Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

Skolotāja: Rīgas 64. vidusskolā sporta stundās "nav modē" malā sēdēšana

KUSTĒTIES. Rīgas 64. vidusskolā sporta stundās «nav modē» malā sēdēšana. Katrs dara pēc spējām, jo kustības ir viens no labas veselības garantiem, ir pārliecināta ilggadējā sporta skolotāja Dace Upesleja © Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Rīgas 64. vidusskolas sporta skolotāja Dace Upesleja šogad saņēma Rīgas pašvaldības balvu Zelta pildspalva par radošu un profesionālu darbu. Sportā viņa ir ar sirdi un dvēseli jau kopš trīsarpus gadu vecuma, kad mamma uzlikusi uz slidām. Daiļslidošanu nomainīja vieglatlētika un pedagoģija. Skolotājas audzēkņi labprāt sporto, dara pēc savām spējām, bet malā neviens nesēž.

Savu sporta gaitu sākumu daiļslidošanā Dace atceras vēl tagad - gan atlases konkursu un pirmo brīdi, kad uzkāpusi uz slidām, gan jauko treneri Andu Veikinu, kuras paraugs iedvesmojis mazo meiteni, un viņa nolēmusi: būšu trenere. Gluži pravietiski, jo tas arī izrādījies viņas dzīves ceļš. Apbrīnojama bija mazās Daces mērķtiecība un izturība. Lai tiktu uz Sporta pils ledus, nācās celties pulksten četros no rīta, jo treniņš bija piecos. Vēlākās stundās ledus jau bija hokejistu rīcībā - tie bija prioritāte. Ar laiku no daiļslidošanas jauno sportisti pārvilinājuši uz vieglatlētiku. Trenējusies sporta biedrībā Dinamo pie tolaik pazīstamā sporta pedagoga Tālivalža Budeviča, kurš sagatavojis neskaitāmus čempionus. Pēc vidusskolas gadu nostrādājusi šajā pašā biedrībā par treneri, lai saprastu, vai viņai šis darbs patīk vai nē. Izrādījās, ka - jā, tāpēc iestājusies Sporta akadēmijā. Kad piedzimis dēliņš un viņš sācis apmeklēt bērnudārzu, sāka strādāt bērnudārzā, lai būtu tuvāk dēlam.

Lēmumu kļūt par skolotāju Dace nenožēlo ne mirkli, jo ik diena skolā ir savādāka. Arī bērnu vecumu atšķirība - sākot no sākumskolas līdz vidusskolai - liek būt elastīgai un daudzpusīgai. Dace atzīst, ka ir stingra, taču vienmēr cenšoties izprast arī audzēkņus un viņu noskaņojumu. Viņai ir savi nosacījumi: izdarām darbu - precīzi, laikus, un tad varat darīt to, ko jūs gribat. Jāmāk atrast vidusceļu, nevis tikai jāskalda un jāvalda. Lai stimulētu un uzlabotu sporta stundā garastāvokli, fonā atļauj atskaņot mūziku. Jo mūsdienu bērni ir tik stresaini, ka arvien vairāk slimo ar veģetatīvo distoniju, ievērojusi skolotāja. Vakar arī uz stundu atnācis pusis, kurš bija tā sanervozējies, ka sirds vai pa muti lēkusi laukā un teju ātrie bija jāsauc. Tomēr šajā skolā neesot modē ārsta zīmes, kas nereti ir kā aizbildinājums, lai nevajadzētu piedalīties sporta stundās. Skolotājas uzstādījums šādos gadījumos ir tāds: tev nav jādara tas, ko dara pārējie, bet tev ir savs vingrinājumu komplekss, ar kuru gan vari tikt galā. Ja jūti, ka vari darīt kaut ko kopā ar citiem, pievienojies! «Jo kustēties vajag, nevar tikai sēdēt un sēdēt. No tā labāk nekļūs!» ir pārliecināta skolotāja.

Kā ar jauno mācību saturu? To gaida ar duālām jūtām: no vienas puses, noteikti nevajag par visām varītēm rezultātus, no otras - sporta stunda nebūtu jāpārvērš par rotaļāšanos, kur nekāds rezultāts nav svarīgs. Šodien, lūk, skolas komanda piedaloties Anniņmuižas krosa stafetēs. Pirms pasākuma saņemot vienu īsziņu pēc otras, kurās vaicāts: «Skolotāj, bet es taču esmu komandā, vai ne?» Bērni grib piedalīties, vajag tikai motivēt un ievirzīt. Tam labs palīgs ir arī interešu izglītības piedāvājums: vispārējā fiziskā sagatavotība, handbols, basketbols, florbols, volejbols. Un kur tad vēl citi sarīkojumi, viens no poulārākajiem: skolas sporta diena, kad viss notiek kā īstā olimpiādē - ar himnu, lāpām un gājienu. Saņēmusi pat no pasākuma viesiem atzīnību, ka sitot pušu teju Murjāņus sportiskā gara ziņā. Diemžēl tik lielai skolai, kurā mācās vairāk nekā 1000 skolēnu, pietrūkst mūsdienu prasībām atbilstoša stadiona. Bet centra ģimnāzijām nav pat tāda. Vaicāta par izdienas pensiju nepieciešamību sporta pedagogiem, skolotāja Upesleja uzskata, ka tās ir ļoti vajadzīgas. Daudzi no viņiem ir bijuši vairāk vai mazāk profesionāli sportisti, un pēc gadiem 50 arvien vairāk jūtamas dažādas veselības problēmas, kas liedz pilnvērtīgi piedalīties stundās.

Zelta pildspalvas saņēmēji

Beāte Kaupasa, Ziemeļvalstu ģimnāzija

Daiga Berķe, Rīgas 31. vidusskola

Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskola

Olga Bubļikova, Rīgas 80. vidusskola

Dace Upesleja, Rīgas 64. vidusskola

Daina Mazmača, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Ieva Mezīte, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija

Raita Stepāne, Rīgas internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem

Zane Lūse, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola

Elita Stikute, Rīgas Centra humanitārā vidusskola

Valerijs Sudņickis, Rīgas 92. vidusskola

Ināra Krauja, A. Pumpura Rīgas 11. pamatskola

Ļubova Volkova, Rīgas Zolitūdes ģimnāzija

Guna Pudule, Iļģuciema vidusskola

Edīte Teterovska, Rīgas Lietuviešu vidusskola