Deviņu lielāko partiju programmās izglītības joma skatīta lielākoties nekonkrēti, bieži vien apejot nozares aktuālākos un sāpīgākos jautājumus. Vārdus «kvalitāte» un «reforma» lieto kā ielāpus, lai piesegtu nozares nepārzināšanu. Jēgpilnu jaunu ideju nav. Ir dažas ar pagātnes elpu apdvestas vai šodienai pilnīgi neatbilstošas. Arī par pedagogu algām runājot, ir solījumi «celt», bet tikai viena partija min konkrētas summas.
Partiju programmās daudz pilnīgi neko neizsakošu «vārsmu». Piemēram, Latvijas Reģionu apvienība sola kvalitatīvu, pieejamu un efektīvu izglītības sistēmu. Jaunajai Vienotībai arī ir līdzīgs redzējums: kvalitatīva 10.-12. klašu un profesionālā izglītība. Taču - kā tas tiks sasniegts, nav ne zilbes. Kas jāuzlabo, kā trūkst tagad - arī ne vārda. Attīstībai/Par! nemin kvalitāti, bet «visiem pieejamu labu izglītību», gan arī neatšifrējot, kas slēpjas zem «laba».
Vēl brīnumaināks priekšlikums tai pašai Attīstībai/Par! ir attiecībā uz pedagogu kvalifikāciju, proti, «par skolotājiem kļūst labākie, viņi ir meistarīgi, cienīti un pienācīgi novērtēti».
Vai tas nozīmētu stingrākus pārbaudījumus un prasības topošajiem pedagogiem vai kādu īpašu motivācijas instrumentu ieviešanu? Mazliet lielāka konkrētība ir Saskaņai, kas paredz ieviest jaunu pieeju skolotāju sagatavošanai. Gan Saskaņa, gan No sirds Latvijai runā arī par skolotāju prestiža celšanu, gan arī neatšifrējot - kā?
Algas un reformas
Par darba samaksas celšanu konkrēti piedāvājumi ir tikai No sirds Latvijai, kas no 2020. gada ir gatava paaugstināt zemāko likmi no 680 eiro līdz 910 eiro. Apsveicami, jo tas ir par diviem gadiem agrāk un desmit eiro vairāk, nekā paredz valdības apstiprinātais algu palielināšanas grafiks. Saskaņa par konkrētām summām nebilst neko, tik akcentē vārdus - «būtiski ceļot skolotāju profesionālo prestižu, autonomiju un algu». Attīstībai/Par! līdz ar algu kāpinās skolotāju meistarību.
Par tik aktuālajām izglītības reformām garāmejot kas minēts tikai divu politisko spēku programmās: Saskaņa izvērtēs un pārskatīs iepriekšējo valdību nesagatavotās reformas, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paaugstinās izglītības kvalitāti, pakāpeniski īstenojot izglītības reformu. Jaunajam mācību saturam pieskārusies vien Nacionālā apvienība (NA), soloties tajā iedzīvināt Satversmes vērtības, kā arī attīstīt skolēnu motivāciju mērķtiecīgāk apgūt eksaktos priekšmetus.
Valsts valoda
Lielāka interese ir par valsts valodas jautājumu skolās. NA turpinās pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, sākot ar bērnudārzu. Arī Jaunā Konservatīvā partija valsts un pašvaldību finansētās mācību iestādēs kā mācību valodu noteiks latviešu. Attīstībai/Par! izglītības ieguvi nodrošinās vienotās skolās, kurās visu tautību un vajadzību bērni mācās kopā. Turklāt - gūst arī vajadzīgās kompetences (vismaz neliela atsauce uz kompetencēs balstītu saturu) un iemācās vismaz trīs valodas. Par valodas lietām savs skatījums ir arī Saskaņai, kas nu ir pārgājusi no bilingvālās izglītības uz trilingvālo: «Visi skolēni brīvi pārvaldīs latviešu valodu, mazākumtautību bērni - dzimto valodu un vienu vai divas svešvalodas.»
Par iekļaujošo izglītību, kas ir viena no nozares aktualitātēm, kas sakāms ir tikai NA: tā ir apņēmības pilna izglītības politikā iesaistīt biedrības, kas pārstāv bērnus ar īpašām vajadzībām. Ir arī paredzēts mērķtiecīgs atbalsts īpaši talantīgajiem bērniem.
Skolu tīkls
Skolu tīkla sakārtošana arī izpelnījusies lielāku partiju uzmanību. KPV LV ir īsteni revolucionārs redzējums: «Pārņemt visas valsts skolas valsts pārziņā, lai izglītības reformas neapstājas diskusijās ar pašvaldībām.» Arī bērnudārzus, pēc viņu domām, «jāpārņem valsts pārziņā, lai likvidētu rindas un nodrošinātu visiem bērniem vienlīdzīgas sākumizglītības iespējas latviešu valodā». ZZS solās uzlabot bērnudārzu pieejamību, bet Jaunā Vienotība nodrošināt sākumskolu un pamatskolu tuvāk mājām. Latvijas Reģionu apvienībai ir līdzīgs skatījums: pamatskolas - tuvāk mājām. Jaunā Konservatīvā partija grib saglabāt mazās skolas un ieviest taisnīgu skolu finansējumu. Vai tas nozīmētu pašreizējā finansējuma modeļa Nauda seko skolēnam maiņu? Ne mazākā mājiena, kāds tad būtu tas taisnīgais sadalījums. Saskaņa arī paredzējusi noteikt lielāku autonomiju, atbildību skolām. Šim politiskajam spēkam par finansējumu plašākā mērogā ir skatījums: izglītībai ilgtermiņā jānovirza 6% no iekšzemes kopprodukta.
Augstākā izglītība
Augstākajā izglītībā Jaunā Konservatīvā partija ir gatava dot zaļo gaismu starptautiskajam mācībspēkam, bet Saskaņa solās panākt, lai gadā tiktu sagatavoti 3000 IKT speciālistu, piesaistot arī ārvalstu studējošos. Jaunās Vienotības mērķis: vienai no Latvijas universitātēm jāiekļūst simts labāko reitingā ES, vēl divām - prestižāko sarakstā. KPV LV ir nolēmusi: jāapvieno valsts augstskolas vienā Latvijas nacionālajā universitātē, novēršot programmu pārklāšanos un resursu neefektīvu izmantošanu. No sirds Latvijai ieviestu valsts apmaksātu augstāko izglītību tiem vietējiem un ārvalstu studentiem, kuri vismaz četrus gadus pēc studijām strādās Latvijā savā studiju nozarē.
***
Viedokļi
Rūdolfs KALVĀNS, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents:
- Kopumā partiju programmās jūtams inovāciju trūkums un jaunu ideju deficīts. Opozīcijas un jaunajos politiskajos spēkos redzama vēlme kritizēt esošo reformu un varas partiju paveikto, tādā veidā mēģinot piesaistīt dažādas elektorāta daļas. Daži politiskie mērķi ir izteikti atrauti no realitātes bez jebkāda argumentēta seguma, piemēram, «pāreja uz 5 ballu vērtēšanas skalu» vai «pārņemt valsts bērnudārzus valsts pārziņā». Ļoti izteikti partijas operē ar dažādiem budžeta rādītājiem, solot pieaugumus ne tikai izglītībā, bet arī visur citur.
Partiju programmās tiek operēts ar vispārīgām frāzēm, abstraktiem mērķiem, kuru sasniegšanai nav nekāda racionālā seguma, un tas kārtējo reizi liecina, ka partiju biedru rindās trūkst vispusīgu nozares ekspertu, jo visbiežāk tās pārstāv tikai kādi šauras specialitātes kolēģi - zinātnieks, skolotājs, direktors, treneris, students utt.
Diemžēl arī esošās varas partijas nevar pārkāpt pāri jau iestrādāto darbu sarakstam vai baidās piedāvāt pāris jaunas, skaidras idejas nozares attīstībai. Trūkst konkrētu mērāmu indikatoru. Savukārt jauno spēku ekstrēmi radikālais piedāvājums ir kopumā bīstams tādai nozarei kā izglītība.
Inga VANAGA, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja:
- Visas partijas savās priekšvēlēšanu programmās iekļāvušas solījumus izglītības un zinātnes nozarei. Vairāku partiju programmās minēts pedagoga profesijas prestižs, pedagogu atbalsts, atalgojuma paaugstināšana, izglītības pieejamība un kvalitāte. Tas ir būtiski un apliecina, ka aktualizēti jautājumi, par kuriem iestājas arī LIZDA.
Diemžēl dažu jauno partiju programmas un publiski paustais viedoklis nerada pārliecību par to veiksmīgas īstenošanas scenārijiem. Vislielākās bažas ir saistītas ar iespējamo finansējuma avotu nosaukšanu, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka ir grūti nodrošināt esošo normatīvo aktu izpildi izglītības un zinātnes nozarē.
Svarīgi ir ne tikai rūpīgi veikt analīzi par iepriekšējo solījumu pildīšanu, bet arī rūpīgi analizēt, cik reālas ir jauno solījumu izpildīšanas iespējas, jo daudzas jaunās idejas partiju programmās maksās vairākus desmitus un pat simtus miljonus eiro.
