Jēkaba laukums šogad ar Saeimas lēmumu tika pārdēvēts par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja 4. maija deklarācijas klubs, kurš uzskatīja, ka tā ir īstā vieta, kam piederētos neatkarības vārds.
Nu klubs ir satraucies par to, ka skvērā varētu parādīties mākslinieka Aigara Bikšes skulptūra - zeltīts pensionāres tēls ar pastieptu roku, jo tas diskreditētu laukuma būtību.
4. maija deklarācijas klubs nosūtījis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vēstuli, kurā vērš uzmanību uz to, ka «diemžēl laukuma veidols neatbilst šodienas priekšstatam par mūsdienīgu skvēru, kam būtu jāsimbolizē 1918. gada 18. novembra valstiskuma proklamēšanas un 1990. gada 4. maija neatkarības atjaunošanas akti».
Vēl jo vairāk - klubam kļuvis zināms, ka mākslinieks A. Bikše piedāvājot laukuma centrā novietot «zeltītu pensionāres tēlu ar izstieptu roku». Tas biedru ieskatā nesimbolizē Latvijas valstisko neatkarību, bet tieši pretēji - izrāda pret to attieksmi, kas ietver «bezcerību, nabadzību, vīziju, kurā nav nākotnes». Tāpēc klubs lūdzot Saeimai noraidīt šādu ieceri un izvērtēt iespēju piešķirt līdzekļus laukuma nākotnes vīzijas skiču konkursa rīkošanai. Konkursa uzvarētājam organizācija piešķiršot balvu.
Skulptūras autors A. Bikše par šādu sava mākslas darba interpretāciju ir ļoti pārsteigts - tā nekādā ziņā neesot ubagojoša vecenīte. Tieši pretēji, viņš ar to gribējis izrādīt visdziļāko cieņu vecākajai paaudzei. Daļa no tās taču vēl piedzīvojusi pirmo Latvijas brīvvalsti un aktīvi iesaistījās Atmodas pasākumos, balsoja par neatkarību un vēl tagad ir gandrīz atbildīgākā tautas daļa. Viņš nesaprot, kāpēc vietā, kur savulaik atradās Aleksandra kolonna, nevarētu būt «braša kundzīte». Patiesībā tās prototipi esot gan Anglijas karaliene Elizabete, gan eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga. Jā, varbūt šis tēls ir mazliet naivs un ideālistisks, kas sasaucas ar kādu Māra Bērziņa stāstu par večiņu, kas novērtē, kas viņa ir.
Saeimas atbildīgā komisija plāno šo jautājumu izskatīt 12. decembrī, pieaicinot visas ieinteresētās puses.
