IELŪKOJIES! Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvieta būs Mārstaļu ielā

BŪS PASTĀVĪGAS MĀJAS. Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule vēlēja, lai iedvesmai ceļā uz mājām kalpo uzraksts, kurš Raini un Aspaziju uzrunāja, ikreiz izejot caur Karlo Kataneo nama vārtu arku Kastaņolā: «Mans nams ir miera un īstas brīvības nams» © Dāvis Ūlands, F64 Photo Agency

Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) pēc diviem gadiem gaidīs apmeklētājus Mārstaļu ielas 6. namā, nevis Pils ielā 2, kā sākotnēji bija plānots. Šāds lēmums tiek pamatots ar iespēju ietaupīt, ļaujot būvniecības tēriņiem iekļauties četru miljonu eiro rāmjos. Lētāka arī būs telpu apsaimniekošana un komunālie maksājumi.

RMM līdz šim ir dzīvojis uz čemodāniem, jo pastāvīgas dzīvesvietas tam nav bijis. Jau no tā pirmsākumiem 1925. gadā, kad tā pamatā tika likta skolotāja Jāņa Grestes kolekcija, tas sāka ceļojumu no vienas adreses uz nākamo. Ja ar Gresti muzejam esot veicies, tad nepavisam nav veicies ar politisku, vēsturisku un citu apstākļu sakritību, kas ļautu nodrošināt ar pastāvīgu mājvietu, kurā varētu izveidot pastāvīgo ekspozīciju, preses konferencē teica RMM direktore Iveta Ruskule. Arī pēdējā pieturas vietā Pils ielā, kur RMM mājojis desmit gadu, nezudusi šī pagaidu sajūta. Turklāt šāda situācija radīja ilūziju politiķiem un ierēdņiem, kas bez muzeja var iztikt. Jācerot, ka beidzot muzejs atverot laimīgas un ilgas dzīves lappusi.

GAIDĀMAS PĀRMAIŅAS. Pēc diviem gadiem te vairs nebūs ne miņas no pēdējā nomnieka - hosteļa - atstātajiem nospiedumiem. Visos nama stāvos saimniekos muzejs / Dāvis Ūlands, F64 Photo Agency

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis uzsvēra, ka nams Mārstaļu ielā 6 atzīts par piemērotāko, racionālāko un saimnieciski izdevīgāko vietu RMM. Aplēses liecina, ka telpu rekonstrukcija, pielāgošana un ekspozīcijas izveide kopumā iekļaujas šim mērķim pieejamajos četros miljonos eiro. Plus ir arī tas, ka ēka ir kompaktāka, kas uz pusi ļaus samazināt komunālos un apsaimniekošanas izdevumus, salīdzinot ar Pils ielu 2. Izpēte ļāvusi secināt, ka ēkas konstrukcijas ir labā stāvoklī, jo 20. gadsimta 80. gados poļu restauratori veikuši pilnu restaurāciju. Ne mazsvarīgi ir arī tas, ka iepriekš izstrādātā būvprojekta pielāgošana RMM vajadzībām palīdzēs ietaupīt ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī iekļauties projekta īstenošanai paredzētajā termiņā.

«Pašlaik jau tiek izstrādāta muzeja ekspozīcijas koncepcija, drīz pievērsīsimies ekspozīcijas projektam un pēc tam - esošās ēkas būvprojekta pielāgošanai muzeja vajadzībām. 2021. gada nogalē, kad būs pabeigti būvdarbi, telpas tiks nodotas jaunajiem saimniekiem,» sacīja R. Neimanis. VNĪ valdes priekšsēdētājs arī pauda pārliecību, ka jaunā muzeja atrašanās vieta Mārstaļu ielā 6 ir tuvāk aktīvajām gājēju plūsmām Vecrīgā, kas RMM padarīs pieejamāku gan pašmāju, gan ārvalstu apmeklētājiem.

Pēc pārbūves muzeja rīcībā būs 1400 kvadrātmetru plašas telpas pastāvīgajai ekspozīcijai un izstādēm, kā arī labiekārtots pagalms radošiem pasākumiem. Ēkā tiks pārbūvētas inženiersistēmas, kā arī ierīkots lifts, lai muzejs būtu pieejams personām ar kustību traucējumiem. Savukārt atjaunotā nama fasāde palīdzēs pilsētai tapt skaistākai. R. Neimanis arī atgādināja, ka VNĪ šobrīd realizē lielu projektu Pulka ielā 8 - muzeju krātuvju kompleksu. Liela daļa muzeja krājuma vienību, ka arī 65 muzeja darba vietas tiks pārceltas uz jauno kompleksu.

Jāatgādina, ka Mārstaļu ielas 6. namam ir vairākus simtus gadu sena vēsture, tas celts 17. gadsimtā. Ēka piedzīvojusi vairākas pārtapšanas un joprojām tiek uzskatīta par izcilu baroka - klasicisma pieminekli. Par sākotnējo arhitektu vēstures avoti klusē, taču 20. gadsimta pašā sākumā Vilhelms Bokslafs ēku ievērojami pārplānojis.

Pagājušajā gadsimtā ēkā bija iekārtotas tirdzniecības telpas, bet padomju laikā mājā atradusies gan noliktava, gan kopmītnes. Namā līdz 2003. gadam darbojās leģendārā mākslas galerija un kafejnīca M6. Ilgu laiku šeit darbojies arī Rīgas Fotonams. Nama pēdējais saimnieks bijis hostelis, bet kopš 2011. gada telpas stāv tukšas.

Latvijā

Ja standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, tad ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais