Otrgadnieku skaits Latvijā pārsniedz 3000, kas ir 1,4 % no visiem vispārizglītojošo skolu audzēkņiem. Visvairāk «sēdētāju» ir 9., 8. un 1. klasēs, un, kā konstatēts starptautiskajā pētījumā – lielākā daļa no viņiem ir zēni. Puiši arī biežāk ir pirms laika skolu pametušo un arī neattaisnoto mācību kavētāju pulkā.
Kā rāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) rīcībā esošie dati, Latvijā otrgadnieku ir vairāk nekā 3000, tomēr pakāpeniski to skaits samazinās (pie tā «piestrādā» arī īpaša programma PuMPuRS, kuras mērķis ir samazināt otrgadniecību). Šādu skolēnu ir procentuāli vairāk vakara un maiņu izglītības programmās, tomēr arī dienas skolās viņu netrūkst - it īpaši 9. klasē, 2017. gadā otrgadnieku pamatskolas pēdējā klasē bija 507 (turklāt apmēram vienādi dienas un vakara skolās), daudz bija arī 8. (306) un 1. klasē (269).
Otrgadnieku skaitā parādās arī skolēni, kuri iegūst izglītību ārzemēs.
Viņus neatskaita no skolas, ja tiek plānots mācīties citā valstī ne ilgāk par vienu mācību gadu. Tāpat šim pulkam tiek pieskatīti bērni, kuri devušies līdzi kādam no vecākiem, kas nosūtīti diplomātiskajā dienestā uz laiku līdz četriem gadiem. Arī tie, kuru mācību sasniegumus nav iespējams novērtēt attaisnotu kavējumu dēļ, tiek uzskatīti par otrgadniekiem, skaidro IKVD vadītāja Inita Juhņēviča. Lemjot, vai izglītojamo nepārcelt nākamajā klasē un noteikt papildu pasākumus visa mācību gada laikā, tiek izvērtēti skolēna mācību sasniegumi (vērtējums vienā vai vairākos mācību priekšmetos neatbilst standartā noteiktajam apjomam vai arī gada vērtējums ir zemāks par četrām ballēm, vai tas vispār nav saņemts). Vērā tiek ņemta arī rezultātu attīstības dinamika, izglītojamā vispārējā attīstība, kavējumu daudzums, kā arī mācību sasniegumu prognoze nākamajam mācību gadam. Visus šos «parametrus» summējot, tiek lemts, ir vai nav skolēns pārceļams nākamajā klasē.
Vispārējās pamatizglītības programmā 1.-8. klasē ir tiesības atstāt uz otru mācību gadu tajā pašā klasē tikai vienu reizi. Bet skolēns, kurš ir saņēmis par šīs programmas apguvi tikai liecību, var mācīties 9. klasē atkārtoti (līdz pilngadības sasniegšanai), uzsver I. Juhņēviča. Savukārt vidusskolēnu no izglītības iestādes ar direktora rīkojumu atskaita, ja viņš nav pārcelts «dienas skolas» nākamajā klasē. Tādā gadījumā viņu var uzņemt vakara (maiņu) programmā, kur jānokārto pēcpārbaudījumi un jāiegūst pietiekams vērtējums.
Iemesli otrgadniecībai esot šādi: vāja vispārējā sagatavotība skolai; vāja lasītprasme un nespēja ilgstoši koncentrēties viena veida darbībai; veselības problēmas; speciālās vajadzības, kas laikus nav diagnosticētas - disleksija, disgrāfija u.c.; sociālās problēmas ģimenē, vecāku vienaldzība, kas izraisa ilgstošus skolas kavējumus; nemācīšanās, mācību motivācijas trūkums; ārpusstundu nodarbības, kas rada pārslodzi; emocionālas problēmas, konflikti ar pedagogiem un skolas biedriem; izbraukšana uz ārzemēm un atgriešanās.
IKVD vadītāja uzskata, ka otrgadniecība nerisina problēmu un tā nebūtu «jākultivē». Pirmie signāli ir ilgstoši neattaisnoti kavējumi un grūtības mācībās. Uz to jāreaģē uzreiz, nevis jāatliek risinājuma meklējumi uz vēlāku laiku. Tāpat jāizmanto konsultācijas un mācību gada pagarinājums, lai nepadziļinātu robus zināšanās.
