Sporta nozarei budžeta bāzes finansējums nākamajos trīs gados plānots krietni mazāks nekā šogad, rāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) bāzes budžeta prognozes. Vislielākais kritums paredzams sporta būvju investīcijām. Saeimas Sporta apakškomisijā tika konstatēts, ka «izskatās traki» un šķiet, ka valsts taisoties atteikties no šīs jomas. IZM pārstāvji gan mierina, ka summas ir tādas, ņemot vērā pesimistiskāko redzējumu.
Būtiski saruks finansējums sporta infrastruktūrai: šogad tie ir 19,3 miljoni eiro, nākamajos divos gados attiecīgi: 8,2 un 4,6 miljoni eiro, bet 2021. gadā - vairs tikai 627 957 eiro. Attiecībā uz sporta būvēm jau tagad skaidrs, ka 2019. gadā būs vajadzīgi papildus 1,5 miljoni eiro Daugavas stadiona rekonstrukcijas otrajai kārtai un Tenisa centra Lielupe attīstības projekta pabeigšanai, Saeimas Sporta apakškomisijā skaidroja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Ir arī citi pasākumi, kur nākamgad būs nepieciešami vēl līdzekļi - kopumā desmit miljonu eiro, piemēram, pusmiljons sporta pedagogu darba samaksai (sakarā ar to, ka pieaudzis sporta skolu audzēkņu skaits), augstas klases sasniegumu sportam - divi miljoni eiro, dotācijai nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā - 1,8 miljoni eiro. 2020. un 2021. gadā prioritārajiem pasākumiem vajadzīgās papildu summas tiek lēstas 7,1 un 21,4 miljonu eiro apmērā. No 2020. gada tiek plānots piešķirt 1,5 miljonus eiro valsts pētījumu programmai, arī sporta jomā: «Zinātne šajā jomā ir vēl bērnu autiņos, taču labi, ka valdība beidzot pagriezusies pret to ar seju,» sacīja E. Severs.
Viņš arī informēja, ka iepriekšējā Nacionālajā sporta padomē konceptuāli atbalstīts 2019- 2022. gada Latvijā plānoto nacionālas nozīmes starptautisko sporta sacensību un valsts mēroga komplekso sporta sacensību (Latvijas olimpiādes un Latvijas Jaunatnes olimpiādes) kalendārs, kā arī atbalstīta Paralimpiskā sporta centra attīstībai vajadzīgo 1,2 miljonu eiro pārcelšana uz 2019. gadu. Klātesošie gan iebilda, ka šī summa paredzēta vien zemesgabala iegādei un ir krietni par maz, lai projektu īstenotu. E. Severs skaidroja, ka šis jautājums vēl tiks aktualizēts. Taču principā valsts nauda tiks piešķirta jau ekspluatācijā nodotai būvei.
Apakškomisijas vadītājs Jānis Upenieks uzsvēra, ka «finansējums sportam izskatās traki», jo kritums kopumā ir teju uz pusi, skarot gandrīz visas sadaļas. Tā vien šķietot, ka valsts taisoties atteikties no šīs jomas. Papildu summas, kas ieliktas jaunajās politikas iniciatīvās, arī ir lielas, bet nav garantijas, ka tās tiks piešķirtas. Turklāt, kā teica deputāts Artis Rasmanis, nav ņemta vērā inflācija, līdz ar to pamatprogrammās vajadzētu paredzēt 10% pieaugumu. Tāpat budžetā vajadzētu ietvert lielāku summu nacionāla līmeņa starptautisko pasākumu rīkošanai, nevis ik pa laikam «pielemjot klāt». E. Severs atzina, ka kopumā plāns neizskatās labi, taču parasti izdodas rast trūkstošās summas - gan sporta pasākumiem, gan citām vajadzībām. Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns norādīja, ka atbilde uz šādiem retoriskiem jautājumiem esot viena: vienošanās ar Finanšu ministriju paredzēja, ka pamatfunkciju veikšanai tiek saglabāts finansējums esošajā apjomā, tikai sporta būvēm investīcijas mainās. Tas viss darīts, ņemot vērā 2018. gada sākumā izteiktās pesimistiskās prognozes par 2019. gadu. Tas nenozīmējot, ka uz parlamentu tikšot virzītas tieši šādas summas. Protams, par to, lai nākamgad saņemtu papildus desmit miljonus eiro, gan vēl «nāksies pacīnīties».
***
Bāzes finansējuma prognozes sportam
Gads Summa milj. eiro
2018. (sākums) 51,3
2019. 38,7
2020. 37,3
2021. 29,8
Avots: IZM