INTERESANTI: Kurā gadā Latvijā vētras laikā reģistrētas stiprākās vēja brāzmas?
 
©F64 Photo Agency

Rudens un ziemas vētras ik pa laikam apciemo Latviju. Arī šogad gads sākās ar pamatīgu pūtienu, kas Liepājā sasniedza pat 29 metrus sekundē, bet Somijā tika sasniegts rekords – 41,6 m/s. Latvijā joprojām nepārspēta ir 1967. gada oktobra vētra, kad Baltijas jūras piekrasti plosīja pat 48 metrus spēcīgas brāzmas. Tiesa, arī 2005. gadā tās bija iespaidīgas – līdz pat 40 m/s.

Šā gada janvāris sācies ar stipriem vējiem: 2. janvārī Liepājas ostā tika reģistrētas ziemeļu vēja brāzmas līdz 29 m/s, un ļoti stiprs vējš pūta visā Kurzemes rietumkrastā. Ālandu salās Somijas dienvidrietumos vēja brāzmas iepūta pat līdz 41,6 m/s, Gotlandē - līdz 35 m/s. Baltijas jūrā netālu no Stokholmas - 37 m/s, bet Zviedrijas piekrastē uz ziemeļiem no Stokholmas - 38,5 m/s. Baltijas jūrā sinoptiķi izsludināja pat augstākās pakāpes jeb sarkano brīdinājumu. Latvijā tika izziņots oranžās krāsas brīdinājums, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Vēl 3. janvārī spēcīgais pūtiens nebija norimies, ik pa brīdim piekrastē sasniedzot 20-22 m/s. Par laimi, lielus postījumus lielais vējš nav nodarījis.

Joprojām LVĢMC vēsturē spēcīgāko vētru saraksta augšgalā ir 1967. gada 17.-18. oktobra vētra. Baltijas jūras piekrastē, Liepājā, tika reģistrēts līdz šim vislielākais vēja ātrums - 48 m/s, 40 m/s stipras brāzmas bija arī Rucavā un Bauskā, bet Kolkā, Mērsragā un Rīgā maksimālās vēja brāzmas sasniedza tikai 20 m/s. Vētras ietekmē Baltijas jūras piekrastē tika novēroti plūdi. Ventspilī ūdenslīmenis sasniedza 148 cm, bet Liepājā pat 174 cm, kas vēl joprojām ir maksimālo ūdenslīmeņu rekordi šajās pilsētās, kā arī tie bija augstākie Ventspilī un Liepājā kopš 19. gadsimta beigām.

Otrajā vietā ir 1969. gada 1.-4. novembra vētra. Tai bija divi vēja pieauguma periodi. Pirmais - stiprākais - sākās 1. novembra vēlā vakarā Baltijas jūras piekrastē un turpinājās Latvijā gandrīz visu 2. novembri. Daugavpilī vēja brāzmas sasniedza 44 m/s. 40 m/s - Ainažos, bet Ventspilī tās bija «tikai» 35 m/s. Otrreiz vēja ātrums sāka palielināties 3. novembra vakarā, maksimumu sasniedzot naktī uz 4. novembri. Šoreiz pūtiens nebija tik stiprs - tas sasniedza 34 m/s (Daugavpilī, Saldū, Skultē).

Trešajā vietā ir 2005. gada 8.-9. janvāra vētra. Tā sākās 8. janvāra vakarā un, ejot pāri visai Latvijai, maksimālo ātrumu sasniedza 9. janvāra naktī un dienas pirmajā pusē. Maksimālās vēja brāzmas Latvijas lielākajā daļā bija 30 m/s un vairāk, vislielāko ātrumu - 40 m/s - sasniedzot Ventspilī. Pat vismazākais vēja brāzmu ātrums - 24 m/s - pēc Boforta skalas atbilda vētras spēkam, tas tika reģistrēts atsevišķās vietās Latvijas austrumu daļā - Alūksnē, Gulbenē, Rēzeknē, Zīlānos.

Vētra spēcīgi skārusi Somijai piederošās Ālandu salas (Olandi). «Sajūtas kā Robinsonos, ūdeni sildām uz uguns, gaismu rodam no svecītēm un skaliņiem. Kaimiņi atbalsta cits citu - kurina ugunskurus, uz kuriem kopīgi gatavo ēst. Visgrūtāk ir tiem, kam ēku apsildes sistēmas darbojas ar elektrību. Tāpēc sildāmies pie ugunskuriem, sveču gaismas,» par radušos situāciju stāsta Ālandu salu pilsētā Fēglē dzīvojošā latviete Laila Butāne. Apkārtējie palīdz atbrīvot īpašumus no sakritušajiem kokiem, taču bīstamākās vietas vētru seku likvidēšanas dienesti lūguši atstāt viņu pārziņā, lai netiktu apdraudēta iedzīvotāju drošība.

Somijas Meteoroloģijas institūts (SMI) paudis informāciju, ka naktī uz trešdienu Ālandu salās reģistrētās vēja brāzmas vietām sasniegušas 41,6 metrus sekundē. LETA ziņo, ka igauņu kruīzu kuģis Tallink reisā Rīga-Stokholma 2. janvārī atcēlis piestāšanu Ālandu salu Mariehamnas ostā.

Ālandu salās dzīvojošie latvieši sazinās savā starpā un apspriež vētras radītās sekas. Elektrības padeve salās ir traucēta jau divas dienas. Nolūzuši koki, kuri nobloķējuši autoceļus, uzgāzušies virsū ēkām. Postījumi skāruši arī krastā pietauvotās laivas. Strāvas padeves traucējumi apgrūtina ne tikai māju apsildi, bet arī saimniecības darbus un elementārus ikdienas pienākumus. Vairākas iestādes piešķīrušas brīvdienas saviem darbiniekiem. Līdz šim nav ziņu par vētrā cietušajiem cilvēkiem, taču ir radīti lieli materiālie zaudējumi.

Ekrānšāviņš no avīzes