Bioloģija krīt mācību programmu veidotāju nežēlastībā
Ar jaunajā vidējās izglītības standartā bioloģijai atvēlēto stundu skaitu, kas apcirptas uz pusi, nebūs iespējams izņemt mācību vielu, ir sašutuši bioloģijas un dabaszinātņu skolotāji un Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes mācībspēki, uzsverot, ka dabaszinātnes taču noteiktas kā prioritāte un bioloģijai tajās ir nozīmīga loma. Nav saprotams, kāpēc tā uzskatīta par mazāk svarīgu, jo tajā pašā laikā ķīmijai paredzēts atstāt līdzšinējo stundu apjomu, bet fizikai pat palielināt.
Izstrādes procesā esošais dokuments par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu paredz vairākas izmaiņas gan mācību stundu saturā, gan apjomā, tostarp bioloģijā. Pamatkursu (optimālā) līmenī tai paredzēts atstāt vien 105 mācību stundas, kas ir divreiz mazāk nekā līdz šim (salīdzinoši fizikai tiks atvēlētas 245 un ķīmijai - 210 stundas), norāda LU Bioloģijas fakultātes dekāns Didzis Elferts un fakultātes domes priekšsēdētāja Līga Ozoliņa-Molla.
Dabaszinātņu izglītība pasaulē tiek atzīta kā viena no prioritātēm. Bioloģijas, matemātikas un tehnoloģiju izglītība nav tikai dabaszinātņu mācību priekšmetu kopā salikšana. Tā ir izglītība, kuras pamatā ir jauna filozofija - vieds cilvēks - vieda izglītība - vieda tautsaimniecība - vieda sabiedrība, akcentē LU pārstāvji. Vidusskolā bioloģija ir mācību priekšmets, kas visvairāk ir saistīts ar ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, nodrošinot vides prasību ievērošanu. Mūsdienu tehnoloģiju straujās attīstības laikmetā vairākums skolēnu neiziet ārpus telpām, un iespējams, ka «spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē un var būt pat līdzvērtīga Oksfordas diplomam». Kā ar samazinātu mācību stundu skaitu bioloģijā būs iespējama tik svarīgu nākotnes jautājumu apguve? Kā optimālajā līmenī varēs sasniegt noteiktos sasniedzamos rezultātus: padziļināt izpratni par dabas procesu un parādību daudzveidību un likumsakarībām dabā, pilnveidot komunikatīvās un pētniecības darbības prasmes, veicināt aktīvu līdzdalību vides apsaimniekošanā, saglabāšanā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā? - neizpratnē ir D. Elferts un L. Ozoliņa-Molla.
Viņi atgādina, ka bioloģijā māca ne tikai par dzīvniekiem, augiem un apkārtējo vidi, bet arī par procesiem cilvēka organismā, par gēniem un to darbību, par saslimšanām un to cēloņiem, par iespējām bioloģiskos procesus pielietot rūpniecībā. Labas priekšzināšanas bioloģijā ir nepieciešamas ne tikai topošajiem biologiem, bet arī topošajiem mediķiem, lauksaimniekiem, farmaceitiem, ķīmiķiem un daudzu citu profesiju pārstāvjiem. Samazinot skolā atvēlēto stundu skaitu bioloģijā, tiek nopietni riskēts nākotnē zaudēt daudzus minēto profesiju pārstāvjus.
Salīdzinot ar citu valstu mācību programmām, piemēram, Igaunijā, bioloģija, fizika un ķīmija tiek apgūta proporcijā 5:4:4, aktualizējot bioloģijas kā mācību priekšmeta nozīmīgumu starp citiem skolas mācību priekšmetiem. Kāpēc Latvijas izstrādātajā koncepcijā ir tāda disproporcija? Kā tādējādi tiks sasniegts Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam noteiktais, ka «nepieciešams palielināt studējošo īpatsvaru dabaszinātnēs un inženierzinātnēs no kopējā studējošo skaita»?
«Mūsuprāt, bioloģijas stundu skaita samazināšana ir klajā pretrunā ar šīm izglītības pamatnostādnēm. Tāpēc uzskatām, ka nepieciešams pārskatīt bioloģijas mācību priekšmeta stundu skaita izmaiņas, atgriežot to pašreizējā līmenī (210), proti, tādā, kas ir pietiekams, lai skolēns varētu iestāties augstskolā,» akcentē D. Elferts un L. Ozoliņa-Molla.
Aptaujātie bioloģijas skolotāji piekrīt LU Bioloģijas fakultātes vadības paustajam. Tā Siguldas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Vaira Siliņa norāda, ka nākotnes zinātne, piemēram, gēnu inženierija, nav iedomāja bez nopietnām zināšanām bioloģijā. Kā šādu sarežģītu mācību priekšmetu varēs apgūt ar tik niecīgu stundu skaitu? Viņa arī atzīst, ka ne no Skolas 2030, ne Valsts izglītības satura centra nav saņemts skaidrojums, kāpēc plānots tāds samazinājums. «Pirms pusgada padzirdējām, ka paredzētas izmaiņas apjomā, taču nekas konkrēts tas nebija. Vērsāmies novada izglītības pārvaldē, iebilstot pret šādiem grozījumiem, un tā savukārt - VISC, bet - vai tam ir kāda atbalss, nezinām,» kolēģei pievienojas arī Tukuma novada Bioloģijas un dabaszinību metodiskās apvienības vadītāja Zaiga Širina.