Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusa noteiktos apgrūtinājumus turpmāk plānots reģistrēt nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Līdzšinējā, kas ietver deviņas dažādas reģistrācijas datu apmaiņas procedūras, pieļautas kļūdas un nepilnības, uz kurām Valsts kontrole vērsusi uzmanību jau 2010. gadā. Patlaban jaunā, krietni stingrākā sistēma top, taču ļoti lēni, jo trūkst finansējuma – vairāk nekā pusmiljons eiro.
Likumprojektā Grozījumi likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» paredzēts, ka informācija par apgrūtinājumiem (Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma), kas piemērojami kultūras pieminekļiem, jāsagatavo Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei un jāiesniedz Valsts zemes dienestam (VZD). Taču šāda pienākuma izpildei trūkst papildu finansējuma, proti, lai «dabā» uzmērītu un digitalizētu apmēram 3000 kultūras pieminekļu, pārvaldei vajadzīgi 600 000 eiro (viena objekta izmaksas - 200 eiro, kas ietver arī darba samaksu, transporta izdevumus, dokumentācijas sagatavošanu), plus vēl gandrīz 155 000 eiro par trīs papildu amata vietu izveidi un tehnisko nodrošinājumu. Ja tiek izmantots ārpakalpojums, tad summa ir vēl lielāka - kopumā 1,5 miljoni eiro, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš.
Finanšu ministrija gan šādiem skaitļiem iebilst: sākotnēji tādi līdzekļi nav tikuši prasīti. Turklāt nav saprotams, kāpēc tiek plānots papildus piesaistīt trīs darbiniekus, taču darba vietu nodrošinājums vajadzīgs četriem. FM ir pret šādu štatu pieaugumu un atgādina valdības rīkojumu par virzīšanos uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Nav arī norādīts, cik ilgā laikā šos 3000 objektus iecerēts uzmērīt, līdz ar to nav saprotams, vai 600 000 eiro vajadzīgi ik gadu vai vienā gadā. Arī fiskālā telpa tuvākos trīs gadus būs saspringta, un vēl - ja funkciju, ko šobrīd pilda VZD, pārņem pārvalde, tad nauda jāpārdala starp abiem šiem resoriem.
VZD Kadastra departamenta Kadastra metodikas daļas vadītāja Daina Ūdre skaidroja, ka savulaik dienestam bija uzticēta nekustamo īpašumu uzmērīšanas funkcija, taču jau vairāk nekā desmit gadus tā vairs nav iestādes pienākumos, attiecīgi - nav arī tam paredzēta finansējuma, tāpēc nekādus resursus pārdalīt starp pārvaldi un VZD nav iespējams. Likums jau gan tagad nosaka: pārvaldei jāgatavo un jāiesniedz informācija par kultūras pieminekļiem saistītiem apgrūtinājumiem.
Likums bijusi laba iniciatīva, un tas paredzēja naudu, taču pārvaldei tā arī netika piešķirta. Par spīti tam, cik vien ir tās spēkos, šādu informāciju tā gatavo (80 līdz 85 objekti gadā), taču finansējums ir par mazu, lai visu šo lielo apjomu izdarītu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Inguna Helmane, kura ikdienā strādā ar šiem jautājumiem, neslēpa, ka nesaredz vajadzību pēc šādām izmaiņām - viņas 11 gadu praksē nav bijis gadījumu, kad būtu radušās problēmas ar VZD sniegto informāciju par apgrūtinājumiem attiecībā uz īpašumiem.
Saeimas juridiskā dienesta pārstāve Lilita Vilsone bija spiesta secināt: norma, kam bija jāstājas spēkā jau pirms desmit gadiem, visticamāk, šobrīd paliks uz papīra, jo nav skaidrs, kura gada budžetā šādi līdzekļi varētu parādīties. Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens atzina, ka, strādājot pie budžeta, neesot saskāries ar šādu jautājumu un tas izgājis cauri Ministru kabinetam bez jebkādas diskusijas. Vajadzīga esot papildu informācija no MK par iespējamo līdzekļu nodrošinājumu.
