GADA APSKATS: Latvijas jubilejas gada feierverķis

 
©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Latvijas simtgades gads iezīmējās ar blīvu un daudzveidīgu programmu. Brīžam jau šķita: tā ir tik pārsātināta, ka tajā visā pazūdam mēs paši un no viena otra pasākuma varēja atteikties. Arī par to kvalitāti un tēriņiem viedokļi krasi atšķīrās. Taču, nenoliedzami, daudz kas vērtējams ar plusa zīmi – it īpaši dziesmu un deju svētki, kas pulcēja latviešus no visas pasaules un tika aizvadīti ar patiesu pacēlumu.

Atklāšana un Gaismas raksti

Atskatoties uz jubilejas gadu, nav iespējams pieminēt visu tajā notikušo, var atzīmēt vien atsevišķus pieturas punktus. Latvijas simtgades jubilejas atklāšanas notikums - multimediāla izrāde Gaismas raksti - ir viens no tādiem. Tas tika gaidīts ar nepacietību, jo bija pirmais lielais pasākums šā gada svinību maratonā. Lai gan kultūras ministre Dace Melbārde slavēja izrādi kā drosmīgu laikmetīgās mākslas jaundarbu, kurā viņu uzrunājis gan saturiskais vēstījums, gan izteiksmes forma, gan norises vieta - Latvijas Nacionālā bibliotēka, daudziem tās skatītājiem, tostarp Latvijā pazīstamiem ļaudīm, tas sagādāja vilšanos un neizpratni. Piemēram, komponists Pēteris Vasks neslēpa, ka tajā visā ļoti pietrūcis gaišuma. Gaidījis brīnišķīgu pacēlumu, sajūtu, ka tas ved uz kreščendo, bet to nav saņēmis. Radies priekšstats, ka tas viss ir pēc principa - māksla mākslai, kas saprotams tikai nelielam iesvaidīto pulciņam.

Dziesmu un deju svētku pacilātība

Pilnīgi citas izjūtas raisīja XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki, kas iezīmēja jubilejas gada vidus posmu (arī pirms tam notikušais starptautiskais folkloras festivāls Baltica tam pieskaitāms). Svētki ar kopumā 65 dažādiem pasākumiem patiešām bija tautu vienojošs un pacilājošs notikums. To pierādīja arī skaitļi: klātienē sarīkojumus apmeklēja aptuveni pusmiljons cilvēku. Fiksēts rekordliels dalībnieku skaits - 43 219, tostarp 2411 ārvalstu latvieši, kā arī vairāk nekā 1350 brīvprātīgo darbinieku. Noslēguma koncertā arī tika pārspēti iepriekšējie rādītāji, jo piedalījās 67 253 cilvēki (gan skatītāji, gan dalībnieki). Būtiski ir tas, ka lielkoncerts notika atjaunotajā Daugavas stadionā un Mežaparka estrādē, kuru rekonstrukcija ļāva ievērojami palielināt skatītāju vietu skaitu. Vienīgā darvas karote medus mucā bija biļešu epopeja. Sākot ar milzīgajām rindām, kurās daudzi sāka stāvēt jau dienu iepriekš. Tāpat tajā bija informācijas tehnoloģiju incidenti, «zemletes» darbības, lēna apkalpošana, nelikumīga komisijas maksa, iekasēta nauda, pretī neiegūstot biļetes, un galu galā milzum liels skaits neapmierināto. Galu galā tika atzīts, ka nākamajos svētkos noteikti jāmaina biļešu politika.

Dzimšanas dienas košums

Svētku apogeju 18. novembrī ietvēra vesels pasākumu klāsts, tāpēc katrs varēja izvēlēties sev tīkamāko - izstaigāt Rīgu un aplūkot gaismas objektus festivāla Staro Rīga ietvaros, baudīt kamermūzikas koncertu vai deju lielizrādi Abas malas, apmeklēt Nacionālo teātri, kur tika proklamēta Latvija, vai vēl ko citu. Daudzi (tiek lēsts, ka tie bija ap 100 000 cilvēku) izvēlējās būt klāt arī svētku salūtā, kas gan tika dēvēts par vērienīgu gaismas un skaņu uzvedumu. Vēriens gan atbalsojās arī izmaksās. Piemēram, pērn tie bija 22 000 eiro, bet šogad tēriņi teju desmitkārt lielāki - 235 000 eiro (bez PVN nomaksas). Pēc krāšņās uguņošanas gan skatītājiem garastāvokli pamaitāja milzīgā spiešanās un apgrūtinātā iekļūšana sabiedriskajā transportā. Valsts policija pieļāva, ka Krastmala no drošības apsvērumiem tik lieliem ļaužu pūļiem nav tā piemērotākā vieta.

Jāatzīst, ka nākamās simtgades pirmais koncerts Mīlestības vārdā. 18+, kas notika pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas 19. novembrī, izpelnījās vispretrunīgākās atsauksmes. Vieniem tas likās sirsnīgs un labs, otriem - nekvalitatīvs un vājš. Jaunās dziedātājas Evijas Vēberes sniegums izsauca visvētrainākās debates. Arī lielai daļai Latvijā pazīstamu ļaužu saturiskais devums šķita neatbilstošs finansiālajam segumam (ceturtdaļmiljons eiro par 18 dziesmām) un dalībnieku un rīkotāju honorāri vienkārši neadekvāti lieli.

Īpašās dāvanas

Runājot par valsts jubileju, kā patiešām lieliska dāvana Latvijai vērtējama simtgades filmu programma, kam tika atvēlēti kopumā 7,5 miljoni eiro un kas ļāva tapt 16 pilnmetrāžas filmām - gan spēlfilmām, gan animācijas, gan dokumentālajām. Tikpat atzinīgi vērtējama programma Skolas soma, kas dod iespēju vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības. Ļoti atzinīgi vērtējama arī Latvijas muzeju kopizstāde Latvijas gadsimts, kas skatāma līdz pat 2021. gada 1. janvārim Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Tā veidota kā hronoloģisks stāsts par Latvijas idejas nozīmi latviešu nācijas un sabiedrības dzīvē. Īpašs notikums ir arī Nacionālā enciklopēdija, kas papīra formātā iznāca 18. oktobrī, bet virtuāli - 20. decembrī. Šobrīd elektroniskajā vietnē, kas regulāri tiks papildināta, lasītājiem jau pieejami vairāk nekā 700 šķirkļu un vairāk nekā 600 dažādu ilustrāciju. Noteikti gribas pieminēt arī koncertciklu Latvijas gredzens, kas četros atšķirīgos muzikālos kopumos izcēla un parādīja katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju. Tas tika izrādīts četrās Latvijas koncertzālēs - Latgales vēstniecībā Gors, koncertzālē Cēsis, Jelgavas Kultūras namā un Liepājas koncertzālē Lielais dzintars.

VALSTS SIMTGADES SVINĪBĀM INDIKATĪVI PLĀNOTIE PUBLISKIE LĪDZEKĻI

2015.-2016. gadā izlietoti 2,3 miljoni eiro simtgades svinību sagatavošanai, līdzekļus saņēma Kultūras ministrija;

2017.-2021. gadā papildus piešķirts finansējums 32,2 miljoni eiro, resoru esošie līdzekļi - 26,9 miljoni eiro;

kopā 61,4 miljoni eiro.

Tikai 54 procenti piešķirto līdzekļu (31,8 miljoni eiro no 59,1 miljona) visu valsts simtgades svinību laiku centralizēti uzraudzīti (kā to nosaka Ministru kabineta rīkojums).

Avots: Valsts kontrole