Jāni Ulmi daudzi pazīst kā vēsturnieku un Limbažu muzeja direktoru. Taču pats atzīst, ka nu jau 15 gadus viņa īstā stihija ir ārstniecības augi. Paša radītajā brīvdabas ekspozīcijā to ir vairāk nekā 300 – ne tikai aplūkošanai, bet arī organisma stiprināšanai un dažādu ligu nīdēšanai. Jānis Ulmis ir pilnīgi pārliecināts, ka īstais ceļš uz veselību un garu mūžu ir dabas veltes, nevis mākslīgi sintezētās tabletītes. Viņa darbs novērtēts arī valsts mērogā – par tradicionālo ārstniecības augu mūsdienīgu lietojumu Jānis saņēmis «Latviskā mantojuma zīmi».
Jānis Ulmis sevi dēvē par zāļzini. Par fitoterapeitu nevarot uzdoties, jo neesot mediķis. Varbūt ka tā arī labāk, jo kā diplomēts dakteris diez vai ar ko tādu būtu varējis nodarboties. It īpaši pirms 15 gadiem, kad sācis, oficiālā medicīna uz to visu skatījās šķībi. Tagad situācija ir mainījusies un daļa ārstu pat iesaka saviem pacientiem lietot ārstniecības augus. Priecējot arī, ka Latvija nu ir 64. valsts, kurā nodibināts Komplementārās (tas nozīmē - papildinošā, alternatīvā) medicīnas centrs, kas darbojas Latvijas Universitātes paspārnē. Tajā ājurvēdas zinības apgūst mūsu valsts zinošākie ārsti. Zāļzinis gan ievērojis atšķirības starp Latvijas mediķiem, kas tur mācās, un Indijas ārstiem, kas te nereti viesojas. Pirmie, atbraucot uz šejieni, dārzā tikai ieskatās, dodot priekšroku peldei piemājas ezeriņā, savukārt indieši tupus rāpus izlodājot dobes, izpētot katru augu un vakarā vienā balsī saucot - jūs esat daudz bagātāki augu ziņā nekā mēs!
Viņi brīnās, ka neliekam lietā šīs savas dabas dāvanas, bet «sēžam» uz medikamentiem, kas taču neārstē, bet tikai noņem simptomus.
Sāk ar sevi
Kā, būdams diplomēts vēsturnieks, pie tā nonācis? Gan pats, gan tuvinieki slimojuši diezgan bieži. Īpašas raizes darījusi kuņģa kaite - nav varējis lāgā neko ieēst, bet ārsti tā arī nav varējuši noteikt, kas par vainu. Izrakstītās zāles pašsajūtu neuzlaboja. Tad sapratis, ka jāskatās citā virzienā - tajā, kuram ir garumgara vēsture un kas jau pievilcis kopš bērnības, proti, uz ārstniecības augiem. Bijis pārsteigts, cik ātri ar to palīdzību ticis uz pekām. Tā arī viss sācies, un palēnām gājis arvien dziļāk un dziļāk šajā pasaulē. Tā kā Limbaži ir maza pilsētiņa, ātri vien atklājies viņa labās pašsajūtas un izskata avots, un daudzi lūguši arī viņiem «iedot ko no ārstniecības augiem». Nolēmis: patiesi, kāpēc tad tikai sevi un tuviniekus darīt laimīgus? Piedāvājis arī citiem dabas dotās veltes. Nu jau vairs reklāmas nevajag un klientu netrūkst, atzīst zāļzinis, vadājot pa savu veselības augu dārzu. Vaigs viņam gan mazliet norūpējies, jo vasara pagadījusies tik sausa un karsta, ka zeme ir cieta kā klons. Re, pat norādes ar nosaukumiem teju neiespējami iespraust. Tās vajadzīgas, jo kolekciju nāk apraudzīt daudzi. Vienu tās daļu vairākums apmeklētāju pazīst, bet ir gana daudz dabas velšu, kas ir pasvešas, taču veselības nostiprināšanai ļoti vajadzīgas. «Veselība ir pats svarīgākais, jo bez tās taču nav ne laimes, ne mīlestības, ne ģimenes, ne karjeras, ne bērnu, ne nākotnes,» uzskaita Jānis Ulmis. Lai tas viss būtu, augi ir «monumentāli palīgi». Arī Bībelē ir atsauces uz to, jo Dievs, radīdams augu valsti, sacīja, ka to būs lietot pārtikā, apģērbā un mājokļu būvēšanā. Un tā tas gadsimtu gadsimtos noticis, neviens pat nedomāja apstrīdēt šīs vērtības.
Svešās vielas
Diemžēl pirms aptuveni simt gadiem Rietumu sabiedrība ar vieglu roku no tām atteicās. Kāpēc? Jo uz skatuves bija jāuznāk mākslīgi sintezētiem medikamentiem, kas pēc būtības ir sveši cilvēka organismam. Un, kas ir tam nepazīstams, tas tātad ir kaitīgs. «Kam bija pa spēkam šāds pavērsiens?» filozofiski taujā zāļzinis. Iluminātiem (apgaismotie, zinošie)... Tā ir slepena ietekmīgāko pasaules ļaužu radīta organizācija, kura uzskata, ka pasaule ir pārapdzīvota. Viņuprāt, no šobrīd te dzīvojošajiem septiņiem miljardiem būtu atstājami vien 500 000. Tā varētu šķist kā sazvērestības teorija, taču esot pazīmes, kas rāda: palēnām viss izvēršas par baisu īstenību. Gan klimata pārmaiņas, gan piesārņojums, gan arvien sintētiskākā un neveselīgākā pārtika ir daļa no tā visa. Klāt jāpieskaita arī sintētiskie medikamenti. To uzvaras gājiens sākās 20. gadsimtā ar Abrahamu Fleksneru, kurš īsā laikā reformēja visu ASV un Kanādas veselības sistēmu. Tā neparedzēja vietu osteopātiem, fitoterapeitiem, homeopātiem. Visiem viņiem atņēma licences. To nedrīkstēja ne mācīt, ne praktizēt. Arī Padomju Savienība 1968. gadā pievienojās šai sistēmai. «Un tas, ko es šeit daru, ir mēģinājums reabilitēt seno ārstniecību. Ārstniecības likuma 5. pants nosaka, ka par savu un savas ģimenes locekļu veselību atbild katrs pats, nevis ģimenes ārsti. Tātad tas jāņem vērā,» akcentē Jānis Ulmis. Arī tas, ka ik dienu cilvēkam nepieciešamas 59 minerālvielas, vairāk nekā 16 veidu vitamīni, 12 galvenās aminoskābes un trīs galvenās taukskābes. Ja kaut kā no tā trūkst, tad jau sāk veidoties problēmas, kas atklāsies ja ne pēc dienas un mēneša, tad pēc dažiem gadiem gan. Piemēram, vīriešiem palēnām atkāpjas mati no pieres. Kāpēc? Jo organismā trūkst alvas. Kas notiek, ja hroma un vanādija trūkst? Diabēts ir klāt kā likts. Kā to visu uzņemt? Teorētiski - ar pārtiku. Taču mūsdienās tas praktiski nav iespējams.
Pareiza pārtika
No kā tad rodas visas kaites un slimības? Pirmkārt, kad esam novājinājuši savu imūnsistēmu. Organismā jābūt 85% labo baktēriju un 15% - slikto. Līdzko ir disbalanss starp šīm abām pusēm, rodas disbakterioze. Otrkārt, kad ķermenis ir pārskābināts, ēdot to, ko nedrīkstam ēst. Kopējam PH līmenim jābūt 7,365. Ja tiek izjaukts skābju un sārmu līmenis, rodas acidoze. Tās galvenā pazīme ir skāba asins reakcija, tas ir, ūdeņraža jonu koncentrācijas pieaugums asinīs. Mūsos visos ir vēža šūnas, bet tās attīstās un kļūst ļaundabīgas tikai divos jau iepriekšminētajos gadījumos.
Tātad - no kuriem pārtikas produktiem vajadzētu izvairīties? No svaiga govs piena. Arī veikalā pārdotajam pat pieskarties nedrīkst. Lielākoties tas ir ne tikai sterilizēts, pasterizēts, bet homogenizēts - zem milzīga spiediena molekulas tiek sasistas nanodaļiņās, kas ir ļoti asas un, nonākot organismā, bojā smalkos asinsvadus. Ja piens tiek lietots uzturā, organisms cīnās ar to, ņemot kalciju no savām krātuvēm, un rezultātā kauli kļūst arvien trauslāki. Savukārt jogurtu, kefīru, rūgušpienu, krējumu un biezpienu var lietot «biezā slānī». Tas pats attiecas uz sviestu. Ja šķiet, ka tas audzē kilogramus, tā nav - no tā apaļāks nekļūst. Gaļu - cik iespējams, jāmazina. Kūciņas, bīdeļmiltus, cukuru - nedrīkst nemaz. Ko noteikti vajag ietvert savā ēdienkartē - tie ir zaļie kokteiļi un zāļu tējas. Taču jāatceras: uzgāžot ārstniecības augiem verdošu ūdeni, tēja kļūst par slāpes remdējošu šķidrumu, ne ārstējošu. Robeža starp dzīvo un mirušo ir 45 grādi. Jau 45 grādos iet bojā visi gremošanas enzīmi, vēl augstākā temperatūrā - pazūd visi vitamīni, bet vēl to kāpinot - arī minerālvielas. Tātad pareizi ir apliet mīksto augu daļu maisījumu ar ūdeni ne karstāku par 45 grādiem, jānotur stunda un tad jādzer. Cietākās daļas jāaplej, jāielej termosā un jānotur nakti, un tad no rīta jādzer. Cik ilgi kāda tēja jālieto? Katram tas ir individuāli, jo katram taču vielmaiņa ir unikāla, norāda zāļzinis.
Veselības zāļu maisījumi
Ārsti nenoliedz fitoterapijas labumu, tikai atgādina, ka tās ārstnieciskā iedarbība ir ļoti lēna. Tā nav! Viņš esot pārbaudījis, ka tieši pretēji. Lūk, saraksts, kurā ir 24 pulverizēti augu maisījumi - dažādu kaišu novēršanai. Tajā ir arī pulverītis ar pirmo numuru, ko viņš jau desmit gadus baudot brokastu vietā. No rīta izdzerot kafiju un pa virsu tējkarotīti šā maisījuma. Līdz pulksten 14 jūtoties možs, un sāta sajūta ir daudz izteiktāka nekā tad, ja būtu apēdis kādu siera vai desu maizi. Katram maisījumam ir sava iedarbība - tā sastāvs, kurā ir vairāk nekā trīs desmiti augu, ir izlasāms uz paciņas. Lūk, numur trīs - asins sastāva uzlabošanai, it īpaši tas ir iedarbīgs, ja ir gadījies «uzkāpt uz antibiotikām». Jāņem vērā, ka pēc to lietošanas mikroflora sakārtosies tikai divu gadu laikā. Labā ziņa esot tā, ka medicīna atsakās no antibiotiku ražošanas. Ne jau humānu apsvērumu dēļ, bet gan tāpēc, ka baktērijas kļuvušas rezistentas jeb nejutīgas pret tām. Viņa krājumā ir arī kokteilis pret astmu, bezmiegu, asinsspiediena lēkāšanu, neregulāru vēdera izeju (indes krāt nedrīkst), pret kuņģa vainām. Tieši tās viņam pirms 15 gadiem likušas meklēt palīdzību augu pasaulē. Tāpat ir arī maisījums vīriešiem, kam jau aiz 40 un kuri saskaras ar prostatas problēmām. Nekas nav labāks par augu dakteri! Nekādi ķīmiskie medikamenti nav salīdzināmi ar to! Nav jālieto mēnešiem un jāgaida efekts, jo jau otrajā trešajā dienā uzlabojas veselība. Tā zāļzinis iziet cauri visam sarakstam, skaidrojot, ko katra no tām dod, piebilstot, ka visām ir arī kopējā laba iedarbība uz organismu - tās stiprina imūnsistēmu un atskābina. Kas būtiski - nekādu blakņu, kādas piemīt sintētiskajiem medikamentiem. Kā lietot? Pirmajā dienā drīkst baudīt tikai tējkaroti maisījuma. Paņem to mutē, malciņu ūdens pa virsu un saskalina. Norij, uzdzerot vēl glāzi ūdens, kam pievienots nedaudz citrona. Tas tāpēc, ka tas nodrošina bāziskumu. Nākamajā dienā jau bauda divas tējkarotes - vienu no rīta, otru - vakarā. Trešajā dienā vēl pievieno vienu devu pusdienās. Pēc tam iespējams kāpināt devu no četrām līdz piecām tējkarotēm dienā, bet ne vairāk. Tā darot, vienas paciņas pietiek pusotram līdz diviem mēnešiem. Galvenais tajā visā ir barības daudzveidības piedāvāšana savam ķermenim. Un viņš pats kā jau gudrs biorobots zinās, cik daudz no katras vielas paņemt.
Svarīgas ir Mēness fāzes
Svarīgi ir audzēt savus veselības palīgus dabai draudzīgi. Viņa saimniecībā ir divas sastāvdaļas, kas tiek lietotas: kūdra un kūtsmēsli. Nekā par tiem vērtīgāka nav! Nekādi minerālmēsli un citas indes. Viņa dārzs nodrošina 40% no produkcijai nepieciešamā, pārējo ievācot savvaļā - mežā, pļavā, purvā, ezerā. Vietas, kur kas aug, labi zinot, tāpēc ņemot palīgus «kulbā» un dodoties tos ievākt. Būtu taču dīvaini, ja pats, piemēram, audzētu pienenes. Vēl kas - neko no citiem neiepērk. Tikai ar ļoti retiem izņēmumiem - tos augus, kuru šajā pusē nav, kā balto āmuli, kas ir izcils līdzeklis pret daudzām un dažādām kaitēm. (Vēlāk Jānis parāda mums ar fotogrāfu savu audzēkni, ko viņam izdevies «uzpotēt» uz pīlādža stumbra. Lai kā pūlējies, ieaudzies tikai viens. To tad sargā kā acuraugu un reti kuram uztic to apskatīt.) Kāpēc? Jo nebūtu taču par skādi papildu krājumi. Diemžēl garantēt kvalitāti var tikai tad, ja pats savām rokām vācis. Nopirkt nevērtīgu produkciju ir pēdējais, kas viņam vajadzīgs. Kā viņš var zināt, kā un kad tas cits visu darījis. Jo ir ļoti svarīgi ievērot arī mēness fāzes. Ja kādam ir šaubas par to nozīmīgumu, lai sagaida, kad spīdeklis ir dilstošs, noplūc kaut vai nātres un mēģina izkaltēt. Nekas nenotiks, tās visiem spēkiem turēsies pie dzīvības, izlietojot tam mums tik nepieciešamās vērtīgās vielas. Galu galā šādi savītināta auga ārstnieciskā iedarbība būšot apaļa nulle. Tad jau labāk uzreiz tādu izmet, lai nav jāmāna ne pats, ne citi. Zāļzinis liek stingri pie sirds: augošā mēnesī jāvāc auga virszemes daļas, bet vecā vai dilstošā - pazemes daļas. Ko vēl, gatavojot maisījumu, jāliek aiz auss - rūpīgi jāsasmalcina visas sastāvdaļas tā, lai tās būtu kā pulveris. Lai kuņģim, tās pārstrādājot, nav jāmokās un bioloģiski aktīvās vielas momentā nonāktu asinsvados. Tāpēc būtu brīnumi, ja šādi uzņemtu viela iedarbība nebūtu ātra.
Rādot plauktos izlikto produkciju, izrādās, ka daži maisījumi nav tobrīd pieejami, jo ir izpirkti. Nespējot nodrošināt visu pieprasījumu, jo ir tuvinieki, liels pastāvīgo klientu loks, tad vēl arī ekskursanti... Tāpēc mudinot vairāk pašiem darboties šajā jomā. Re, ir brīvdabas ekspozīcija, kurā var iepazīt lielu daļu ārstniecības augu. Viņš nekad neliedz arī savu padomu. Pašam nācies tērēt garus gadus, lai tiktu pie zināšanām, bet kāpēc gan turēt sveci zem pūra? Ja mēs nebūtu tik slinki un paši darbotos šajā jomā, mēs būtu daudz veselāki un arī bagātāki, ir pārliecināts Jānis Ulmis. Pats paplašināties negrib, jo tā jau nākas strādāt teju pāri saviem spēkiem. Nezinot, cik ilgi vēl tā spēs. Citreiz griboties mest visu pie malas. Bet tad klienti saka - kā tad būs ar mums? Nu, jā, un pašiem taču arī vajag. Diemžēl abus dēlus interesējot tikai «bleķi», tāpēc palīgu šajā jomā viņam neesot. Jācer vienīgi uz vedeklām - varbūt viņām būs interese turpināt te iesākto.
Zaļie un veselīgie kokteiļi
Lai demonstrētu, kā varam savu veselību un pašsajūtu uzlabot, zāļzinis ķeras pie zaļā kokteiļa gatavošanas, uzsverot, ka tas būs domāts veseliem cilvēkiem. (Ja grib konkrētu ārstniecisko efektu, jāpievieno tās sastāvdaļas, kas paredzētas šai vai citai kaitei.) Ne jau obligāti tas viens pret vienu jāatkārto. Ir taču tik daudz lielisku augu, augļu, ogu, dārzeņu, ko likt lietā. Un nav taču nekādas grūtības iegādāties blenderi vai kādu ņiprāku agregātu, kur to visu sakult. Termiski neapstrādātu, lai lielāks efekts. Nekādā ziņā neaizrauties ar konserviem, kur kā sastāvdaļa ir etiķis. To vajag izsvītrot no ēdienkartes. Baudāmas esot tikai tās dabas veltes, kas ir sālītas vai skābētas. Bet vislabāk svaigas! Un viņš noliek priekšā bļodu ar dažādiem zaļumiem. Vēl tiks likti klāt arī augļi, dārzeņi, rieksti - kopumā ap 80 sastāvdaļām. Pirms likt kuļamajā traukā, Jānis Ulmis liek atminēt, kas tas par augu. Viņš arī uzvaicā - likt to vai nelikt? Pie dažiem tiešām gribas iepauzēt, piemēram, melnās driģenes. Taču nelielās devās tās neskādējot. Kokteilim tiek pievienoti arī svešzemju augļi, piemēram, avokado, banāns. Esot jau uzstādījums, ka vajag lietot tikai to, kas aug konkrētajā reģionā, taču viņš pie tā tik strikti nepieturas. Dažkārt, kad te brauc jaunie farmaceiti, viņš tiem vaicājot - kāpēc viņi piedāvā cilvēkiem šos sintētiskos medikamentus tā vietā, lai ārstētu ar dabīgajiem. Viņi atcērtot, ka katram ir izvēles iespējas, ar varu nevienam nekas netiek iebarots. Un zināmā mērā ir jau viņiem taisnība - daudz kas atkarīgs no mūsu izvēles, zināšanām un pieredzes.
