Daļai speciālo skolu no 2020. gada 1. septembra draud iespēja zaudēt lielu daļu audzēkņu, jo četras speciālās programmas turpmāk varēs apgūt vispārizglītojošās skolās kā iekļaujošās. Pašvaldības, kurās ir šīs skolas (to uzturēšana notiek par valsts līdzekļiem), lūdz pagarināt pārejas periodu, lai var sakārtot izglītības programmas un finansiālais sitiens nebūtu tik smags. Atbildīgā ministrija gan uzskata, ka tas nebūtu jādara.
«Patlaban valstī ir 54 speciālās skolas, no tām 49 ir internātskolas. Tajās līdz šim varēja apgūt deviņas izglītības programmas, bet turpmāk paredzēts, ka četras no tām tiks piedāvātas kā iekļaujošās vispārizglītojošās skolās. 36 skolas šīs izmaiņas neskars, jo tās īsteno tās programmas, ko nevarēs apgūt parastajās skolās (tas attiecas arī uz Rīgas Valda Avotiņa pamatskolu - attīstības centru, Rīgas sākumskolu Valodiņa un Rīgas 66. vidusskolu), bet pārējās, kas ir internātskolas, bērnu skaits gan var samazināties vairāk par pusi,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē situāciju raksturoja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Modra Jansone, uzsverot, ka pārejas periods jau bija pietiekami garš - divi gadi. Viņai pievienojās parlamentārā sekretāre Anita Muižniece - bērniem ar mācīšanās grūtībām, fiziskās un valodas attīstības traucējumiem un somatiskajām slimībām nebūtu jāatrodas īpašās izglītības iestādēs un izolētiem no sabiedrības, ievietojot iestādē meža vidū.
Viena no pašvaldībām, kuru šīs pārmaiņas skars, ir Cēsu novads. «Cēsu internātpamatskola - rehabilitācijas centrs piecu gadu laikā jau četras reizes mainījusi nosaukumu, un tas prasījis ieguldīt ne mazums administratīvo un finanšu resursu,» teica Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina. Skolā īpaša uzmanība veltīta bērniem ar somatiskajām slimībām un mācīšanās grūtībām, sniedzot visu nepieciešamo atbalstu. Viņa nav pārliecināta, ka visi šie skolēni būtu jāpārceļ uz parastajām skolām un tur viņiem klāsies labāk. «Jau tagad vecāki izsaka pretenzijas, ja klasē ir vairāki bērni ar mācīšanās grūtībām. Arī pedagogs šobrīd nav gatavs šo darbu veikt, strādājot ar bērniem ar dažādām speciālām vajadzībām, tāpēc lūdzam pagarināt pārejas periodu,» norādīja L. Kokina. Viņa piebilda, ka tikko beigusies pedagoģiski medicīniskā komisija, bet nav neviena normatīvā dokumenta, kas ļautu vecākiem pierādīt, ka Cēsu internātskolā viņu atvases var uzņemt ne vairāk par vienu gadu. Tas gan nenozīmē, ka novadā vispārizglītojošās skolās nestrādā ar šiem bērniem, taču nevajag sasteigt un visu līdzšinējo sistēmu vienā brīdī sajaukt, skaidroja L. Kokina.
Satraukums valda arī Rēzeknes logopēdiskajā internātpamatskolā. Tās direktore Rita Zommere pievienojās viedoklim, ka vispārizglītojošās skolas nav gatavas uzņemt speciālos bērnus. Arī iespējas algot atbalsta personālu ir gana ierobežotas, jo tam trūkst līdzekļu. Rēzeknē vispārizglītojošās skolās mācās ap 4200 bērnu, bet «uz viņiem ir vien 2,97 likmes logopēda». Viņa nav pārliecināta, ka ar 2020. gada 1. septembri būs nodrošināts viss palīgpersonāls, un tas var kļūt par nopietnu šķērsli iekļaujošajai izglītībai.
M. Jansone norādīja, ka patlaban tiek analizēta situācija un vērtēts tuvumā esošo speciālo skolu piepildījums. Runājot par Cēsīm - tur tiešām lielākā daļa ir iekļaujošo programmu bērni, bet tas nenozīmē, ka šī skola jāslēdz, tikai jāmaina tās tips. Tā ir pašvaldības izšķiršanās, kas tālāk ar skolu notiek. Taču skaidrs, ka tādā gadījumā tā zaudē valsts apmaksātus uzturēšanas izdevumus, un tas esot visas šīs sarunas galvenais jautājums.
Deputāte Ingūna Rībena akcentēja: diemžēl tā ir realitāte - ministrijām ir viens redzējums, kas notiek, bet tiem, kas strādā šajās skolās, ir pavisam cits. Liela un nepiedodama kļūda jau tikusi izdarīta, likvidējot «parastās» internātskolas, bet nu jau rindas kārtībā ir speciālās. Deputāte Evija Papule vērsa uzmanību uz to, ka liels mīnuss ir atbalsta sistēmas trūkums parastajās skolās un rehabilitācijas iespējas, jo jāņem vērā, ka šiem bērniem ir nopietnas veselības problēmas. Te esot jārunā ne tikai par vecāku, bet arī pedagogu un skolēnu gatavību iekļaut skolas vidē šādus bērnus.
Komisija rosināja skatīt šo jautājumu atsevišķā komisijas sēdē, jo tas neesot izdarāms pārdesmit minūtēs un «runājot puspatiesībās».