Līdz 2018. gadam Latvijas Futbola federācija (LFF) kopā ar pašvaldībām ir ieguldījusi 22 miljonus eiro sporta infrastruktūras attīstībā. Taču šobrīd liela daļa tās ir nolietojusies, un, lai atjaunotu, nepietiek ar LFF un vietvaru devumu, tāpēc tuvāko gadu laikā vajadzētu arī valsts atbalstu, vairāk nekā četrus miljonus. Tas nepieciešams, jo futbols ir lielākais sporta veids ar apmēram 14 000 dalībnieku un pieprasījums pēc laukumiem pārspēj piedāvājumu, uzsver LFF.
Tuvāko 15 gadu laikā būtu jāuzceļ pilnībā prasībām atbilstošs objekts, un tam gan būtu nepieciešama «apaļa summa» - 20 līdz 30 miljoni eiro
Kopš 2010. gada palielinājies gan komandu, gan treneru skaits, attiecīgi no 239 uz 360 un 262 uz 542. Tas pats noticis ar spēlētājiem: skaits palielinājies 1,97 reizes, bet spēļu sarīkots 4,56 reizes vairāk. Arī mākslīgā seguma laukumu 2016. gadā bija 98, kas ir 8,16 reižu vairāk nekā 2010. gadā, Saeimas Sporta apakškomisijā skaidroja LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinskis. Viņš norādīja, ka pieprasījums pēc tiem ir lielāks nekā piedāvājums. Tā kā ik gadu spēlētāju (arī meiteņu) skaits palielinās un līdz 2024. gadam provizoriski tas varētu sasniegt 21 500, tas nozīmē, ka būtu nepieciešami 160 mākslīgā seguma laukumu. Pašlaik Latvijā 31 ir neatbilstošs kvalitātes un pieejamības prasībām, 13 - atbilst daļēji, un tikai 25 ir tādi, kādiem tiem jābūt. Šogad ir īstenoti pieci attīstības projekti, bet līdz 2025. gadam izbūvēt, pilnveidot un atjaunot vajadzētu vairāk nekā 60 - gan mazā izmēra, gan standartizmēra laukumus. LFF pārstāvis arī atgādināja, ka ikgadējās šo objektu apsaimniekošanas izmaksas vietvarām nav mazas: lielākiem tās ir 15 000, mazākiem - 12 000 eiro. Svarīga ir arī Daugavas stadiona izbūve, kas gan pilnībā neatbildīs starptautiskajiem standartiem - proti, tam trūkst jumta seguma. Diemžēl rekonstrukcijas projekts to neparedz, arī finansējums nav pietiekams. Ir plānots ar segumu nodrošināt VIP un mediju zonu. Stadions tomēr ir kā pagaidu variants, tuvāko 15 gadu laikā būtu jāuzceļ pilnībā prasībām atbilstošs objekts, un tam gan būtu nepieciešama «apaļa summa» - 20 līdz 30 miljoni eiro, atzina E. Pukinskis.
Ja šis sporta veids netiks mērķtiecīgi attīstīts, Latvijas iespēja panākt Rietumeiropu ir minimālas. Jo tur spēlētāju attiecībā pret Austrumeiropas valstīm ir 40 pret 1, tāpēc nav brīnums, ka no 16 Eiropas augstākā līmeņa komandām 15 ir rietumnieku. E. Pukinskis uzsvēra, ka skaitļu palielinājums nav pašmērķis, bet gan pozitīvā ietekme uz tautsaimniecību - tas nozīmē veselākus un fiziski attīstītākus cilvēkus.
Klātesošie, kas atzina, ka sporta infrastruktūra ir jāsakārto un tā atbalsta LFF attīstības plānu, gan vērsa uzmanību uz to, ka jau esošie objekti nav pietiekami izmantoti, arī olimpiskie centri. Dažkārt futbola un arī citas komandas aiziet no tiem neadekvātās telpu nomas cenu politikas dēļ. Tāpēc, pirms celt ko jaunu vai atjaunot, svarīgi būtu izvērtēt, vai tas tiešām ir vajadzīgs un apkaimē ir pietiekams potenciālo dalībnieku skaits. Problēma ir arī tā, ka trūkst treneru. LFF gan esot gatava to risināt, piemēram, nodrošinot reģionos izglītības iegūšanu uz vietas un bez maksas, sniedzot atbalstu arī aprīkojuma iegādē. Svarīga tomēr ir pašvaldību iesaiste - vai tās cenšas palielināt laukumu izmantošanu.
