Jaunās studiju kredītu sistēmas aprises vēl neskaidras

Pašreizējais studiju un studējošo kredītu piešķiršanas modelis beigs pastāvēt nākamā gada 1. aprīlī. Līdz tam ir jāizveido jauns, lai sistēmā nerastos pārrāvums. Iesaistītajām pusēm gan ir atšķirīgs redzējums, kādam tam vajadzētu būt, taču skaidrs ir viens – šis modelis sevi ir izsmēlis.

Situāciju ar studiju un studējošo kredītiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē salīdzināja ar vienu no revolucionārām pazīmēm, proti, kad nav iespējams dzīvot pa vecam. Viņa norādīja, ka pērn izsniegti 1200 studiju kredīti, studējošo - zem 300, bet optimālais izsniegto aizdevumu skaits būtu 2000 gadā (ik gadu sāk studēt ap 15 000). Aptuveni 30% pieprasījumu netiek apmierināti, jo nevar atrast noteiktām prasībām atbilstošu otro galvotāju. Ja nemainīs sistēmu un likumdošanu, tad var palikt bez kredītiem. Tas neesot pieļaujami, jo tikai 40% studiju ir par valsts naudu, pārējie mācās par saviem līdzekļiem, un viņiem aizdevums ir nepieciešams. Tā kā neesam gatavi kā Skandināvijas valstīs pāriet uz bezmaksas augstāko izglītību, tad jānodrošina labvēlīgāki apstākļi kredītu saņemšanai, uzsvēra D. Laipniece. Arī kredītu administrēšanas process būtu veidojams vieglāks, kas paredzētu studentam vērsties tikai finanšu institūcijā Altum un slēgt ar to līgumu. Viņa piebilda, ka modelis jāmaina, jo arī bankas atteikušās piedalīties aizdevumu apkalpošanā. Tā 2018. gadā divas izsoles beigušās bez rezultāta un nācies pierunāt vienu banku pagarināt šā pienākuma pildīšanu līdz 2020. gada 1. aprīlim.

Ir izstrādāti pieci scenāriji, un ir jāizvēlas piemērotākais. Patlaban lielāks atbalsts ir tam, kas cita starpā paredz aizdevumu dzēšanu bērnu piedzimšanas gadījumā. Ja līdz šim tie tika dzēsti vienam no vecākiem, tad turpmāk šo mehānismu varētu piemērot abiem (tādi gadījumi mēdz būt ne vairāk kā 1% no visiem kredītiem). Lai šo modeli ieviestu, nākamgad vajadzīgi aptuveni 70 000 eiro, aiznākamajā - 317 000 eiro, vēl gadu pēc tam - 770 000 eiro. Pašreizējo summu ar jaunajam modelim vajadzīgo grūti esot salīdzināt, jo tā būs pilnīgi cita sistēma, teica IZM pārstāve.

Skaidrs arī tas, ka jāturpina apkalpot jau esošie kredīti un tie, kas tiks izsniegti līdz nākamā gada 1. aprīlim. Tas nozīmējot, ka vismaz desmit gadu tas būs jādara kādai no institūcijām, iespējams, ka Studiju un zinātnes administrācijai (SUZA) vai kādai citai pie IZM esošai iestādei. Jāizlemj arī, kurās profesijās būs iespējams dzēst aizņēmumu, jo visās to finansiāli nevarēs izdarīt. Latvijas Studentu apvienības (LSA) vadītāja Justīne Širina rosināja veidot darba grupu, kas izskatītu kredītu dzēšanas mehānismu, jo šobrīd ministrijas ļoti spurojas pret šo ideju. Viņa pastāvēja uz to, ka kredīta dzēšana un atteikšanās no otra galvotāja ir būtisks aspekts, ko apliecinot arī studentu aptauja, ko veikusi LSA. Arī deputāts Jānis Vucāns un pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga ieteica to saglabāt, pretējā gadījumā, piemēram, uz skolām aizies vēl mazāk jauno pedagogu nekā līdz šim. «Tas ir motivējoši, jo īpaši laikā, kad tik ļoti trūkst jauno skolotāju. Jā, tas prasa lielas summas no valsts budžeta, taču tas ir arī attieksmes jautājums, tāpēc valdībai nāksies politiski izšķirties, kuras no profesiju grupām atbalstīt,» sacīja I. Vanaga.

Attiecībā uz galvotāju - izskanēja arī viedoklis, ka tas nebūt nav vērtējams kā slikts ierobežojums, jo nauda tiek ņemta atbildīgāk. Nereti vecāki esot neapmierināti, ka viņu bērns grib iegūt aizdevumu, ko, iespējams, nespēs atdot. Turklāt nav arī garantijas, ka jaunietis turpinās mācīties konkrētajā programmā vai augstskolā.

J. Širina, saliekot akcentus šajā jautājumā, uzsvēra tiesiskās paļāvības principu, kas jāievēro arī pēc jaunā modeļa ieviešanas. Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka 2009. gada krīze ir audzinājusi sabiedrību attiecībā uz kredītu ņemšanu. Šobrīd tas notiek daudz atbildīgāk. LSA esot gatava rīkot «masīvu informācijas kampaņu», lai celtu jauniešu finanšu pratību.