Siliņa: uzstādot jaunas prasības, koalīcijas partneriem pašiem arī jāmeklē tām finansējums

Ja koalīcijas partneriem nākamā gada budžetā ir "jaunas prasības", tad viņiem pašiem arī ir jāatrod tām finansējums, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Lai arī otrdien valdībā bija paredzēts skatīt nākamā gada budžeta likumprojektu paketi, tas nenotiks, jo pašlaik vēl notiek sarunas, teica valdības vadītāja.

Siliņa paskaidroja, ka pašlaik daudzas valstis, ne tikai Latvija, meklē risinājumus, kā segt dažādas izmaksas, kuras radušās, piemēram, pēc Covid-19 un pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā.

"Es domāju, ka pats svarīgākais ir rast risinājumu mūsu mērķiem, ne tik daudz domāt par laiku," uz jautājumu, vai budžeta veidošanā varētu notikt kāda kavēšanās, teica Siliņa, vēlreiz norādot, ka svarīgākais ir atnest rezultātu, jo "laiks mums ir".

Siliņa uzsvēra, ka tas, kad budžeta likumprojektu paketi varētu skatīt valdībā, ir atkarīgs no koalīcijas partneriem. Premjere akcentēja, ka, koalīcijas partneriem nesot "jaunas prasības", tām arī pašiem ir jāsameklē finansējums.

"Katrai partijai tad arī pašai ir jāatrod, kur rast šo finansējumu," paskaidroja premjere.

Viņa uzsvēra, ka papildu finansējumu var rast tikai uz taupības rēķina, vai radot jaunus ienākumus. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka "kolēģu apetīte ir gana liela".

"Man pacietība ir gana liela un mēs vēl strādāsim," par darbu pie nākamā gada budžeta teica Siliņa, sakot, ka ir "pieradusi strādāt gana ilgi", un arī koalīcijas kolēģu atbildība ir atrast risinājumus finansējuma avotiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norādīja, ka ZZS budžetā svarīgs ir atbalsts lauksaimniekiem, taču ir jautājumi, par kuriem vēl jāturpina diskutēt. Tostarp Krauze norādīja, ka svarīgi ir, lai "Programma skolā" neizraisa mazo skolu slēgšanu lauku teritorijās.

Vērtējot, vai ZZS politiķi jūtas uzklausīti, Krauze norādīja, ka "šīs lietas ir jāatrisina, lai virzītos uz priekšu". "Redzu, ka mums veidojas kopīga izpratne," pauda Krauze.

Viņš arī piebilda, ka viens no risinājumiem, kas varētu nest papildu finansējumu valsts budžetā ir pievienotās vērtības nodokļa palielināšana luksusa precēm, piemēram, dārgām automašīnām, jahtām, zeltam un briljantiem, dārgiem kažokiem.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) pauda, ka "Progresīvie" nevairās no sarežģītu jautājumu risināšanas un, viņaprāt, šis budžets ir sarežģīts.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "Progresīvajiem" ir vairākas lietas, ko tie vēlētos redzēt budžetā.

Švinka atzīmēja, ka sadarbības sanāksmē runāts par Zemkopības ministrijas (ZM) rosinājumu samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu. Viņš norādīja, ka plašāka mežu ciršana netiks iekļauta šajā budžetā.

Tāpat partneri vienojušies, ka jābūt izstrādātām Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2025.-2032.gadam, veiktiem ietekmes uz vidi novērtējumiem, kā arī jānotiek diskusijai par šiem jautājumiem.

"Šādā ziņā "Progresīvie" ir saklausīti," viņš sacīja.

Jau ziņots, ka valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Siliņa iepriekš paziņojusi, ka nākamā gada budžetā pieejamie papildu līdzekļi jeb pozitīvā fiskālā telpa 210 miljonu eiro apmērā jāizmanto iepriekš definētajām prioritātēm - drošībai, demogrāfijai, veselībai.