdzīvokļu māju renovācijas atbalsta programmas rezultātā ir pabeigti 563 projekti, bet vēl notiek 285 projektu īstenošana. Ēkās vidējais siltumenerģijas ietaupījums pēc kompleksās renovācijas ir 43 procenti un vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projekta īstenošanas – 80 kWh/m2 gadā.