Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Vilcinās mainīt pirmsskolas pedagogu finansēšanu

© pixabay.com

Grozījumi likumā, kas paredz visu pirmsskolas pedagogu algas izmaksāt no valsts budžeta (tam nepieciešami apmēram 50 miljoni eiro gadā), šobrīd Saeimā netiks virzīti tālāk. Arī skolotāju izdienas pensiju jautājums ir «pakāries gaisā». Lai gan politiķi konceptuāli atbalsta abus šos nozares arodbiedrības ierosinājumus, vispirms tiks gaidīts valdības atzinums.

Viens no finanšu avotiem varētu būt darbu zaudējušiem pirmspensijas vecuma skolotājiem paredzētais sociālais spilvens (300 000 eiro), no kura šobrīd izmantoti tikai 17 500 eiro

Šobrīd pirmsskolas pedagogiem, kas strādā ar pusotru līdz četrus gadus veciem bērniem, algas maksā pašvaldības. Turklāt viņiem par stundu ir zemāka takse nekā pārējiem, un tas ir vienlīdzības likuma pārkāpums, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uzsvēra Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, rosinot valstij kaut vai daļēji pārņemt atalgojuma nodrošināšanu bērnudārzu pedagogiem. Tāpat viņa atgādināja, ka partijas jau pirms četriem gadiem ir solījušas šo jautājumu sakārtot, taču patiesībā tas kustināts jau kopš 1996. gada. LIZDA priekšsēdētāja vērsa uzmanību arī uz izdegšanas sindromu, kam īpaši pakļauti pirmsskolu, sporta un speciālie pedagogi. Šīm trim grupām visvairāk nepieciešamas būtu izdienas pensijas. Viens no finanšu avotiem varētu būt darbu zaudējušiem pirmspensijas vecuma skolotājiem paredzētais sociālais spilvens (300 000 eiro), no kura šobrīd izmantoti tikai 17 500 eiro. Pret to iebilda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis: tas būtu bezatbildīgs solis, jo tas, ka iztērēta tikai daļa naudas, nenozīmē, ka tā vieglu roku būtu jāatdod citiem mērķiem. Jo kas varot apgalvot, ka daudz lielāku summu nevajadzēs nākamajā gadā, jo skolu tīkla sakārtošanai nebūt nav pielikts punkts. Galu galā tā ir programma triju gadu periodam, nevis vienam. Tam būtu jāmeklē papildu finansējums, un nebūtu jānoņem no tiem, kas strādā, lai atdotu tiem, kas nestrādā. Viņu arī attiecībā uz pirmsskolas pedagogu algām mulsinot vārds - daļēji, pārāk jau vaļīgs esot tāds formulējums. Vai tas nozīmējot, ka tiks maksāts, ņemot vērā bērnu vecuma grupas vai slodžu apjomus?

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme atzina, ka abu priekšlikumu īstenošanai būs vajadzīgs būtisks finansējums. Un tos nevar skatīt atrauti no nākamā gada budžeta. Neesot runa tikai par papildu līdzekļiem, bet funkciju pārdali starp valsti un pašvaldībām. Tādā gadījumā jālemj arī par vietvarām piešķiramo nodokļu procentu pārdalīšanu.

Saeimas juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone rosināja nepieņemt gala lēmumu, bet gaidīt Ministru kabineta lēmumu (tas varētu tikt skatīts 23. oktobra sēdē). Te esot divas pilnīgi atšķirīgas lietas, kas samestas vienā katlā. Viņa neredzot, kāpēc vienai pedagogu grupai vajag atbalstu, bet citiem ne. Tas var arī novest pie tā, ka daudzi izvēlēsies pamest darbu jau priekšlaikus un sāks trūkt attiecīgo speciālistu. Turklāt Valsts kontrole jau norādījusi, ka izdienas pensiju sistēmā nav kārtības.

Arī komisijas vadītājs Aldis Adamovičs uzskata, jautājums pašlaik nebūtu virzāms uz pirmo lasījumu.


http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2018/10/04/vilcinas-mainit-pirmsskolas-pedagogu-finansesanu