Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) pēc diviem gadiem gaidīs apmeklētājus Mārstaļu ielas 6. namā, nevis Pils ielā 2, kā sākotnēji bija plānots. Šāds lēmums tiek pamatots ar iespēju ietaupīt, ļaujot būvniecības tēriņiem iekļauties četru miljonu eiro rāmjos. Lētāka arī būs telpu apsaimniekošana un komunālie maksājumi.
Latvijas zinātnei valsts piešķirtais finansējums kļūst arvien skopāks, salīdzinot ar vidējo Eiropā. Pat mūsu kaimiņi – Igaunija un Lietuva – mums ir tālu priekšā. Šādai politikai ir bumeranga efekts: ik gadu daudzi labi novērtēti pētījuma projekti paliek aiz strīpas. Arī zinātnieku rindas neaug, kam par iemeslu ir niecīgās doktorantu stipendijas.
Pamatskolu reorganizācija par sākumskolām novados lielākoties nav attaisnojusies. Pašvaldības nenoliedz, ka tas nereti ir solis tuvāk skolas slēgšanai. Arī šogad ir jau zināmas sākumskolas, kas papildinās likvidēto mācību iestāžu sarakstu.
Šogad Latvijas Universitāte (LU) svin savu 100. jubileju. Visa gada garumā šim notikumam par godu paredzēta virkne pasākumu. Viens no pirmajiem – Zinātņu mājas atklāšana 28. janvārī.
Rudens un ziemas vētras ik pa laikam apciemo Latviju. Arī šogad gads sākās ar pamatīgu pūtienu, kas Liepājā sasniedza pat 29 metrus sekundē, bet Somijā tika sasniegts rekords – 41,6 m/s. Latvijā joprojām nepārspēta ir 1967. gada oktobra vētra, kad Baltijas jūras piekrasti plosīja pat 48 metrus spēcīgas brāzmas. Tiesa, arī 2005. gadā tās bija iespaidīgas – līdz pat 40 m/s.
Saulesdārzs, kas pirms Otrā pasaules kara piederēja biedrībai Latvijas Mazpulks, pašlaik ir kritiskā stāvoklī. Mazpulki vēlas to atgūt savā pārziņā, lai tur izveidotu vides izglītības centru, taču likums liedz valsts īpašumu atdot sabiedriskai organizācijai. Lai tomēr tas notiktu, Saeimai nāksies veikt likuma grozījumus.
Palēnām pildās saraksts ar šogad likvidēt un reorganizēt plānotajām izglītības iestādēm. Šobrīd tādu ir desmit, kam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) devusi «savu svētību»: četri bērnudārzi, divas sākumskolas, divas pamatskolas, internātskola un vakarskola.
Pēdējais mācību gads gaidāms Valkas novada Zvārtavas pagasta Ozolu sākumskolai, kas šobrīd ar septiņiem skolēniem ir Latvijas mazākā skola.
Šogad turpinājās viļņošanās izglītības jomā, kuru jau gadiem moka nebeidzamas un nepārdomātas reformas. Lielu satraukumu nozarē radīja jaunais mācību saturs, un kā auksta ūdens šalts nāca tā izstrādātāju iecere pamatskolā samazināt literatūras un mūzikas stundas. Arī centralizētais eksāmens matemātikā sašūmēja sabiedrību – tā rezultāti jau gadiem slīd lejup.
Latvijas simtgades gads iezīmējās ar blīvu un daudzveidīgu programmu. Brīžam jau šķita: tā ir tik pārsātināta, ka tajā visā pazūdam mēs paši un no viena otra pasākuma varēja atteikties. Arī par to kvalitāti un tēriņiem viedokļi krasi atšķīrās. Taču, nenoliedzami, daudz kas vērtējams ar plusa zīmi – it īpaši dziesmu un deju svētki, kas pulcēja latviešus no visas pasaules un tika aizvadīti ar patiesu pacēlumu.
Pieredze ar iekļaujošo izglītību katram ir sava – bērnu ar invaliditāti vecāki, kuri vēlas, lai bērns mācās vispārizglītojošā skolā, sastopas ar virkni šķēršļu, savukārt atbildīgās iestādes atsaucas vien uz likuma pantiem, kas teorētiski paredz tiesības uz iekļaujošo izglītību. Šajā jautājumā aicinājām izteikt viedokli Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētajai profesorei Ditai Nīmantei un Latvijas Autisma apvienības vadītājai Līgai Bērziņai.
Beidzot sakustējis vairāk nekā desmit gadus iestrēgušais likumprojekts par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām. Tas paredz nodot dievnamu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārziņā. Rīgas dome gan joprojām uzskata, ka tās pārziņā būtu jāatstāj baznīcas apsaimniekošana. Tā apšauba, vai LELB būs gana līdzekļu, lai uzturētu kārtībā šo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un vai baznīca būs sabiedrībai pieejama.
Aizkraukles novada vēstures un mākslas muzejā Kalna Ziedi ir bagātīgs materiālu krājums – aptuveni 90 000 vienību, rādot kādreizējo Aizkraukles rajonu no Pļaviņām, Kokneses, Jaunjelgavas līdz Neretai un Vallei visā tā daudzveidībā. Ekspozīcija izvietota lauku sētā, ko vēl padomju gados pašvaldībai atdāvinājusi pēdējā tās saimniece, novēlot te veidot muzeju.
Internātskolas būs vien jāreorganizē vai jāslēdz. Tās, kas vēl ir atlikušas, no nākamā gada 1. janvāra valsts naudu par uzturēšanas tēriņiem vairs nevarēs saņemt, tāpēc pašvaldībām būs jādomā, kā tās finansēt. Finanšu ministrija piedāvā veikt grozījumus vietvaru savstarpējo norēķinu kārtībā. Tas ļautu internātskolām saņemt naudu no citām pašvaldībām – par to bērniem. Otra iespēja – lūgt aizdevumu Valsts kasē.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju, kas ir viens no Latvijas simtgades projektiem. Tā sniedz atskatu uz Latvijas dizaina sasniegumiem simt gadu garumā, skatot to nevis hronoloģiski, bet meklējot kopīgās tēmas un izejas punktus dažādu paaudžu darbībā.
Lai gan šobrīd ir tik daudz iespēju baudīt pilnvērtīgu un veselīgu ēdienu, daļa sabiedrības, tostarp bērni, dod priekšroku ātrām un diemžēl neveselīgām uzkodām. Tas ietekmē svaru – pusei pieaugušo tas ir virs normas, un arī sestajai daļai bērnu ir palielināts svars. Ko darīt, lai neaizbrauktu rietumvalstu sliedēs, kur šie skaitļi ir vēl lielāki? Ko ēst ikdienā un kādu klāt svētku galdu?
Ģimenes ārstei un sabiedrības veselības konsultantei Danai Misiņai ir ieteikumi, kā dzīvi nepadarīt par smagu nastu – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Neatkarības laukumā mākslinieka Aigara Bikšes darinātā «zelta pensionāre» netiks izvietota – tā nolēmusi Rīgas domes Pieminekļu padome. Tuvākajā laikā tiks rīkots skiču konkurss, lai izvērtētu, kurš no priekšlikumiem būtu atbilstošākais. Iespējams, A. Bikšes veidotajam tēlam tiks atrasta cita piemērota vieta, piemēram, pie Vecās Ģertrūdes baznīcas vai pat kādas ielas malā.
Diriģente Mārīte Jonkus jau 35 gadus vada Bauskas jaukto kori Mežotne. Kolektīvs ir spilgta lappuse amatierkolektīvu vidū, un tā snieguma latiņa vienmēr bijusi augstu. To apliecina tas, ka šogad dziesmu svētku skatē koris bija pusfināla dalībnieku vidū. Un arī Pasaules koru olimpiādē Rīgā iegūtais zelts vienā no nominācijām ir augstas raudzes rādītājs.
Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa ir dzimusi pedagoģe – jau ar pirmajām sarunas minūtēm šis talants izpaužas pilnā krāšņumā. Asprātība, enerģija, dzīvesprieks, radošas un trakas idejas! Pat grūti pateikt, ka šajā skolā viņa jau 45 gadus māca jauno paaudzi. Skolotājas darbs arī novērtēts valsts līmenī – pirms pāris gadiem izvirzīta Ziedoņa balvai nominācijā Bize.
Ilggadējā Bauskas novada bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa ir no tiem enerģijas pārpilnajiem cilvēkiem, kam, šķiet, darba nekad nav par daudz. Viņa paspēj visu – būt klāt sporta halles būvprojektam, pārraudzīt skolā un šogad atklātajā baseinā notiekošo.
Patlaban palikušas tikai septiņas internātskolas, un tām no nākamā gada valsts līdzekļus uzturēšanas izdevumiem plānots vairs nepiešķirt. Pašvaldības ir satraukušās par tālāko šo izglītības iestāžu nākotni, jo nespēs segt visus to tēriņus. Saeimas atbildīgā komisija solās meklēt risinājumu, lai vēl nākamgad tiktu noteikts pārejas periods un nodrošināta šo skolu finansēšana.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Dauderu nodaļas pamatekspozīcija veidota, izmantojot mecenāta Gaida Graudiņa kolekciju, kuras «kontā» ir ap 7000 vienību. Nule izdotā grāmata-katalogs Atmiņu nesējs. Gaida Graudiņa Latvijai dāvinātā kolekcija sniedz ieskatu daudzveidīgajā krājumā. Tajā liela vieta atvēlēta priekšmetiem, kas ceļojuši līdzi tiem, kuri devās bēgļu gaitās Otrā pasaules kara beigās.
Jēkaba laukums šogad ar Saeimas lēmumu tika pārdēvēts par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja 4. maija deklarācijas klubs, kurš uzskatīja, ka tā ir īstā vieta, kam piederētos neatkarības vārds.