Prezidenta vēlēšanas. Kandidātus vērtē Numeroloģe

Valsts pre­zi­den­ta ama­ta kan­di­dā­tus sa­bied­rī­ba, teik­sim – tau­ta, jo­pro­jām ne­iz­vir­za un ne­iz­vē­las. Valsts pre­zi­den­tu ie­vē­lē Saei­ma, bet šim ama­tam pie­mē­ro­tā­ko kan­di­da­tū­ru – ban­di­nie­ku vai ka­ra­li, kā ku­ru rei­zi – po­li­tis­ka­jā ša­hā iz­si­jā ne­dau­dzi po­li­ti­ķi un vi­ņiem pie­tu­vi­nā­tie.

«Prak­tis­kās As­tro­lo­ģi­jas» no­do­ša­nas brī­dī jaun­ākā in­for­mā­ci­ja vēs­tī­ja, ka plā­nots iz­vir­zīt četr­us Valsts pre­zi­den­ta ama­ta kan­di­dā­tus – aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tru Rai­mon­du Vē­jo­ni (ZZS), tie­sī­bu eks­per­tu Egi­lu Le­vi­tu, par­la­men­tā­rie­ti Ser­ge­ju Dol­go­po­lo­vu (S), kā arī de­pu­tā­tu Mār­ti­ņu Bon­da­ru (LRA).

Gu­nārs Kūt­ris no­lē­mis ne­kan­di­dēt, un arī kād­rei­zē­jā Valsts pre­zi­den­te Vai­ra Vī­ķe-Frei­ber­ga jau ie­priekš kan­di­dēt at­tei­ku­sies.

Tomēr sa­bied­rī­bas ini­ci­atī­vu plat­for­ma «Ma­na­Balss.lv» ir ra­dī­ju­si ie­spē­ju vi­siem Lat­vi­jas pil­so­ņiem (kas sa­snie­gu­ši 16 ga­du ve­cu­mu) at­klā­ti paust at­bal­stu SA­VAM Valsts pre­zi­den­tam, kā arī aici­nāt Saei­mas de­pu­tā­tus turp­māk rū­pē­ties par pre­zi­den­ta caur­ska­tā­mā­ku un sa­pro­ta­mā­ku iz­vē­li. Līdz šā žur­nā­la nu­mu­ra no­do­ša­nai ti­po­grā­fi­jā tau­ta bi­ja iz­vir­zī­ju­si se­šus kan­di­dā­tus: San­dru Kal­nie­ti, Gu­nā­ru Kūt­ri, Rai­mon­du Vē­jo­ni, Vai­ru Vī­ķi-Frei­ber­gu, Mār­ti­ņu Bon­da­ru un Egi­lu Le­vi­tu.

Šīs per­so­nī­bas vēr­tē ser­ti­fi­cē­ta nu­me­ro­lo­ģe Ine­ta Vent­nie­ce-Krī­ge­re. Pie­dā­vā­jam vi­ņas ver­si­ju par se­šu sa­bied­rī­bai tī­ka­mā­ko «pre­zi­den­tu» plu­siem un mī­nu­siem. Vi­ņa uz­reiz no­vēr­tē, ka vi­siem šeit no­sauk­ta­jiem kan­di­dā­tiem, iz­ņe­mot Vē­jo­ni, ir sa­mē­rā lie­la opo­zī­ci­ja. Pro­ti, vi­ņi vi­siem ne­pa­tiks. To­ties Vē­jo­nim va­rē­tu būt vis­lie­lā­kais at­bal­stī­tā­ju pulks, jo vi­ņa ener­ģē­ti­ka ir pie­ņe­ma­ma kriet­ni lie­lā­kam cil­vē­ku skai­tam. Ta­ču vi­siem šiem kan­di­dā­tiem paš­laik dzī­vē ie­stā­jies posms, kad jā­būt cie­ši sais­tī­tiem ar val­sti, valsts struk­tū­rām. «Ne­viens nav nedz la­bāks, nedz slik­tāks par pā­rē­jiem. Kat­ra sa­bied­rī­bas iz­vir­zī­tā per­so­nī­ba ir uni­kā­la,» uz­sver nu­me­ro­lo­ģe.

Vārds «Prak­tis­kās As­tro­lo­ģi­jas» eks­per­tei:

Vai­ra Vī­ķe-Frei­ber­ga

Ja vi­ņa ne­bū­tu klai­da lat­vie­te, es pie­ļau­ju, ka par Valsts pre­zi­den­ti Vī­ķe-Frei­ber­ga ne­kļū­tu, jo mēs Lat­vi­jā esam ten­dē­ti uz pje­des­tā­la uz­celt un res­pek­tēt ār­zem­ju lat­vie­šu vie­dok­li.

Vi­ņa ir gudrs cil­vēks, ku­ram pie­stāv dzī­vot un strā­dāt ļo­ti sa­kār­to­tā, pa­rei­zā vi­dē un sa­bied­rī­bā. Vi­ņai ne­pie­cie­ša­ma sis­tē­ma, jo Vī­ķe-Frei­ber­ga ir ļo­ti lie­tišķs cil­vēks. Ja tā ne­būs, tad vi­ņa ne­spēs se­vi pil­nī­bā re­ali­zēt. Īs­ti kar­je­ras cil­vēks nav, bet ir ļo­ti ap­zi­nī­ga un at­bil­dī­ga. Vi­ņa se­vi no­tu­rē­ju­si rām­jos vien­mēr. Pie­mīt va­dī­tā­jas ener­ģi­ja. Šā­di cil­vē­ki ag­ri vai vē­lu «iz­gais­mo­jas» ar sa­vu va­dī­tā­ja struk­tū­ru. Tur­klāt vi­ņa ir veik­smi­nie­ce, kas ļā­va no­kļūt Valsts pre­zi­den­tes ama­tā.

Vai vi­ņa tā­dam ama­tam nu­me­ro­lo­ģis­ki ir pie­mē­ro­ta? Es teik­tu, ka jā, jo, Vī­ķei-Frei­ber­gai va­dot val­sti, sa­bied­rī­ba cen­šas būt la­bā­ka un sa­kār­to­jas, vi­ņa spēj ie­mā­cīt Lat­vi­ju dzī­vot pa­rei­zi, būt sa­kār­to­tai, ba­gā­tai val­stij, jo vi­ņai pie­mīt iz­prat­ne par saim­nie­cis­kiem pro­ce­siem, ne ti­kai par kul­tū­ru. Vī­ķe-Frei­ber­ga pa­ti dzī­vo pa­rei­zu dzī­vi, tāds cil­vēks vi­ņa ir. Vi­ņai pie­mīt vī­riš­ķā ener­ģi­ja, kas pie­šķir vē­rie­nu, mā­ku iz­teik­ties un do­mi­nēt. Vi­ņai ne­sa­gā­dā grū­tī­bas ko­mu­ni­cēt ar ci­tu val­stu pre­zi­den­tiem.

Uz Vī­ķi-Frei­ber­gu var pa­ļau­ties, vi­ņa ne­mai­nīs vie­dok­li – no rī­ta ru­nās vie­nu, va­ka­rā kaut ko pa­vi­sam pre­tē­ju. Spēj pie­ņemt lē­mu­mus in­di­vi­du­āli. Nav pā­rāk dip­lo­mā­tis­ka, bet šo pras­mi, ie­spē­jams, to­mēr ir at­tīs­tī­ju­si dzī­ve sa­kār­to­tā sa­bied­rī­bā un ār­ze­mēs gū­ta iz­glī­tī­ba.

San­dra Kal­nie­te

Vai­ras Vī­ķes-Frei­ber­gas kar­mis­kā dvī­ne, to­mēr at­šķi­rī­ga kā per­so­nī­ba. Vi­ņai pie­stāv glo­bā­lā pa­sau­le. Ja Vī­ķe-Frei­ber­ga sa­ska­ta de­ta­ļas, tad Kal­nie­te ar sa­vu ener­ģi­ju māk su­ģes­tēt. Vi­ņa ir vie­da, se­na dvē­se­le, iz­teikts vī­riš­ķās ener­ģi­jas cil­vēks, bet at­šķi­rī­bā no Vī­ķes-Frei­ber­gas, kas redz at­tīs­tī­bu vie­nā vir­zie­nā, Kal­nie­te spēj lū­ko­ties un ana­li­zēt vai­rā­kos vir­zie­nos.

Spēj adap­tē­ties vai­rā­kos pro­ce­sos vien­lai­kus, uni­ver­sāls cil­vēks, orien­tē­jas vi­sā, tē­mas iz­urbj pa­ma­tī­gi. Daudz­pu­sī­ga. Vi­ņai sī­ku­mi ne­šķiet sva­rī­gi, vi­ņa drau­dzī­bā ar ci­tām val­stīm ne­iz­cels Lat­vi­ju kā uni­kā­lu, bet pra­tīs mū­su val­sti ie­kļaut lie­lā­kā ko­pī­bā.

Sa­va lai­ka in­di­go bērns ar ār­kār­tī­gi spē­cī­gu, su­ģes­tē­jo­šu ener­ģi­ju, ar spē­ju pār­lie­ci­nāt jeb­ku­ru. Pie­mīt iz­teik­ta in­tu­īci­ja. Tau­ta pie tā­diem cil­vē­kiem pie­vel­kas, bet vi­ņi pil­nī­gi vi­siem ne­pa­tīk, tas gan. Kal­nie­te ir spē­jī­ga tu­rē­ties pre­tim pār­spē­kam un sa­gla­bāt kon­sek­ven­tu no­stā­ju, to­mēr at­se­viš­ķos ga­dī­ju­mos vi­ņas rī­cī­ba var būt ne­prog­no­zē­ja­ma.

Iz­teikts va­dī­tā­ja tips vi­ņa nav, ļo­ti labs ot­rais nu­murs, ne­spē­lē so­lo lē­mu­mu pie­ņem­ša­nā. Es teik­tu, ka dip­lo­mā­ti­ja vi­ņai ne­pie­mīt. To, pro­tams, var ap­gūt.

Gu­nārs Kūt­ris

Ja viņš bū­tu bi­jis Saei­mā jau kopš Lat­vi­jas ne­at­ka­rī­bas pirm­sā­ku­miem, tad, ie­spē­jams, bū­tu bi­jis lie­lā­kas ie­spē­jas paš­rei­zē­jā po­li­tis­ka­jā ap­ri­tē. To­mēr šis īs­ti nav Kūt­ra laiks.

Iz­teikts va­dī­tā­ja tips, gudrs un lo­jāls, spēj ātr­i re­aģēt dau­dzās si­tu­āci­jās. Ja va­dī­tu val­sti, tad ne­bū­tu ļo­ti au­to­ri­tārs va­dī­tājs. Val­sti va­dī­tu kār­tī­gi un at­bil­dī­gi. Viņš va­rē­tu to da­rīt, jo pie­mīt lie­la iz­prat­ne par fi­nan­šu, saim­nie­cis­kiem pro­ce­siem, par li­ku­mu. Vi­ņa ener­ģē­ti­ka bū­tu da­ļai Lat­vi­jas tau­tas pie­ņe­ma­ma.

To­mēr kā sie­viš­ķās ener­ģi­jas pār­stā­vim, ie­spē­jams, bū­tu sa­rež­ģī­ti stū­rēt val­sti, jo var pie­trūkt pa­ma­tī­gu­ma un spē­jas ne­ļaut se­vi ie­tek­mēt. Pre­zi­den­tam gan jā­būt im­pro­vi­zē­tā­jam, gan jā­do­mā pa­šam ar sa­vu gal­vu, ne­vis jā­ļauj, lai vi­ņu bī­da un re­gu­lē. Ie­spē­jams, Valsts pre­zi­den­ta ama­tā viņš bū­tu par pa­kļā­vī­gu.

Mār­tiņš Bon­dars

Kur veik­sme vi­ņu vir­zīs, tur va­rē­tu aiz­pel­dēt. Dzī­vē daudz kas at­ka­rīgs no veik­smes fak­to­ra. Gud­ra dvē­se­le, va­dī­tā­ja ener­ģi­ja pie­mīt, var un grib būt lī­de­ris, to­mēr valsts va­dī­tā­ja krēs­lā, ie­spē­jams, vē­lē­sies iz­man­tot tā re­pre­zen­ta­tī­vās ie­spē­jas, ne­vis kļūt par au­to­ri­tā­ti. Viņš vai­rāk vērsts uz sa­vas per­so­nī­bas pre­zen­tē­ša­nu.

At­vai­no­jos, ka tāds sa­lī­dzi­nā­jums, bet valsts nav Dis­nej­len­da, valsts sa­stāv no daudz vai­rā­kām «sa­stāv­da­ļām», ku­ras vi­sas jā­sa­liek vie­nā me­hā­nis­mā, vie­nā ve­se­lu­mā. Vai Bon­dars spēs ar to tikt ga­lā? Pre­zi­den­ta ama­tā viņš bū­tu, pro­tams, glīts no vai­ga, ar la­bu ģi­me­ni, bet arī pā­rāk maigs va­dī­tājs. Šau­bos, vai viņš spē­tu kā­du at­laist no dar­ba vai skar­bāk ru­nāt ar ci­tu val­stu lī­de­riem. At­bil­dīgs viņš ir, bet diem­žēl pie­trūkst lo­ģi­kas. Viņš pa­ļau­jas, bal­stās uz iz­jū­tām, pie­mīt in­tu­īci­ja. Bon­dars ir ļo­ti vis­pu­sīgs un ta­lan­tīgs, bet vi­ņam ne­pie­mīt saim­nie­cis­ka do­mā­ša­na. Lat­vi­ja no tā ne­zau­dē­tu, ja viņš kļū­tu par pre­zi­den­tu. Ta­ču, ja būs jā­pie­ņem sva­rī­gi, kar­di­nā­li un kon­struk­tī­vi lē­mu­mi, vi­ņam bū­tu grū­ti tā­dās si­tu­āci­jās iz­šķir­ties. Tad val­dī­tu emo­ci­jas.

Egils Le­vits

Ļo­ti vieds cil­vēks, aka­dē­mis­ki gudrs. Ci­tiem kan­di­dā­tiem nav tik mil­zīgs in­te­lekts, kāds pie­mīt Le­vi­tam. Ie­spē­jams, sen­čos va­rē­tu at­rast aristo­krā­ta sak­nes. Pie­mīt va­dī­tā­ja do­tu­mi. Ša­jā cil­vē­kā ap­vie­nots in­te­lekts, kul­tū­ra, iz­prat­ne par pro­ce­siem val­stī. Vi­ņam pie­mīt vēl­me uz­tu­rēt un at­svai­dzi­nāt zi­nā­ša­nas. Spēj būt elas­tīgs, adap­tē­ties da­žā­dos ap­stāk­ļos. Ļo­ti spē­cī­ga lo­ģi­ka. Spēj ie­dzi­ļi­nā­ties gan glo­bā­los pro­ce­sos, gan de­ta­ļās.

Diem­žēl nav dots veik­smes fak­tors, tā­pēc dzī­vē nā­kas iz­sis­ties ar aka­dē­mis­ko gud­rī­bu. Tā vi­ņam pa­līdz, ne­vis ga­dī­jums vai veik­sme. Vien­mēr mā­cēs se­vi pa­sniegt, ne­lēks uz ecē­šām. Dip­lo­mā­tisks cil­vēks, bet bū­tis­kās si­tu­āci­jās va­rē­tu ne­no­stā­vēt pār­spē­ka priekš­ā. Lat­vi­jai tāds pre­zi­dents bū­tu ie­gu­vums, bet bez veik­smes fak­to­ra nu­me­ro­lo­ģis­ka­jā mat­ri­cā vi­ņu diez vai ie­vē­lēs ša­jā ama­tā.

Rai­monds Vē­jo­nis

Pie­mīt uni­ver­sā­la ener­ģi­ja, vi­ņam ir vis­ma­zā­kā opo­zī­ci­ja. Po­zi­tīvs, ļo­ti gaišs cil­vēks, ar lie­lu at­bil­dī­bas iz­jū­tu. Tā­du, kā mēdz teikt, la­bu, cil­vē­ku at­bal­stīs gan­drīz vi­si.

Viņš ir iz­ci­li pie­mē­rots paš­rei­zē­jam ama­tam Aiz­sar­dzī­bas mi­nis­tri­jā, arī vi­des lie­tas bi­ja vi­ņam at­bil­sto­ša no­za­re. Ļo­ti lo­ģisks, starp kan­di­dā­tiem lo­ģis­kā­ka par vi­ņu nav. Spē­cīgs tak­ti­ķis un stra­tē­ģis. Vis­pu­sīgs, gudrs, bet nav va­dī­tājs, jo pie­trūkst stin­grī­bas. Tā­pēc var ras­ties jau­tā­ju­mi: kam ir iz­de­vī­gi, lai Vē­jo­nis bū­tu pre­zi­dents; kurš vi­ņu grib gro­zīt un bī­dīt pēc sa­va prā­ta? Viņš vis­la­bāk spēj dar­bo­ties ko­man­dā. Vai so­lo kar­je­rā Vē­jo­nim klā­sies vieg­li? Ja būs la­ba ko­man­da, tad viņš būs spē­cīgs, bet viens – diez vai.

Vē­jo­nis ir at­ka­rīgs no ci­tu vie­dok­ļa, grū­ti pie­ņemt pa­šam sa­vu lē­mu­mu. To­mēr var ne­sa­klau­sīt, ko vi­ņam sa­ka, ko jau­tā. Tā­dē­jā­di var pa­laist ga­rām bū­tis­ko. 

Ie­tu­rēs pau­zi, pirms lēks uz ecē­šām. Dū­ri gal­dā ne­trieks. To­le­rants, priekš­plā­nā ne­lī­dīs, drī­zāk stā­vēs ci­tiem bla­kus, ta­ču pre­zi­den­tam ir jā­būt vēl­mei iz­iet priekš­plā­nā, bet Vē­jo­nim ne vien­mēr tas šķiet ne­pie­cie­šams. Pre­zi­dents ne­var būt no­slē­pu­mains un slēp­ties di­ben­plā­nā, būt tik dis­tan­cēts, ka cil­vē­ki ap­jūk, jo ne­sa­prot, ko viņš do­mā. Tā­du rī­cī­bu var pār­prast.

Vē­jo­nis ir veik­smi­nieks, un tas vi­ņu dzī­vē ie­bī­da īs­ta­jās vie­tās. Šo­brīd dzī­vē ir pie­tie­ka­mi veik­smīgs pe­ri­ods, lai va­rē­tu iz­vir­zīt sa­vu kan­di­da­tū­ru Valsts pre­zi­den­ta ama­tam. Ja Vē­jo­ni ie­vē­lēs, ie­gū­sim Val­dim Dom­brov­skim līdz­īgu per­so­nī­bu. Vai Lat­vi­jai tas kai­tēs? Do­mā­ju, ka ne.

Pēc at­se­viš­ķu po­li­ti­ķu do­mām, ti­ca­māks sce­nā­rijs bū­tu ie­vē­lēt pre­zi­den­tu ot­ra­jā kār­tā, pie­sais­tot opo­zī­ci­jas bal­sis. Tiek pie­ļauts, ka viens no ie­spē­ja­ma­jiem kan­di­dā­tiem ot­ra­jā kār­tā va­rē­tu būt Lat­vi­jas vēst­nieks NA­TO Mā­ris Riek­stiņš vai kāds no kan­di­dā­tiem, kas vēl nav pub­lis­ki mi­nēts.

Saei­mas ār­kār­tas sē­de, ku­rā tiks vē­lēts nā­ka­mais Valsts pre­zi­dents, pa­re­dzē­ta 3. jūnijā plkst. 10:00