Latvijā atrasti četri meteorīti, un tie paši no debesīm nogāzušies tālajā 19. gadsimtā. Virs mūsu valsts teritorijas arī 2013. gada februārī aculiecinieki novērojuši krītam meteorītu, bet nav dzirdēts, ka to kāds būtu uzgājis. Tiek pieļauts, ka debesu akmens nogrimis Baltijas jūras dibenā.
Aprēķināts, ka Latvijā meteorīti varētu nokrist divreiz 100 gadu laikā. Kur tos var apskatīt? Latvijas Universitātes, Dabas muzeja un privātās kolekcijās, tajā skaitā – nesen atklātajā Mazajā meteorītu muzejā. Tur var aplūkot meteorītus, kas atlidojuši arī no Marsa un Mēness, kā arī fragmentus no trim Latvijas meteorītiem. Ceturtais tiek pārdots, tāpēc pašlaik entuziasti vāc ziedojumus, lai Neretas meteorīta gabaliņu varētu iegādāties uz palikšanu Latvijā.
Muzeja ekspozīcijā ir vismaz 100 eksponātu, daži no tiem sver vairāk nekā puskilogramu. Tomēr daudzi ir pavisam knapi – tos labi var saskatīt ar jaudīgu lupu. Pērn mājās atgriezies pirmais identificētais Latvijā nokritušais meteorīts. Mājās – tas ir, Latvijā, jo meteorīts nokrita Līksnā, tagadējā Daugavpils novada teritorijā, 1820. gada 12. jūlijā. Līksnas akmens tipa meteorīts ir daudz pētīts, un ziņas par to ātri izplatījās visā pasaulē. Latvijā šī meteorīta paraugs glabājas tikai Mazajā meteorītu muzejā, informē muzeja veidotājs Kārlis Bērziņš. Savulaik visi Latvijas meteorīti, izņemot dažas šķēlītes no Baldones meteorīta, tika izvesti, lai tos pētītu un, kā izrādās, arī tirgotu līdz pat šai dienai. Jaunatvērtā muzeja kolekcijā ir arī Baldones un Biržu debesu akmeņu gabaliņi. Trūkst vien Neretas meteorīta, kurš 1864. gadā pārsteidza Svajānu māju iedzīvotājus, noveldamies no debesīm un papostīdams dārzu. Šobrīd pārdošanā ir nonācis 25,75 gramus smags Nerft meteorīta fragments. Tā pārdošanas cena noteikta gandrīz 10 000 dolāru (8626 eiro) jeb apmēram 335 eiro par gramu. Meteorīts jāsaglabā Latvijā arī kā kultūrvēsturiska vērtība, bet ziedojumos pagaidām savākti seši procenti no nepieciešamās summas. Arī šādā veidā notiek meteorītu medības. Interesanti, ka Igaunijā nokrituši četri meteorīti (viens – 20. gadsimtā), Lietuvā arī tikpat daudz, bet, piemēram, Grieķijā – tikai viens.
Pat bez Neretas meteorīta gabaliņa ar vairāk nekā 100 dažādiem meteorītikas eksponātiem šī kolekcija ir kļuvusi par vienu no bagātākajām Latvijā un Baltijā, atzīst K. Bērziņš. Apskatāmi dažādu izmēru meteorīti, kas atrasti visos pasaules reģionos – Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, Austrālijā, Āfrikā, Āzijā, Eiropā, arī Antarktīdā un Arktikas apgabalos. Piemēram, Čeļabinskas meteorīta fragments pat atgādina Latvijas kontūru. Kolekcijā ietilpst arī dažādi impaktīti – meteorītu krišanas seku liecinieki, tostarp sīciņi veidojumi, kas radušies no dinozauru izmiršanā vainojamā meteorīta krišanas. Tas noticis pirms apmēram 65 miljoniem gadu. Dažu labu no debesu akmeņiem drīkstēs pat aptaustīt.
Kā var zināt, ka kolekcijā tiešām iegūts īstais meteorīts? K. Bērziņš mierinoši atbild, ka tiek pārbaudīts avots, no kura debesu ķermeni iegādājas, bet to varot noteikt arī pēc meteorīta struktūras, jo katram piemīt unikāla iezīme.
Mazais meteorītu muzejs atrodas Rīgas mikrorajonā Purvciemā, Nīcgales ielā 3, un sākotnēji darbojas tikai ar iepriekšēju rezervāciju. Vairāk informācijas www.meteoriti.lv vai rakstot uz epastu info@meteoiti.lv.
