arrow_downwardAisma Orupe / Autori

Vizma Rubene, kura mīt Cēsu pusē, netālu no Svētavota, savos 93 gados pārsteidz ar enerģiju, dzīvesprieku, humoru un prāta možumu. Turklāt joprojām ik darba dienu, kāpdama vairākas reizes no stāva kalna uz gravu, pavada apmeklētājus pie avota un stāsta, kāpēc šī vieta ir tik īpaša. Un vēl – ik rītu iekāpj ledusaukstajā strautā un mēro tajā trejdeviņus soļus, nomazgā seju un iedzer trīs malkus ūdens. Pēc tam pašsajūta – uh, cik laba!

Iespējamā misija kopā ar vairākām augstskolām un Izglītības un zinātnes ministriju ir izstrādājusi ieteikumus, kas varētu palīdzēt izbeigt apburto loku ar jauno pedagogu trūkumu. Tas novedis pie tā, ka skolu direktori nereti ir spiesti lāpīties, piesaistot piestrādātājus. No tā cieš skolēni: šobrīd trešdaļai nav nodrošināta pilnvērtīga mācību priekšmetu apguve.

Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusa noteiktos apgrūtinājumus turpmāk plānots reģistrēt nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Līdzšinējā, kas ietver deviņas dažādas reģistrācijas datu apmaiņas procedūras, pieļautas kļūdas un nepilnības, uz kurām Valsts kontrole vērsusi uzmanību jau 2010. gadā. Patlaban jaunā, krietni stingrākā sistēma top, taču ļoti lēni, jo trūkst finansējuma – vairāk nekā pusmiljons eiro.

Pašreizējais studiju un studējošo kredītu piešķiršanas modelis beigs pastāvēt nākamā gada 1. aprīlī. Līdz tam ir jāizveido jauns, lai sistēmā nerastos pārrāvums. Iesaistītajām pusēm gan ir atšķirīgs redzējums, kādam tam vajadzētu būt, taču skaidrs ir viens – šis modelis sevi ir izsmēlis.

Viens no akūtākajiem jautājumiem ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē ir skolotāju novecošanās. Latvijā viņu vidējais vecums ir 48 gadi (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs 44 gadi). Turklāt 51% Latvijas pedagogu ir vecāki par 50 gadiem (OECD valstīs – 34%). Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē būs jāatjauno apmēram puse skolotāju, liecina Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma (TALIS) skolotāju aptaujas rezultāti.

Cilvēks jau izsenis lietojis zīmes un simbolus – kā informācijas nesējus un enerģijas izteiksmes formu. Latviešiem cauri gadsimtiem ir izdevies saglabāt šo bagātīgo mantojumu par spīti tam, ka iekarotāji visiem spēkiem nīcināja baltu cilšu kultūras vērtības un dzīvesziņu un uzspieda savējo. Tiesa, daudz kas pa šo laiku ir zudis šo zīmju izpratnē, taču intuitīvi tās uzrunā tos, kas tuvojas ar atklātu sirdi un pietāti. Arī Ārija Vērse baltu zīmes izjūt kā savas sargātājas, palīdzes un padomdevējas. Tāpēc tās dzīvo viņas mājā un sētā.

Dace Melbārde, kura turpmāk darbosies Eiropas Parlamentā, pie Kultūras ministrijas (KM) stūres noturējās piecus ar pusi gadus. Viens no iemesliem – viņa spēja atrast līdzsvaru starp dažādām kultūras jomām, jo pati nāca no šīs vides, atzīst nozarē strādājošie, norādot, ka viņa «lietām piegāja vairāk ierēdnieciski, nevis radoši».

Latvijai publiskā sektora pētniecībai un attīstībai gadā nepieciešami kopumā 250 miljoni eiro, lai nepalielinātos tā plaisa, kas izpletusies starp Latvijas un Rietumeiropas rādītājiem. Patlaban Latvija atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas gan zinātnisko darbinieku skaita, gan fundamentālo pētījumu apjoma, gan inovāciju komercializācijas, gan sasniegumu ziņā.

Latvijas zinātnieku zemais atalgojums novedis pie tā, ka daudzi izvēlas strādāt ārzemēs. Tāpēc zinātnieku skaits arvien sarūk un nozarē arvien mazāk pieplūst jauni spēki. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kam zinātne ir viena no šā brīža prioritātēm, saredz divus scenārijus, kas palīdzētu risināt darba samaksas pieaugumu: optimistiskais – finansējums zinātnē ik gadu kāpj par 0,15% no IKP, pesimistiskais – bāzes palielinājums ik gadu ir pieci miljoni eiro.

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes ātrijā ir apskatāmi 20 jauno dizaineru diplomdarbi. To tematiskais spektrs ļoti plašs – ir gan mēbeles, gan konstruktori bērniem, gan virtuves piederumi un daudz kas cits. Īpaša uzmanība pievērsta materiālu pārstrādes iespējām, dodot otro elpu dažādām lietām. Tapis arī sadarbības projekts ar pasūtītāju – biatlona tukššaušanas treniņa ierīce.

Sakārtojot skolu tīklu, svarīgi par atskaites punktu ņemt ne tikai kvantitatīvos, bet arī kvalitatīvos rādītājus. Līdz šim vienīgie bijuši centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultāti, bet tie jāpapildina ar citiem kritērijiem. Šobrīd tapis vien uzmetums, bet gala rezultātu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola prezentēt tikai rudenī, tālab izpelnījusies Saeimas atbildīgās komisijas pārmetumus.

Daļai speciālo skolu no 2020. gada 1. septembra draud iespēja zaudēt lielu daļu audzēkņu, jo četras speciālās programmas turpmāk varēs apgūt vispārizglītojošās skolās kā iekļaujošās. Pašvaldības, kurās ir šīs skolas (to uzturēšana notiek par valsts līdzekļiem), lūdz pagarināt pārejas periodu, lai var sakārtot izglītības programmas un finansiālais sitiens nebūtu tik smags. Atbildīgā ministrija gan uzskata, ka tas nebūtu jādara.

Tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti.

Šā gada 1. septembrī skolotājiem algas pielikums ir garantēts, un šis jautājums tiks virzīts uz valdību jau 11. jūnijā, sola izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tajā pašā laikā nozares arodbiedrība neatsauc septembrī paredzēto streiku, norādot, ka darīs to tikai tad, kad Ministru kabinets apstiprinās grozījumus Izglītības likumā.

Zem­ē, glu­ži kā cil­vē­kā cir­ku­lē asi­nis, at­ro­das ve­se­la dzīs­lu sis­tē­ma ar sa­viem mez­gla pun­ktiem, kas ir ar īpa­šu ener­ģē­ti­ku pil­dī­ti: ūdens āde­res un to krust­pun­kti. Vie­tas, uz ku­rām la­bāk mā­ju ne­celt un jo īpa­ši – ne­gu­lēt. Lai no tā­dām vie­tām iz­vai­rī­tos, jā­lūdz pa­lī­gā rīkst­nieks – cil­vēks, kurš ir īpa­ši ju­tīgs un spēj no­teikt, kas no­tiek zem ze­mes.

Šobrīd vairākums pedagoģijas programmas beigušo neaiziet strādāt uz skolām, tāpēc arvien vairāk izjūtams skolotāju trūkums. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer aizpildīt vakances ar jaunās viengadīgās pedagoģijas studiju programmas absolventiem, kuri iepriekš jau būs ieguvuši augstāko izglītību citās jomās. Pirmos simt studētgribētājus augstskolas uzņems 2020. gada vasarā.

Ar jaunajā vidējās izglītības standartā bioloģijai atvēlēto stundu skaitu, kas apcirptas uz pusi, nebūs iespējams izņemt mācību vielu, ir sašutuši bioloģijas un dabaszinātņu skolotāji un Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes mācībspēki, uzsverot, ka dabaszinātnes taču noteiktas kā prioritāte un bioloģijai tajās ir nozīmīga loma. Nav saprotams, kāpēc tā uzskatīta par mazāk svarīgu, jo tajā pašā laikā ķīmijai paredzēts atstāt līdzšinējo stundu apjomu, bet fizikai pat palielināt.

Divdesmit sporta veterāni, Latvijas olimpisko medaļu ieguvēji vērsušies pie politiķiem ar lūgumu nodrošināt viņiem ikmēneša finansiālu atbalstu (pensiju) 1000 eiro apmērā. Gadā tas no valsts budžeta prasītu aptuveni 300 000 eiro. Sporta veterāni arī norāda, ka līdz šim viņiem atvēlētā summa ir daudz mazāka nekā Igaunijā un Lietuvā.

Daudzi Latvijas Universitātes (LU) darbinieki ir neapmierināti ar 24. maijā notikušajām rektora vēlēšanām, kurā par uzvarētāju tika nosaukts Indriķis Muižnieks, par spīti tam, ka pret viņu nobalsoja vairāk nekā par. Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš uzskata, ka viss ir noticis leģitīmi un saskaņā ar nolikumiem, tāpēc nav jārīko atkārtotas vēlēšanas. 6. jūnijā gan tiks sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, kurā tās dalībniekiem tiks skaidrota situācija.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) otrais direktors Valdemārs Ģinters bija gan starptautiski pazīstams zinātnieks un arheologs, gan sabiedriskais darbinieks. Savas valsts patriots, kurš nolika zinātnieka darbu malā Latvijai būtiskos brīžos. Arī pēckara gados, dzīvodams Zviedrijā, neaizmirsa dzimteni. Ja būtu zinājis, ka aizbrauc projām no tās uz mūžu, būtu tajā palicis, atzinis Valdemārs Ģinters. Pirms aptuveni mēneša viņa personīgo lietu, fotogrāfiju un dokumentu krājums no Zviedrijas nogādāts mājās – LNVM, un kļūs par vērtīgumu pienesumu tā ekspozīcijai.

APJOMĪGS KRĀJUMS.

Latvijas Universitātē (LU) 24. maijā notiks jaunā rektora vēlēšanas. Uz šo amatu kandidē esošais augstskolas vadītājs Indriķis Muižnieks un Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Aiz muguras jau abu pretendentu debates, kurās katrs paudis savu LU turpmāko vadības redzējumu un arī pakritizējis konkurentu par līdzšinējo darbību.