LU rektora kandidāti gaisina pagātnes ēnas
Latvijas Universitātē (LU) 24. maijā notiks jaunā rektora vēlēšanas. Uz šo amatu kandidē esošais augstskolas vadītājs Indriķis Muižnieks un Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Aiz muguras jau abu pretendentu debates, kurās katrs paudis savu LU turpmāko vadības redzējumu un arī pakritizējis konkurentu par līdzšinējo darbību.
Rektora vēlēšanu procesā sabiezējušas arī pagātnes ēnas: I. Muižnieka vārds atradies čekas maisos, bet G. Bērziņam tiek pārmesti akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritēriju pārkāpumi viņa promocijas darbā. I. Muižnieks rektora debašu laikā atkārtoti noraidīja jel kādu saistību ar čeku. To apliecinājusi arī tiesa: viņš nav apzināti vai slepeni sadarbojies ar VDK un nav bijis tās darbinieks vai informators. Līdz ar to - tas nav šķērslis, lai kandidētu uz rektora amatu.
LU šobrīd ir saņēmusi trauksmes cēlāja ziņojumu par G. Bērziņa promocijas darba neatbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem un nodevusi izvērtēšanai neatkarīgām koleģiālām institūcijām, un pēc to atzinumu saņemšanas lems par turpmāko rīcību. Pats G. Bērziņš gan jau iepriekš uzsvēris, ka atbilstoši kārtībai darbam ir bijuši četri augsta līmeņa recenzenti, Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti, kas, tāpat kā promocijas padome, ir atzinuši to par atbilstošu visām prasībām. Viņam nekas neesot piebilstams - ticot LU veselajam saprātam un spējai cieņpilni atrisināt tās iekšējos jautājumus, tāpēc patlaban negrasoties vērsties tiesā.
Abi pretendenti debatēs izvairījās no skaļiem un skarbiem vārdiem oponentam, taču kritiskas notis ieskanējās. Piemēram, G. Bērziņš pārmeta, ka fakultātēm ir ļoti atšķirīgs finansējums - vienām tas ļauj dzīvot labi, citām - kauties ar trūkumu. I. Muižnieks atgādināja, ka, tieši G. Bērziņam esot LU kanclera amatā, tika ieviests šāds fakultāšu finansējuma sadales modelis, proti, katrai no tām ir savs, līdz ar to vienas pelna, citas ir pabērna lomā, it īpaši humanitārās jomas. Viņš centīšoties ne tikai palielināt LU budžetu kopumā, bet arī panākt to visām fakultātēm. Kopumā jau līdz šim augstskolas budžets esot «veselīgs» - ir pat vairāku miljonu eiro handikaps. (Jāatgādina, ka arī pārādsaistības ir ievērojamas, ņemot vērā vērienīgos celtniecības darbus Torņakalnā.) Savukārt I. Muižnieks norādīja, ka viņa oponenta vadītajā fakultātē krītas studentu skaits un finansējums, lai gan budžeta vietu ir vairāk nekā iepriekš. G. Bērziņš atsaucās, ka toties audzis ārvalstu studentu skaits, kas varētu ar laiku vēl kāpt.
Arī klātesošie uzdeva nevienu vien neērtu jautājumu. Tā I. Muižniekam tika pārmesta LU vadības politizēšanās - prorektores amatā ir ne tikai bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, bet padomniece juridiskajos jautājumos - bijusī tieslietu ministre Baiba Broka. Tieši par viņas pienesumu neesot skaidrības, vai tiešām tas algā novērtējams ar 60 000 eiro gadā. Turklāt B. Broka pieņemta darbā bez konkursa. I. Muižnieks atbildēja, ka viņai izdevies sakārtot LU administratīvo pusi, kā arī viņas darbība ļāvusi uzturēt labus kontaktus ar politiķiem un pieņemt labvēlīgus Augstskolas likuma grozījumus, tostarp - atsavināt vairs nevajadzīgos LU nekustamos īpašumus. Savukārt G. Bērziņš pauda, ka politiskām personām nevajadzētu būt augstskolu vadībā, ar šiem pienākumiem var tikt galā arī LU izcilais akadēmiskais personāls.
CV Gundars Bērziņš: dzimis 1971. gadā. Absolvējis LU Ekonomikas un vadības fakultāti (tagad - Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte), iegūstot doktora grādu vadības zinātnē. Līdz 2002. gadam darbojies privātajā biznesā. Pēc tam LU Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) lektors, vēlāk docents, asociētais profesors un profesors, izpilddirektors, Finanšu un uzskaites departamenta direktors, LU kanclers, BVEF dekāns. Latvijas Zinātnes akadēmijas korespondētājloceklis. No 2019. gada 1. aprīļa a/s Olainfarm padomes priekšsēdētājs.
Indriķis Muižnieks: dzimis 1953. gadā. Absolvējis LU Bioloģijas fakultāti, ieguvis doktora grādu bioloģijā. Strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku LU Augu attīstības fizioloģijas laboratorijā. No 1992. gada docētājs Bioloģijas fakultātē, vadījis Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas katedru. Bioloģijas fakultātes dekāns, LU Senāta priekšsēža vietnieks, zinātņu prorektors, no 2015. gada - LU rektors.