Pamatskolu reorganizācija par sākumskolām novados nav attaisnojusies

Pamatskolu reorganizācija par sākumskolām novados lielākoties nav attaisnojusies. Pašvaldības nenoliedz, ka tas nereti ir solis tuvāk skolas slēgšanai. Arī šogad ir jau zināmas sākumskolas, kas papildinās likvidēto mācību iestāžu sarakstu.

Rēzeknes novadā pērn par sākumskolām pārtapa Kruķu un Rikavas pamatskolas, un tās kā struktūrvienības pievienoja attiecīgi pie Tiskādu vidusskolas un Gaigalavas pamatskolas. Pirms tam šāds modelis novadā nebija izmēģināts, un nu nācies secināt, ka problēmas tas nav atrisinājis. Vēl vasarā bijusi cerība, ka tādējādi būs iespējams ne tikai uz gadu, bet garāku laiku saglabāt abas šīs skolas tuvāk bērnu dzīvesvietai, ko arī postulē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - pēc principa: sākumskolām jābūt tuvāk mājām, skaidroja Rēzeknes novada izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra. Iemesls tādam audzēkņu kritumam skaidrojams arī ar to, ka daļa vecāku pēc reorganizācijas pasteigušies izņemt savas atvases no skolas un izvēlējušies pilsētas izglītības iestādes, lai gan sākotnēji solījušies tā nedarīt. Šobrīd vietvara jau informējusi vecākus pagastu kopsapulcēs, ka jau nākamajā mācību gadā skolu nebūs, sacīja G. Skudra. Tā kā abas ir struktūrvienības, slēgšana nav jāsaskaņo ar IZM. Viņš ar nožēlu atzina, ka pašreiz notiek mērķtiecīga lauku izpostīšana un pašvaldībai bieži vien nākas strādāt nevis kā attīstītājam, bet likvidatoram.

Arī Gulbenes novadā ir viena šāda mācību iestāde - Krišjāņa Valdemāra sākumskola, kurai, kā teica novada izglītības pārvaldes vadītājs Arnis Šķēls, neklājas spoži, jo tajā mācās vien 16-17 skolēnu. Turklāt bērnu aizplūšanu pamudina arī tas, ka tā ir vien desmit kilometru attālumā no Gulbenes. Tā ka «būs jādomā, ko darīt». Tiesa, jau iepriekš šis modelis neizrādījies veiksmīgs - nācies slēgt Litenes un Druvienas sākumskolas, tomēr mēģinājuši pagarināt Valdemāra skolas mūžu. Iespējams, ja reorganizētu skolu ar 100 līdz 200 skolēniem, tā vēl varētu būt dzīvotspējīga, pieļāva A. Šķēls.

Ogres novada lauku teritorijā ir divas sākumskolas (nevis ar sešām, bet pirmajām četrām klasēm) - Lauberes un Krapes, kas ir Suntažu un Madlienas vidusskolu struktūrvienības. Tām gan izdevies noturēties šādā veidolā jau vairākus gadus, uzsvēra Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs. Lauberē kopumā mācās 20 bērnu, un viņu skaitam ir tendence pieaugt. Jau šogad tika atvērta ne tikai viena, bet divas pirmsskolas grupas, kas nozīmē, ka skola pastāvēs arī turpmāk. Krapes filiālē gan situācija nav tik laba, klasēs ir vien pieci audzēkņi, šogad gan ir izveidota bērnudārza grupa ar 12 bērniem, kas vieš zināmas cerības.

Savukārt Ikšķiles novada Tīnūžu sākumskolā kopā ar vairākām pirmsskolas grupām ir aptuveni 180 audzēkņu, norādīja Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa. Par šādu soli pašvaldība izšķīrusies, jo 7. līdz 9. klasēs bijis maz bērnu, turklāt problēmas radīja dabaszinātņu mācību priekšmetu pasniegšana. Tā kā Ikšķiles vidusskola ir liela, tās pedagogiem ir lielas slodzes, tāpēc nevarot piestrādāt Tīnūžos. Č. Batņa ir pārliecināts, ka skolai ir nākotne.