NRA PĒTA: Vai latgaliešu rakstu valodai jābūt stundu sarakstā?
Latgaliešu rakstu valodai ir jābūt stundu sarakstā, ir pārliecināta daļa latgaliešu, uzsverot, ka likumā ir paredzēta tās saglabāšana, aizsardzība un attīstība. Realitātē nekādu uzlabojumu nav, tikai atsevišķās šā reģiona skolās ir novadu mācība, bet ar to ir krietni par maz. Latgales skolu direktori gan ir piesardzīgi – viņi uzskata, ka tas jāatstāj fakultatīvo nodarbību vai pulciņu līmenī.
Politiķi domā, ka latgaliešu valodas labā ir izdarīts daudz. Ir latviešu valodas pētniecības programma, kur ir atvēlēta vieta izlokšņu pētījumiem. Iznākusi latgaliešu uzvārdu grāmata. Rakstu valodu varot apgūt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā un Daugavpils universitātē. Pašlaik izstrādes posmā ir arī latgaliskais mašīntulkošanas rīks (datortulkošana). Tāpat arī vispārējā izglītībā ir pieejami metodiskie ieteikumi un Valsts izglītības satura centrs piedāvā standartu, kuru iespējams izmantot. Nav liegts arī pašām skolām veidot savējo. Arī jaunajā mācību saturā būs atvēlēta vieta latgaliešu valodai, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības un Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisiju kopsēdē uzskaitīja tās vadītājs Ritvars Jansons.
Ministrija mēģinot šo iniciatīvu apiet
Literatūrzinātniece Ilga Šuplinska to uzskata par nekonkrētu runāšanu. Vienīgais pluss - Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) beidzot sapratusi, ka valodas standartā vajag labojumus un iekļaut tajā latgaliešu rakstu valodas mācību. Taču principā ministrija mēģinot šo iniciatīvu apiet. Bija jau sākts izstrādāt standartu, taču tas tika apturēts sakarā ar jaunā mācību satura ieviešanu. Tika solīts, ka tur būs iekšā arī latgaliešu rakstu valoda, bet nav, neapmierinātību neslēpj I. Šuplinska, piebilstot, ka jāpiekrīt sēdē teiktajam: kamēr neesam lībiešu statusā, tikmēr par to nedomājam. Viņa arī pauda, ka Latgale esot zaudējusi cerību, ka politiķi to sadzirdēs, tāpēc arī tik neatsaucīgi piedalījušies vēlēšanās.
Skolu vadītāji gan nav tik kaismīgi noskaņoti. Viens no aktīvākajiem atbalstītājiem ir Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, kura skolā jau pasniedz novadu mācību, kur runā gan latgaliski, gan literārajā valodā. Viņš iesaka mērķdotāciju sadalīt tā, lai daļa būtu paredzēta tieši latgaliešu valodas apguvei. Tālākais jau būtu direktora atbildība - vai nu šādas stundas notiek, vai nauda šim mērķim netiek. Viņš arī min Igaunijas Veru novada, kur runāts dialektā, pieredzi - tur šis priekšmets skolām ir obligāts, taču ne katram bērnam.
Viļakas Valsts ģimnāzijas direktore Sarmīte Šaicāne pieļauj, ka tā varētu būt novadu mācība. Taču vai atsevišķa stunda, gan šauboties. Pirms desmit gadiem novadā jau mēģināts piedāvāt fakultatīvās nodarbības latgaliešu valodā, taču atsaucība bijusi maza. Par rakstu valodu esot vēl piesardzīgāka: tai taču ir vairāki varianti (viņa pieturoties pie Joņa Cibuļska vārdnīcas), arī valodas skanējums Viļakā un Rēzeknē ir atšķirīgs. Vispirms jau būtu vajadzīgi skolotāji, kas to dara, jo arī viņa neņemtos mācīt rakstu valodu. Neesam pret, bet jāredz ceļš, kā to darīt, teic S. Šaicāne.
Vaboles vidusskolas direktore Elita Skrupska ir par to, ka tas būtu atstājams fakultatīva līmenī - tiem, kas to vēlas. Runāt un lasīt latgaliski jau tagad viņas audzēkņi prot, bet par rakstu valodas nepieciešamību varētu vēl diskutēt. Vispirms tomēr vajadzētu veikt plašākas aptaujas, lai noskaidrotu, ko domā vecāki un arī skolēni. Reiz jau skola bija izstrādājusi programmu, taču tā arī palika nerealizēta, jo nebija finansējuma. E. Skrupska domā, ka valoda būs dzīva tad, ja dzīvi būs Latgales lauki, jo pilsētās tomēr dominē literārā valoda. Lūk, par to gan būtu jārūpējas, lai lauki neizmirtu.
Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns norāda, ka pats latgaliski lasot, rakstot un runājot - gan ģimenē, gan ar kolēģiem un audzēkņiem, kuri ir latgalieši. Taču to nevarot prasīt no tiem, kuri Krāslavā ienākuši no Vidzemes vai Kurzemes, tāpat arī ar krieviski runājošajiem. Šādu bērnu viņa vadītajā skolā ir divas trešdaļas. Skolas uzdevums tomēr viņiem ir iemācīt labu latviešu valodu, nevis latgaliešu mēli, jo daudzi dosies mācīties uz augstskolām, kur būs jāsazinās literārajā valodā. Viņš piekrīt, ja latgaliskais jāuztur ikdienā, literatūrā, folklorā, radio un televīzijā, bet vai visiem būtu jāliek to mācīties, šaubās.