Ukrainas kara 205. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:09]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 16. septembrī. Ukraina jau septīto mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21.09. Vācijas valdība panākusi vienošanos ar Grieķiju par kājnieku kaujas bruņumašīnu piegādāšanu Ukrainai.

Grieķija piegādās Ukrainai 40 padomju modeļa bruņumašīnas BMP-1, bet Atēnas no Vācijas ražošanas rezervēm saņems 40 bruņumašīnas "Marder", pavēstīja Vācijas Aizsardzības ministrija.

20.34. Krievijai negrasās koriģēt militārās operācijas plānus Ukrainā, neraugoties uz Ukrainas pretuzbrukumu, piektdien sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, apgalvojot, ka Maskavai nav jāsteidz kampaņu pabeigt.

19.47. No Krievijas iebrucējiem nule atbrīvotajā Harkivas apgabala Izjumā apbedījumos atrasti aptuveni 20 Ukrainas karavīru līķi ar sasietām rokām aiz muguras, žurnālistiem pavēstīja Ukrainas parlamenta pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs.

18:20. Apritot tieši pusgadam kopš Krievija par pilna mēroga karu pret Ukrainu izslēgta no Eiropas Padomes, ar 16.septembri Krievija oficiāli pārstājusi būt Eiropas cilvēktiesību konvencijas dalībvalsts. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) paziņojumā medijiem teikts, ka ECT likvidējusi tiesneša Krievijas pārstāvja amatu, ko kopš 2022.gada ieņēma Mihails Lobovs. Dokumentā uzsvērts, ka tiesas kompetencē ir lietu izskatīšana pret Krieviju par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notikuši līdz 2022.gada 16.septembrim

17:09. Par informācijas izpaušanu Krievijas izlūkdienestam atlaists augsta ranga Čehijas diplomāts, piektdien paziņoja Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis. Vietējie plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka diplomātam bijusi augstākā drošības pielaide un viņš bija strādājis Krievijas Ārējā izlūkdienestā SVR.

16:08. Krievijas okupētajā Luhanskā noticis sprādziens pašpasludinātās "Luganskas tautas republikas" ģenerālprokuratūras ēkā un gājis bojā "Luganskas tautas republikas ģenerālprokurors" Sergejs Gorenko, ziņo prokremliskie mediji.

15:22. Šveices valdība piektdien nolēma pilnībā apturēt līgumu, kas paredz atvieglotu vīzu režīmu Krievijas pilsoņiem.Šveices valdība paziņoja, ka tādējādi Šveices noteikumi vīzu iegūšanai Krievijas pilsoņiem ir tādi paši, ar kādiem tiek izsniegtas Eiropas Savienības vīzas. Lēmums apturēt atviegloto vīzu izsniegšanas režīmu ar Krieviju nenozīmē, ka Krievijas pilsoņi nevarēs saņemt Šveices vīzas, bet gan to, ka vīzas saņemšanai tiks piemērots vispārējs process, proti, tas būs ilgāks un dārgāks.

14:48. Krievijas centrālā banka piektdien atkārtoti samazināja bāzes procentlikmi, šādu lēmumu skaidrojot ar inflācijas sarukumu. Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja no 8% līdz 7,5%. Iepriekšējo reizi bāzes procentlikme Krievijā tika samazināta jūlijā, kad tā tika pazemināta par 1,5 procentpunktiem. Banka norāda, ka gada inflācija Krievijā līdz 2023.gada beigām samazināsies līdz 5%-7%, salīdzinot ar 11%-13% šogad, bet 2024.gadā atgriezīsies 4% līmenī. Krievijas centrālā banka februāra izskaņā bāzes procentlikmi paaugstināja no 9,5% līdz 20%, tādējādi cenšoties atbalstīt rubļa vērtību un novērst strauju naudas izņemšanu no valsts bankām pēc Rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju.

13.55. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā parādīja, kādas sekas radījis Krievijas raķešu trieciens Krivijrihai, kas ir viņa dzimtā pilsēta.

Okupanti trešdien īstenoja raķešu triecienu Krivijrihai ar septiņām spānotajām raķetēm H-22 no stratēģiskās aviācijas lidmašīnām, trāpot pilsētas kritiskās un transporta infrastruktūras objektiem.

Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Valentīns Rezničenko pavēstīja, ka šajā triecienā nebija cietušo, bet vairākos Krivijrihas rajonos tika pārtraukta elektroapgāde un radās plūdu draudi. Pilsētā strādā avārijas dienesti un glābēji, likvidējot postījumu sekas.

12.01. Latvijas prezidents Egils Levits 21.septembrī ANO Ģenerālajā asamblejā uzsvērs Krievijas atbildību par karu Ukrainā.

Levits no 20.septembra līdz 22.septembrim atradīsies darba vizītē Ņujorkā, lai piedalītos ANO Ģenerālās asamblejas 77.sesijas aklāšanā.

Valsts prezidenta runa ANO Ģenerālajā asamblejā paredzēta 21.septembrī. Levits savā runā vērsīs valstu vadītāju uzmanību uz nepieciešamību panākt starptautiskās kārtības atjaunošanu un rosinās strādāt pie īpaša Starptautiska tribunāla izveides, kas izmeklētu Krievijas agresijas noziegumu Ukrainā. Valsts prezidents uzsvērs arī digitālās vides drošību un tehnoloģiju izmantošanu, lai sasniegtu globālos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

11.25. Šodien, 16. septembrī, Ukrainas gaisa spēku vienība debesīs notriekusis Krievijas armijas lidmašīnu Su-25, ziņo pravda.com.ua.

10.43. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 54 050 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 200 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējusi 2199 tankus, 4690 bruņutransportierus, 1302 lielgabalus, 312 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 168 zenītartilērijas iekārtas, 250 lidmašīnas, 216 helikopterus, 908 bezpilota lidaparātus, 233 spārnotās raķetes, 3550 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 121 specializētās tehnikas vienību.

09.57. Vācijas valdība piektdien paziņoja, ka pārņem kontroli pār Krievijas valsts kontrolētās naftas kompānijas "Rosņeftj" struktūrvienībām valstī, lai nodrošinātu nepārtrauktu trīs naftas pārstrādes rūpnīcu darbību valstī.

08.52. Pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Latvijas austrumu kaimiņvalstu specdienestu interese par Latviju nav mazinājusies, intervijā TV3 stāstīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris.

07.09. Romas pāvests Francisks ceturtdien atzina, ka Ukrainas apgāde ar ieročiem ir "morāli pieņemama", jo tie ir vajadzīgi pašaizsardzībai. "Tas ir politisks lēmums, kas var būt morāls, morāli pieņemams, ja tas tiek pieņemts morāles apstākļos," sacīja pāvests, atbildot uz jautājumu, kā viņš vērtē Rietumu ieroču piegādes Ukrainai.

04.41. Baltā nama administrācija ceturtdien apstiprināja jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 600 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu Ukrainas pretuzbrukumu Krievijas iebrucējiem.

Palīdzības sastāvā ir aprīkojums un pakalpojumi, kā arī apmācība, teikts Baltā nama paziņojumā. Tajā netika sniegtas sīkākas detaļas, tostarp par piegādājamo ieroču tipu.

03.55. Krievijas karaspēks līdz šim ir izšāvis uz Ukrainu vairāk nekā 3800 raķešu, ceturtdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, noslēdzoties 204.kara dienai.

00.49. Ukrainas Harkivas apgabala Izjumas pilsētā pēc tās atbrīvošanas no krievu okupācijas ir atrasts masu kaps ar vairāk nekā 440 līķiem, paziņoja Harkivas apgabala policijas izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Serhijs Bolvinovs.

"Varu teikt, ka šeit atrodas viens no vislielākajiem apbedījumiem vienā atbrīvotā pilsētā, tajā ir vairāk nekā 440 līķu," sacīja Bolvinovs. Viņš arī pateica, ka šie līķi ir aprakti atsevišķi.

00.10. Ukrainā no Eiropas Savienības valsīm atgriezušies aptuveni 5 miljoni cilvēku, vēsta pravda.com.ua.