LU negrasās rīkot atkārtotas rektora vēlēšanas
Daudzi Latvijas Universitātes (LU) darbinieki ir neapmierināti ar 24. maijā notikušajām rektora vēlēšanām, kurā par uzvarētāju tika nosaukts Indriķis Muižnieks, par spīti tam, ka pret viņu nobalsoja vairāk nekā par. Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš uzskata, ka viss ir noticis leģitīmi un saskaņā ar nolikumiem, tāpēc nav jārīko atkārtotas vēlēšanas. 6. jūnijā gan tiks sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde, kurā tās dalībniekiem tiks skaidrota situācija.
«Satversmes sapulce notiek striktā saskaņā ar tās nolikumu. LU ir virkne normatīvo aktu: par Satversmes sapulci, senāta lēmumi, rīkojumi un citi dokumenti. Tie atšķiras pēc svarīguma - augstākais no tiem ir Satversmes sapulces nolikums, kas paredz, ka rektora vēlēšanās uzvar tas, kam ir balsu vairākums. Arī tad, kā šajā gadījumā, kad par I. Muižnieku nobalsoja 141, bet pret bija 143, jo attiecībā uz Gundaru Bērziņu par bija 128 (156 - pret),» skaidroja M. Kļaviņš. Viņš uzskatot, ka balsu skaitīšanas komisijas vadītāja paziņojums, ka neviens no pretendentiem nav ievēlēts par rektoru, bija kļūdains un «interpretācija, kas neatbilst LU normatīviem». Tāpēc viņš kā Satversmes sapulces vadītājs, saskaņojot ar juristiem savu lēmumu, paziņojis, ka uzvarējis I. Muižnieks. M. Kļaviņš arī norādīja, ka pēc tam, lai gan sapulce vēl tika turpināta, neviens neesot prasījis ne paskaidrojumus par konkrēto situāciju, ne arī apšaubīts šis viņa lēmums. M. Kļaviņš arī akcentēja to, ka rektora amatam pats pretendents nepiesakās, viņu izvirza. Konkrētajā gadījumā I. Muižnieku ieteica 12 dažādas LU struktūrvienības, kamēr G. Bērziņu - sešas fakultātes. Un arī šie skaitļi liecina par labu pašreizējam rektoram. Katrā ziņā par atkārtotām vēlēšanām neesot pamata runāt. To varot darīt, bet tikai tad, ja tam būtu pamats, proti, ja būtu konstatēti esošā nolikuma pārkāpumi, būtiskas kļūdas balsu skaitīšanas procesā vai radušās kādas citas problēmas. Taču nekas tāds nav fiksēts.
Ar LU Juridisko fakultāti, kas apsver iespēju apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, ir runāts, un patlaban tā gatavojot jautājumus un konkrētus argumentus, kas apliecinātu, ka vēlēšanu rezultāti ir apšaubāmi. Ja izrādīsies, ka viņš ir kļūdījies, esot gatavs atkāpties no sava amata. Ja tā notiks, vadītāja funkcijas tad pārņemšot Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietniece. Taču M. Kļaviņš vēlreiz atgādināja, ka arī iepriekšējās rektora vēlēšanās stingri ievērojis nolikumu. Uz jautājumu, kāpēc tomēr netiek ņemtas vērā pret balsis, viņš atbildēja ar pretjautājumu: senātu vēlot, arī tiek ņemti vērā par balsojušie, kāpēc gan lai rektora gadījumā būtu savādāk? Jā, teorētiski būtu iespējams ievēlēt arī tad, ja par vienu būtu balsojuši pieci, bet par otru seši sapulces dalībnieki. M. Kļaviņš gan atzina - Satversmes sapulces viņš vada no 2000. gada, kopš augstskolas vadītāja amatā tika ievēlēts Ivars Lācis, bet šāda situācija, kad pret uzvarējušo nobalsojuši vairāk nekā par, esot pirmo reizi. Katrā ziņā jaunievēlētajam rektoram būs jāņem vērā šis apstāklis, kas ir būtiska indikācija, ka viss tomēr nav «absolūti perfekti». Pretējā gadījumā īsti laba sadarbība neveidosies.
Arī LU administrācijas juriste Anda Ozola apstiprināja: I. Muižnieks ievēlēts amatā tiesiski un leģitīmi, un emocionālu iebildumu dēļ nevar mainīt tiesisko regulējumu. Ne visas situācijas var paredzēt, taču, iespējams, ka nākotnē būtu jāpilnveido un jāuzlabo Satversmes sapulces nolikums (tas apstiprināts 2000. gadā - tātad bez izmaiņām kalpojis gandrīz 20 gadu), lai skaidrāk noteiktu tās procedūru. Viņa arī norādīja, ka Augstskolu likums nosaka: Izglītības un zinātnes ministrija var neapstiprināt rektoru tikai tad, ja ir pārkāpts likums un Satversme.
Tālākie soļi būs ārkārtas Satversmes sapulce, kur tiks skaidrota situācija. Ja vairākums būs ar mieru to pieņemt, tad tiks iesniegts lēmums IZM, kas izvērtēs, vai viss noticis atbilstoši likumam un normatīvajiem aktiem. Ja iebildumu nebūs, šis jautājums tiks virzīts uz Ministru kabinetu, jo valdība apstiprina rektoru amatā.