Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru nepietiekamās latviešu valodas prasmes kā karstu kartupeli viļā jau kopš pērnā gada, kas bija par iemeslu, kāpēc viņi netika apstiprināti amatā. Nule likuma grozījumi, kas ietver arī atvieglotas valsts valodas prasības šo augstskolu vadībai, tiek skatīti parlamentā, un atbildīgā komisija tos virza pirmajā lasījumā.
Latviešu jaunuzņēmums ENME ir izstrādājis personāla vadības rīku, kas ļauj vadītājiem izprast un uzlabot savu darbinieku iesaisti, lai sasniegtu augstākus biznesa rezultātus.
Gudrās mājas, gudrās pilsētas, gudrie ķermeņa palīgi – daudz kas no tā drīzumā būs mūsu ikdiena, jo to nodrošinās arvien straujāka datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas. Ieskatu šo noslēpumu pasaulē dos 3. lietu interneta konference – izstāde RIGA COMM 2018, kas notiks 11. un 12. oktobrī Ķīpsalā.
Karjeras nedēļa, kas ilgst no 8. līdz 12. oktobrim, notiek jau sesto reizi. Šogad dalībnieku skaits ir audzis un pasākumi paredzēti 47 pilsētās un novados: gan diskusijas ar dažādu profesiju pārstāvjiem, gan skolēnus apciemos īpaša K komanda un Karjeras autobuss ar izglītojošām spēlēm un iespēju palūkoties uz dažādām nodarbēm ar virtuālo tehnoloģiju palīdzību.
Latgaliešu rakstu valodai ir jābūt stundu sarakstā, ir pārliecināta daļa latgaliešu, uzsverot, ka likumā ir paredzēta tās saglabāšana, aizsardzība un attīstība. Realitātē nekādu uzlabojumu nav, tikai atsevišķās šā reģiona skolās ir novadu mācība, bet ar to ir krietni par maz. Latgales skolu direktori gan ir piesardzīgi – viņi uzskata, ka tas jāatstāj fakultatīvo nodarbību vai pulciņu līmenī.
Rīgas 64. vidusskolas sporta skolotāja Dace Upesleja šogad saņēma Rīgas pašvaldības balvu Zelta pildspalva par radošu un profesionālu darbu. Sportā viņa ir ar sirdi un dvēseli jau kopš trīsarpus gadu vecuma, kad mamma uzlikusi uz slidām. Daiļslidošanu nomainīja vieglatlētika un pedagoģija. Skolotājas audzēkņi labprāt sporto, dara pēc savām spējām, bet malā neviens nesēž.
Grozījumi likumā, kas paredz visu pirmsskolas pedagogu algas izmaksāt no valsts budžeta (tam nepieciešami apmēram 50 miljoni eiro gadā), šobrīd Saeimā netiks virzīti tālāk. Arī skolotāju izdienas pensiju jautājums ir «pakāries gaisā». Lai gan politiķi konceptuāli atbalsta abus šos nozares arodbiedrības ierosinājumus, vispirms tiks gaidīts valdības atzinums.
Novadpētniecības muzeji ir pietura, kuros noteikti vajag piestāt, jo tie glabā interesantas vēsturiskas liecības, leģendas, senus un ne tik senus priekšmetus. Arī Balvu novada Tilžā ir savs kultūrizpētes centrs – muzejs, kas ir labs šīs puses gids. Un tajā ir arī savas odziņas – pat vaļa zobs un spura.
Līdz 2018. gadam Latvijas Futbola federācija (LFF) kopā ar pašvaldībām ir ieguldījusi 22 miljonus eiro sporta infrastruktūras attīstībā. Taču šobrīd liela daļa tās ir nolietojusies, un, lai atjaunotu, nepietiek ar LFF un vietvaru devumu, tāpēc tuvāko gadu laikā vajadzētu arī valsts atbalstu, vairāk nekā četrus miljonus. Tas nepieciešams, jo futbols ir lielākais sporta veids ar apmēram 14 000 dalībnieku un pieprasījums pēc laukumiem pārspēj piedāvājumu, uzsver LFF.
Latvijas skolas soma ir viena no valsts simtgades finansiāli un saturiski apjomīgākajām programmām. Ik gadu tā ļaus ap 240 000 skolēnu baudīt plašu kultūras programmu. Kopumā piecu gadu garumā tās īstenošanai atvēlēti 13 miljonu eiro, kas ir 40% no jubilejas svinībām paredzētās papildu naudas. No minētās summas šogad plānots iztērēt 1,7 miljonus eiro.
Deviņu lielāko partiju programmās izglītības joma skatīta lielākoties nekonkrēti, bieži vien apejot nozares aktuālākos un sāpīgākos jautājumus. Vārdus «kvalitāte» un «reforma» lieto kā ielāpus, lai piesegtu nozares nepārzināšanu. Jēgpilnu jaunu ideju nav. Ir dažas ar pagātnes elpu apdvestas vai šodienai pilnīgi neatbilstošas. Arī par pedagogu algām runājot, ir solījumi «celt», bet tikai viena partija min konkrētas summas.
Turpmāk likums atļaus par pedagogu strādāt plašākam tiesāto lokam – arī par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Izvērtēšanas process gan paliks iepriekšējais: iepriekš sodīto personu komisija pieņems lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai tās atteikšanu. Līdz šā mācību gada sākumam kopumā izsniegti 164 šādi dokumenti, bet sešiem atteikts.
Jāni Ulmi daudzi pazīst kā vēsturnieku un Limbažu muzeja direktoru. Taču pats atzīst, ka nu jau 15 gadus viņa īstā stihija ir ārstniecības augi. Paša radītajā brīvdabas ekspozīcijā to ir vairāk nekā 300 – ne tikai aplūkošanai, bet arī organisma stiprināšanai un dažādu ligu nīdēšanai. Jānis Ulmis ir pilnīgi pārliecināts, ka īstais ceļš uz veselību un garu mūžu ir dabas veltes, nevis mākslīgi sintezētās tabletītes. Viņa darbs novērtēts arī valsts mērogā – par tradicionālo ārstniecības augu mūsdienīgu lietojumu Jānis saņēmis «Latviskā mantojuma zīmi».
Jauno kompetenču pieejā balstīto mācību saturu pakāpeniski ieviesīs no nākamā gada 1. septembra, sākot ar pirmsskolu, un noslēgs 2023. gadā. Gan šos, gan citus grozījumus Izglītības likumā Saeima atbalstījusi trešajā lasījumā.
Vidusskolu nākotne būs ļoti atkarīga no to kvalitātes rādītāju snieguma. Ja tie būs zemi, var nākties lemt par vidusskolas statusa maiņu. Arī Balvu novadā, kur ir četras vispārējās vidējās izglītības iestādes, ir izstrādāta skolu tīkla stratēģija, kas paredz gan plānu A, gan B. Par to un citiem izglītības jomas jautājumiem savs skatījums ir Balvu novada izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītājai Intai Kaļvai.
Iespējamā misija ir gatava līdz oktobra vidum gaidīt skaidru atbildi no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM), vai tai tiks piešķirti 93 000 eiro, kas nepieciešami tālākai darbības nodrošināšanai. Patlaban notiek tikai «futbols» starp abām pusēm, un premjers Māris Kučinskis solījies pats personīgi iejaukties, ja ministrijas nespēs vienoties.
Stūra mājā pēc rekonstrukcijas būtu vieta gan Valsts drošības dienesta (VDK) darbībai veltītajai izstādei, gan valsts pārvaldes iestādēm, uzskata Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) vadība un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Kā labs piemērs tiek minētas kaimiņvalstis: Viļņā bijušajā čekas namā sava vieta atvēlēta muzejam, sava – tiesu struktūrām. Tallinā saglabāti vēsturiskie pagrabi, bet pārējā ēkas daļā iekārtoti apartamenti.
Balvu novada muzejs ir labs piemērs, kā senatnīgais veiksmīgi saaudies ar moderno. Ne velti pirms četriem gadiem ieguvis Latvijas muzeju nozares gada balvu Zelta puteklis par labāko ekspozīciju, kā arī pretendējis uz labākā Eiropas muzeja nosaukumu.
Sporta nozarei budžeta bāzes finansējums nākamajos trīs gados plānots krietni mazāks nekā šogad, rāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) bāzes budžeta prognozes. Vislielākais kritums paredzams sporta būvju investīcijām. Saeimas Sporta apakškomisijā tika konstatēts, ka «izskatās traki» un šķiet, ka valsts taisoties atteikties no šīs jomas. IZM pārstāvji gan mierina, ka summas ir tādas, ņemot vērā pesimistiskāko redzējumu.
Otrgadnieku skaits Latvijā pārsniedz 3000, kas ir 1,4 % no visiem vispārizglītojošo skolu audzēkņiem. Visvairāk «sēdētāju» ir 9., 8. un 1. klasēs, un, kā konstatēts starptautiskajā pētījumā – lielākā daļa no viņiem ir zēni. Puiši arī biežāk ir pirms laika skolu pametušo un arī neattaisnoto mācību kavētāju pulkā.