Latvijas zinātnei valsts piešķirtais finansējums kļūst arvien skopāks, salīdzinot ar vidējo Eiropā. Pat mūsu kaimiņi – Igaunija un Lietuva – mums ir tālu priekšā. Šādai politikai ir bumeranga efekts: ik gadu daudzi labi novērtēti pētījuma projekti paliek aiz strīpas. Arī zinātnieku rindas neaug, kam par iemeslu ir niecīgās doktorantu stipendijas.
Ja Latvijas zinātnieku sniegums ir uzlabojies, tad to nevar teikt par šīs jomas finansēšanu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atzina IZM pārstāvis Dmitrijs Stepanovs. Uz zinātnisko izcilību vērstā fundamentālo un lietišķo pētījumu programma šobrīd spēj sniegt atbalstu vien nelielam skaitam projektu. Tā pērn pirmajam konkursam tika pieteikti 397 par kopējo summu 113,8 miljoni eiro, taču nauda tika piešķirta vien 61 par 17,8 miljoniem eiro, arī otrā konkursa rezultāti bija līdzīgi: no 328 iesniegtajiem (par kopējo summu 63,5 miljoni eiro) tikai 41 nonāca līdz finišam (8,1 miljons eiro). Iemesli daudzām problēmām zinātnē ir tieši saistīti ar bāzes finansējuma nepietiekamību. Tas Latvijā 2016. gadā sasniedza tikai 0,13% no IKP, kas liek mūsu valstij Eiropā ieņemt 4. vietu no lejasgala (aiz Latvijas ierindojušās tikai Kipra, Bulgārija un Rumānija). Tikmēr Eiropā vidējais rādītājs ir 0,37%. Pat Igaunija un Lietuva ir apsteigušas attiecīgi ar 0,34% un 0,22%. Lai sasniegtu Eiropas līmeni, vajadzīgi būtu papildus 62 miljoni eiro gadā, līdz Igaunijai pietrūkst 54 miljonu eiro, bet līdz Lietuvai - 23 miljonu eiro. Finansiālā situācija neuzlabojas - plaisa starp ES un Latviju ne tikai nesarūk, bet pat pieaug. Lai to mazinātu, vajadzētu nodrošināt bāzes finansējumu pilnā apjomā (patlaban tiek piešķirta puse no tā). Arī valsts pētījumu programmai vajadzētu papildus vismaz desmit miljonus eiro. Lai gan kopumā valsts atbalsts 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par četriem miljoniem eiro, bet tas nemazina Latvijas zinātnes atkarību no citiem naudas avotiem, tostarp ES fondu. Likums gan paredz, ka ik gadu finansējumam vajadzētu kāpt par 40 miljoniem eiro gadā jeb 0,15% no IKP, taču līdz šim tas palicis vien uz papīra, atgādināja klātesošie zinātnieki.
Tāpat Latvija ievērojami atpaliek no citām ES valstīm zinātnieku skaita ziņā - tur vidējais rādītājs ir 2,2% no kopējā valsts darbaspēka, kamēr te - vien 0,6%. Tas traucē zinātnes kapacitātes nodrošināšanai. Būtu jāpanāk, lai Latvijā atgrieztos kaut daļa no tiem zinātniekiem, kas šobrīd strādā ārzemēs. Tiesa, šobrīd par pievilcīgām nevar nosaukt stipendijas doktorantiem, kas nepārsniedz 100 eiro, kamēr Igaunijā tās ir 800 līdz 1000 eiro (tāda summa savulaik Latvijā tika maksāta, piefinansējot no ES fondiem), piebilda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Viņš norādīja, ka cerēt uz Nobela prēmijas laureātiem diez vai mēs varam, ņemot vērā to, ka Latvija patlaban ar saviem atklājumiem «spēj barot tikai pasaules industriālo ķēdi».
Kā galvenās trīs problēmas klātesošie akcentēja: papildu finansējuma nepieciešamību - vismaz 11 miljonu eiro apmērā, lai var nofinansēt vismaz 25% no fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem. Svarīgi ir esošo bāzes finansējumu izlietot efektīvi, uzsvaru liekot uz efektivitāti, nevis uz cilvēku daudzumu zinātniskajās institūcijās. Tāpat jānodrošina spēcīgas un izvērtētas valsts pētījuma programmas, kā arī jāsakārto zinātnes pārvaldes sistēma.
Zinātnisko institūciju (ZI) finansējums
Latvijā ir 77 zinātniskās institūcijas, no tām 21 ir valsts finansēta
Kopējais finansējums 137,9 miljoni eiro jeb 0,51% no IKP:
valsts - 60,1 miljons eiro
privātais - 33,3 miljoni eiro
Eiropas Savienības fondu un citu avotu - 44,5 miljoni eiro
Avots: IZM 2017. gada dati