Bija 2001. gada vasaras diena. Jevgeņijs Sidorovs debesīs virs Jūrmalas ieraudzīja kaut ko tādu, ko pat viņš – racionāli domājošs fiziķis – nespēja izskaidrot. Lidojošais objekts griezās kā bērnu rotaļlieta vilciņš. Uz tā pa perimetru mirgoja uzliesmojumi rozā un violetā krāsā. Objekts lidoja bez skaņas un pazuda Rīgas jūras līča virzienā.
«Pat ar savu pieredzi nevaru izskaidrot, bet es daudz zinu, daudz esmu mācījies. Tā nebija lidmašīna. Skaidrs, ka mana apziņa nebija gatava uzņemt šo informāciju un interpretēt. Tāda ir mūsu psihes īpatnība. Tā rodas leģendas, bet tas nenozīmē, ka nav citplanētiešu,» stāsta notikuma aculiecinieks. Sidorovs arī neslēpj, ka pirms daudziem gadiem dzīvoklī redzējis dīvaina paskata rūķi. Kas tas bija, kāpēc parādījās?
Viņš visam meklē izskaidrojumu, bet nav skeptiķis. Kā mīlēja atkārtot slavenā fantastikas seriāla «X faili» galvenie varoņi – patiesība ir tur, ārā! «Visumā ir daudz dzīvības formu un civilizāciju. Ja neko neesam atraduši, tad tas ir tikai laika jautājums,» ir pārliecināts Sidorovs, Latvijas anomālo parādību pētniecības centra «UFOlats» prezidents. Viņš piebilst, ka par paranormālām parādībām jāuzskata tādas, kurām pagaidām trūkst racionāla izskaidrojuma. Kopumā nav ne normālu, ne nenormālu parādību. Ir atpazītas un pagaidām neatpazītas parādības. Tāpēc viss anomālais ir īslaicīgs – kamēr nav izpētīts.
Latvijas spoku mednieki ir zinātnieki
Sidorovs uzsver, ka ufoloģija (vienkāršoti sakot, nepazīstamu lidojošu objektu – NLO – un ar to saistīto norišu pētniecība) ir vairāk hobijs, jo centra «UFOlats» interešu sfērā ir arī, piemēram, arheoloģija un citas nopietnas lietas, jo centrs apvieno fiziķus, matemātiķus, vēstures un dabas pētniekus un citus zinātnes kalpus. Tāpēc nav pamata vīpsnāt, ka ir apvienojušies dīvaiņi-domubiedri, kas citiem grib uztiept savus priekšstatus par neizskaidrojamām parādībām. Drīzāk pretēji – viņi visu izskaidro no zinātnes viedokļa.
Bet, jā, ufolatieši pēta arī citzemju civilizācijas, kā arī spociņu, reliģiozi mistisku parādību, dīvainu trokšņu izcelsmi. Ja ko tādu piedzīvojat, tad ziniet, ka centra «UFOlats» domubiedri visu informāciju uzklausīs nopietni, pārbaudīs un izskaidros. Teikšu atklāti, klausoties Latvijas «spoku mednieka» skaidrojumus, reizēm pārņem pat vilšanās sajūta: eh, kā tad tā – brīnumu nav. Viņš smejoties mierina, ka Latvijā ir notikušas brīnumu lietas, kam pagaidām izskaidrojums nav atrasts. Mums ir savi brīnumi! Aptuveni desmit.
Pasaulē cilvēki dzird dīvainu troksni
Nesen arī Latvijas interneta portālos pavīdēja informācija, ka gandrīz desmit gadus cilvēki visā pasaulē laiku pa laikam ziņo par savādām skaņām debesīs. Līdzīga informācija pienākot no vairākām valstīm. Vieniem skaņa izraisot bezmiegu, citiem – murgus. Cilvēki dzirdot it kā skaļu trompeti vai mehānisku troksni.
Iespējams, skaņu varētu izraisīt telefonu datu pārraides un lidaparāts, kuru ASV armija izmantojot zemūdeņu komunikāciju nodrošināšanai. Tiek pieļauts, ka planēta Zeme mēdzot izplatīt tā dēvētās dabas radio emisijas. Mēs visi tādas skaņas varētu uztvert, ja vien ausu vietā būtu antenas, jo daba, vide ap mums trokšņo nepārtraukti. Suņi taču dzird to, ko nedzird cilvēka auss, vai ne? Ja radības kronis to nesaklausa, tas nenozīmē, ka tāda skaņa nepastāv.
Ar Sidorovu tieši par šo skaņas avotu nerunājam, taču no viņa skaidrojuma var izlobīt, ka viens vai divi procenti planētas iedzīvotāju, kuri saklausa neparastos trokšņus, nav tikai iedomājušies, ka kaut ko dzird. Pieļauju, ka vairākiem lasītājiem ir gadījies gluži vai salēkties, kad dzīvoklī pēkšņi kāds viņus sauc vārdā. Neviena cita tur nav, tomēr balss atskan. Arī mūsu rakstnieks, filozofs, parapsihologs Konstantīns Raudive ir pētījis iespējamo dzīvi pēc nāves un izveidojis savu metodi mirušo cilvēku balsu pierakstīšanai, izmantojot elektronisko balsu fenomenu. Ko tad viņš īsti saklausīja?
Halucinācijas miegā vai viņpasaules parādības
Sidorovs stāsta par dzirdes, redzes, taktilajām halucinācijām. Ja cilvēks stāsta, ka miegā viņu kāds raustīja aiz kājas, uzgūlās kā lietuvēns uz krūtīm vai skraidīja pār ķermeni, tad nevajag visu vainu uzvelt nelāgiem gariem vai citām viņpasaules parādībām. «Tie ir mānīgi stāvokļi, vajag uzmanīgi izturēties pret tiem. Apziņa mūs mēdz mānīt. Dēvēsim tos par trikiem,» brīdina ufologs.
Kas tad ir rūķi un mājas gariņi? Sidorovs pats taču ir lūkojies rūķa ļaunajās ačelēs un dzirdējis tā balsi. Un spoki kapsētās? Veļi? Citi pat grāmatas publicē pēc tam, kad esot sarunājušies ar eņģeļiem. «Kad apziņa ir izmainītā stāvoklī (nerunāju par alkoholu) – miega un nomoda robežstāvoklī –, tad ir iespējami maldīgi priekšstati. Cilvēks naktī ierauga mēness gaismas apgaismotas durvis, pie kurām pakarināts halāts. Viņam pusmiegā šķiet, ka redz spoku. Kad pamostas, nāk smiekli. Tādu stāvokļu mūsu apziņā ir daudz, kad tā dod maldīgus signālus,» skaidro «spoku mednieks».
Tomēr viņš pieļauj, ka var būt tādas izpausmes, ko nevar izskaidrot un atšķirt no realitātes. Jā, viņš savām acīm redzējis rūķīti, ko, protams, varot izskaidrot ar izmainītu apziņas stāvokli. Bet arī šādā stāvoklī mūsu apziņa kontaktējas ar kaut ko ārpus Zemes, ārpus pierastā. Tāpēc «UFOlats» sadarbībā ar fiziķiem, psihologiem, psihoterapeitiem, filozofiem pētīs izmanītus apziņas stāvokļus. Pētījums būs vērienīgs, interesenti vēl var pieteikties. «Jo mūsu realitāte nav viss, ko redzam. Es kā fiziķis saprotu, ka aiz apkārtējās realitātes ir vēl daudz būtiskāka realitāte, kuru mēs neuztveram,» apgalvo Sidorovs.
Šausmas, es dzirdu balsis!
Atmiņa un apziņa atceras visu. Sarunas biedra balss tembru, istabas iekārtojumu, reklāmu aiz loga, dīvāna auduma faktūru… Atmiņa šo informāciju iesūc un, iedomājoties milzīgu rūtiņu lapu, ieraksta katrā rūtiņā – vienā skaņu, citā attēlu, nākamajā brīvajā laukumiņā – pirms desmit gadiem mirušās vecmāmiņas balsi. Katrā no rūtiņām kaut kas tiek saglabāts. Atmiņa dažādu iemeslu dēļ mēdz haotiski aktivizēt kādu rūtiņu. Un tukšā dzīvoklī, kad tu, cilvēks, mierīgi lasi grāmatu, pēkšņi atskan mirušās vecmāmiņas balss.
«Tā nav ārēja iedarbība, bet gan mūsu apziņas ģenerācija. Es jums palūgšu aizvērt acis un sacīšu: iedomājieties kafijas tasīti. Jūs sajutīsiet smaržu, garšu, krūzītes izskatu, redzēsiet acu priekšā karotīti… Apziņas informatīvais lauks to visu sagādās. Tāpēc nevajag tādām halucinācijām pievērst pārspīlētu uzmanību,» skaidro Sidorovs. Gadās, ka cilvēkiem šis atmiņas fails neaizveras un tad ilgstoši galvā skan vienas un tās pašas dziesmas vārdi, kāda frāze.
Ko klausījās mirušo balsu pētnieks Raudive?
Bet ko tad dzirdēja Konstantīns Raudive? Ar viņu dažādās valodās esot runājuši miruši cilvēki. Sidorova atbilde skan – apziņa no skaņu haosa allaž pratīs izlobīt pazīstamas skaņas. Tās var veidot vārdus un pat teikumus. Tā ir uztveres ilūzija, līdzīga pareidolijai, kad cilvēka smadzenes apkārtējās vides objektu aprisēs – klinšu formās, mākoņos, kokos u.tml. – saskata cilvēka seju. Dažs labs uz Marsa arī ieraudzījis cilvēka sejas atveidu un attīstījis ļoti drosmīgas teorijas.
Kāpēc apziņa tā rīkojas? Tas ir evolūcijas gaitā izveidojies mehānisms, kurš cilvēkam ir ļāvis un ļauj pazīt briesmas jeb ienaidnieku, piemēram, zvēru. Sidorovs gan piebilst, ka vēl nav izpētīti visi elektromagnētiskie lauki, kas vada skaņu. Tāpēc par skaņas detektoru var kalpot gan cilvēka auss, gan skaļruņi, gan mobilais telefons, kurā negaidot var atskanēt ne tikai tā cilvēka balss, ar kuru sarunājamies, bet vēl kāda. Vienkārši kāda skaņa ir novadīta kādā citā uztvērējā, un mums šķiet, ka pazīstam skaņas un vārdus.
Zina, kad sāks informēt par lidojošiem šķīvīšiem
Kāpēc cilvēks tic brīnumiem un neizskaidrojamo dēvē par mistisku parādību? «Tāpēc, ka nezina izskaidrojumu izglītības trūkuma dēļ, vai tāpēc, ka trūkst informācijas,» atbild Sidorovs. Ja cilvēks kaut ko nevar izskaidrot no loģikas vai savu zināšanu viedokļa, viņš to sāk uzskatīt par brīnumu. Viņš redz, ka debesīs kaut kas kustas un mirgo. Viņš zina, kā izskatās lidmašīna un helikopters, bet kas ir tas izplūdušais punkts virs daudzdzīvokļu mājām? Cilvēka personīgā informācijas bāze to nespēj identificēt, un rodas emocionāla reakcija: viss nezināmais ir briesmas!
Tāpēc Sidorovs purina galvu – Holivuda ar savu lidojošo šķīvīšu interpretāciju ir izdarījusi vairāk slikta nekā laba. Izplatījumā lido daudz kas, tāpēc ir kļūdaini interpretēt NLO fenomenu tikai kā kosmosa kuģus. Mūsu sarunas laikā viņš paskatās mobilā telefona ekrānā un saka: «Es kaut tūlīt varu pateikt, cikos šodien būs redzams uzliesmojums.»
Kas debesīs uzliesmos? Pavadonis, kurš nodrošina mobilos sakarus. Tādu esot ap 60. Nē, šis mākslīgais pavadonis, protams, neuzsprāgs, nesadalīsies gabalos un nenokritīs uz Zemes. Uz tā novietotās saules baterijas uz Zemi raida staru, kas līdzinās saules zaķītim. Tas arī ir uzliesmojums, ko cilvēki var novērot skaidrās debesīs. Cilvēks pat nezina, ka tas ir iespējams un – še tev – kārtējā leģenda par NLO gatava, smejas paranormālo parādību pētnieks. Viņam tad telefons ir gluži nokaitēts no zvaniem.
Gadās, ka trikus izstrādā arī planētas. Spožā Venera ir īsta draiskule. Atkarībā no diennakts laika un atmosfēras blīvuma debesīs to var redzēt kā spožu objektu. Pirms nedēļas ik vakaru debesis bija tumšas kā smokings, bet nu kaut kas parādās. Un kustas! Un maina krāsu! Ja ir zināšanas astronomijā, tad Veneras spoguļošanās debesīs vairs nav tulkojama kā NLO brīnums.
Mašīna – slepkava nogalina sievieti Engurē
«Ir parādības, kuras grūti izskaidrot,» noteic Sidorovs. Tad atliek gaidīt, kamēr pētnieki to spēs. Viņš Latvijā saskaitījis apmēram desmit pagaidām neizskaidrojamu parādību un notikumu. Tas pats Jūrmalas NLO. Arī Pokaiņos bijusi dīvaina ar fotoreģistrāciju saistīta izpausme. Vēl kāda neparasta parādība uzieta cilvēku un dieva pamestā nostūrī – nekurienes vidū uz ledus parādījušies trijstūrveida nospiedumi. Atbildes nav pat pēc konsultācijām ar medniekiem un militāristiem – kā tāda forma varēja izveidoties uz ledus?
Par mistisku lietu Siodorovs dēvē arī Engures mašīnu – slepkavu. Šogad notikušajai traģēdijai, pēc viņa domām, neesot izskaidrojuma. Vispirms debesīs bijis redzams kustīgs baltas gaismas stars vai objekts. Tajā marta naktī jauna sieviete ar mazu bērniņu mašīnā devusies mežā meklēt pazudušo vecāko dēlēnu. Meža ceļi esot bijuši neizbraucami. Acīmredzot sieviete izkāpusi no auto, bet kādā brīdī tas sācis kustēties un ar durvīm sievieti piespiedis pie koka. Viņa atrasta mirusi. Stāvus. Mašīnā raudājis divgadīgs bērns. Pēcāk aculiecinieki un ufologi salikuši bildi kopā – viss noticis neilgā laika sprīdī, kamēr kāda engurieša ģimene pa logu redzējusi dīvaino balto gaismu. Mirušās vīrs traģēdijas vaininieku koku mežā ir nozāģējis. Stāsts ir garš, to var izlasīt mājaslapā www.ufo.lv.
Apļus labības laukā zīmē cilvēki Salīdzinoši nesen Latvijas sabiedrības interesi uzjundīja neizprotams atgadījums Salaspilī. Tur pareizticīgo baznīcā 2009. gadā uz svētbilžu skapīša stikla parādījās Svētās Dievmātes attēls. Cilvēki to neesot radījuši, bet atveids uz tumšā fona izskatās gaišs, uz gaišā – tumšs. Vai tas ir brīnums?
«Es nenoliedzu reliģiozus brīnumus, izturos pret tiem ar cieņu,» iesāk Sidorovs. Piemēram, raudošo ikonu fenomenu viņš tomēr izskaidro no fizikas likumu viedokļa. Baznīcās intensīvi dedzina sveces, kūpina eļļas, mirres, visapkārt krājas eļļas lāsītes. Tās nosēžas uz aukstas virmas, arī uz ikonām. Tā turpinās dienu no dienas, gadu no gada un pat desmitiem gadu. Ikonas tiek pārklātas ar eļļas kārtiņu. Temperatūras svārstību dēļ eļļa sāk veidot pilienu un tecēt. Ja eļļa sakrājas ikonā atainotā svētā acs kaktiņā, tad tiešām izskatās, ka šis tēls raud.
Arī Latvijas labības laukos atklātajos zīmējumos viņš nekādu citplanētiešu mākslinieku meistardarbu negrib saskatīt. Šodien nav neviena argumenta, ka apļus, zīmējumus, piktogrammas labības laukos nevarētu izveidot cilvēks. Pastāv mākslinieku grupas, kuras ar to vien nodarbojas. Viņi ir matemātiķi, veido algoritmus, izstrādā rakstus un nosaka, kurā labības briešanas laikā labāk veidot zīmējumu. Esot nianses, kuras grūti izskaidrot, bet kopumā arī Latvijā uzietās piktogrammas ir cilvēku roku darbs.
Mēs dzīvojam starp neesošām pasaulēm
Kā lai paranormālu parādību pētniekam nepajautā, ko viņš domā par nāvi un reinkarnāciju? Varbūt nāves vispār nav? «Neprātīgi interesants jautājums,» aizraujas Sidorovs. «Bet tad ir jājautā, vai ir dzīve un kas tā ir? Tikai šķiet, ka mēs dzīvojam, ka mūsu dzīve ir nepārtraukta. Tā nav.»
Viņš aicina aizdomāties par to, ka nav ne pagātnes, ne nākotnes, ir tikai pavisam īsais laika sprīdis – tagadne. Mūsu tikšanās uz ielas pirms pusstundas vairs nekad neatkārtosies. Tas, kas notiks pēc minūtes, vēl nemaz nav bijis. Cilvēks eksistē starp divām pasaulēm, kuru nav. Nākotnes vēl nav, pagātnes vairs nav. Tāpat arī cilvēks vienā un tajā pašā mirklī dzimst un izjūk, kā piliens okeānā. Kad pilīte iekrīt okeānā, vai tā joprojām ir atsevišķa pilīte vai kļūst par milzīgas ūdens platības sastāvdaļu, jautā Sidorovs. Tāpēc viņš saka – pasaule, kurā atrodamies, ir iluzora. Ar ko saistīta realitāte, kuru uztveram? Ar mūsu apziņu. Tātad pasaule pastāv mūsu apziņā. Mēs redzam šādu bildīti, bet pigmeji pasaules otrā malā redz kaut ko citu. Skudru, kas arī ir dzīvības forma, pasaulē neeksistē tāds objekts kā mašīna vai lielveikals.
Cilvēks ir dzīva būtne, bet no fizikas viedokļa mēs esam molekulas, atomi, sastāvam no tukšuma, un elektromagnētiskajos laukos mēs kā viela izšķīstam. Viņam gribas cilvēku raksturot kā garīgu, enerģētisku, nevis fizisku būtni. Saskaņā ar tādu teoriju nāves brīdī apziņa iziet citā dimensijā. Jo dabā taču viss mainās, izzūd un saplūst.
Tad jau pasaules gals ir neizbēgams? Protams, jo visam ir gals un beigas, omulīgi attrauc fiziķis Sidorovs. Mierinājumam viņš atgādina, ka Visumā notiek arī pretēji procesi, piemēram, kad no haosa rodas zvaigznes.
UZZIŅAI
Ja piedzīvojat neparastas parādības vai notikumus, ko nespējat izskaidrot, zvaniet un informējiet pa tālruni 29493141 vai rakstiet uz e-pastu: evgeny@ufo.lv.