Māris Krautmanis / Viedokļi

„Nepilsoņu kongresa” līderis Aleksandrs Gapoņenko bija ieplānojis piektdien rīkot koncertu. Dieva laime, un paldies Drošības policijai un Rīgas domei, ka koncerts nenotika. No vienas puses nav jau it kā labi, ka varas iestādēm jāķeras pie tik striktiem pasākumiem, kā kāda pasākuma aizliegšana. Latvija ir demokrātiska valsts un demokrātiskā valstī ir pulcēšanās un runāšanas, iešanas un kliegšanas brīvības.

Aptuveni pusei Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu no Latvijas pastāvot korupcijas risks. Par to trešdien Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā sarīkotā preses konferencē žurnālistus informēja Sabiedrība par atklātību – Delna.

Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska (Nacionālā apvienība) publiskais tēls ir teju vai godīguma un svētuma etalons. Kurš gan varētu iedomāties, ka bijušais žurnālists, kurš izveidojos LTV raidījumu „Viss notiek”, varētu darīt arī ko tumšu un savtīgu?

Pagājušajā ceturtdienā Ženēvā notikušās četru pušu sarunas, protams, bija liels progress Ukrainas krīzes risināšanā ar to, ka šādas sarunas vispār sākās un notika. Jo zināma ir Krievijas arogantā nostāja pret pašreizējo Ukrainas varu - ka tā ir nelikumīga. Bet tad nu Krievijai izdevās izspēlēt visas efektīgās diplomātisko spēlīšu kārtis, lai parādītu Ukrainai tās necilo vietu. Var teikt, ka četras puses var iedalīt trijos līmeņos atkarībā no to ietekmes. „Augstākajā līgā” spēlē Krievija un ASV.

Šausmu filmās mēdz būt tā, ka jau it kā noskanējuši beigu akordi un laimīgi izglābušies varoņi jau bučojas, taču monstrs, kurš pirms tam nošauts, sadedzināts un noslīcināts, piepeši atkal sakustas, atver aci...

Partija Vienotība sestdien, 12. aprīlī, plāno parakstīt līgumu par sadarbību uzreiz ar sešām reģionālajām partijām Ja sarunās par politiskās kopdzīves principiem nekas nebūs nogājis greizi, Vienotība līgumu parakstīs ar Tukuma, Talsu, Jēkabpils, Ogres, Kuldīgas un Valmieras partijām.

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija nolēmusi lūgt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP) vērtēt, vai Mihaila Zadornova izteikumi nesatur naida kurināšanu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu uz trim mēnešiem ierobežot TV kanāla Rossija RTR retranslāciju Latvijā. Iespējams, līdzīgi ierobežojumi skars arī citu Kremļa kontrolēto televīzijas kanālu retranslāciju, jo arī tos monitorē un gudro iemeslus, lai aizvērtu.

Gandrīz 600 kultūras un dažādu citu nozaru darbinieku parakstījuši atklātu vēstuli, kurā aicina Andri Bērziņu pašu izvērtēt savas iespējas turpināt ieņemt Valsts prezidenta amatu. Šiem kultūras darbiniekiem par Bērziņu esot kauns.

Jāņa Vistiņa un Genādija Perepjolkina vārdi kļuva populāri deviņdesmito gadu vidū, kad vai katrs plašsaziņas līdzekļu joku dzinējs visādi apspēlēja biznesmeņu tandēma uzvārdu «putniskumu».

Ar Krimu jau ir skaidrs – Krievija to ir sagrābusi un atpakaļ nedos. Taču, kas notiks ar pārējo Ukrainu – ar tās diezgan krievisko dienvidaustrumu daļu un visu Ukrainu kopumā?

Sankcijas, ko ASV un ES līdz šim ir ieviesusi pret Krieviju, vismaz pagaidām krievu pusē izraisa jautrību un bravūru – tie, kam noteikts ceļošanas aizliegums, pat lepojas ar nonākšanu aizliegto listē un sauc to par apbalvojumu. Līdzīgi jokus dzen arī Amerikā, kur senators Džons Makkeins par savu asimetrisko iekļaušanu Krievijā neielaižamo personu sarakstā izsakās, ka viņam tagad izjūk pavasara brīvdienas Sibīrijā, aiziet bojā „Gazprom” akcijas un slepenie konti Krievijas bankās.

Krimas anektēšanu daudzviet pasaulē uztver ar lielu mulsumu un nesaprašanu – vēl nesen nevarēja pat iedomāties, ka kaut kas tāds vispār var notikt. Pāris nedēļās Krimu, kas bija Ukraina, tagad jau ir pievākusi Krievija un atpakaļ nedos.

Viena no aktualitātēm, par ko runā, ir plašsaziņas līdzekļu telpa – dažs no tās grib izmest ārā Krievijas federālos kanālus, cits aizrāda, ka tālākajā valsts austrumu galā Latvijas kanālus nevar uztvert un cilvēkiem rodas iespaids, ka viņu prezidents ir Putins vai Lukašenko. Visi ir vienisprātis, ka šī telpa jāstiprina. Tas ir jauki.

Viena no aktualitātēm, par ko runā, ir plašsaziņas līdzekļu telpa – dažs no tās grib izmest ārā Krievijas federālos kanālus, cits aizrāda, ka tālākajā valsts austrumu galā Latvijas kanālus nevar uztvert un cilvēkiem rodas iespaids, ka viņu prezidents ir Putins vai Lukašenko. Visi ir vienisprātis, ka šī telpa jāstiprina. Tas ir jauki.

Ādolfa Hitlera un Jozefa Gēbelsa sacerējumos redzams, kādā veidā, ar kādām verbālām konstrukcijām, kādus faktus lietojot, kādus noklusējot, kā ar vārdiem vien izdevās visu tautu tā apstrādāt, ka tā milzīgā jūsmā, vienotā solī devās fīrera norādītajā virzienā uz bezdibeni.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sabiedriskā konsultatīvā padome (SPK) uzskata, ka virkne Krievijas valsts kontrolētu televīzijas kanālu ilgstoši izplata tendenciozu, apzināti maldinošu un Latvijai naidīgu informāciju kā mērķtiecīgu informatīvu agresiju Latvijas informatīvajā telpā.

Pēc sešas stundas ilgām sarunām Londonā starp ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu abi amatvīri neiznāca pie žurnālistiem, lai kā parasti, stāvot blakus, sniegtu savus iespaidus un paziņojumus par sarunas rezultātiem. Tas nozīmē, ka rezultātu nav bijis. Lavrovs sacīja, ka saglabājas viedokļu atšķirības par Ukrainu, bet Kerijs – ka, ja Krievija atzīs Krimas referenduma rezultātu par pievienošanos Krievijai, tad tā būs back door aneksija jeb aneksija «caur sētas durvīm».

Rietumu politiķiem ir sarežģīti formulēt savu pozīciju Krimas un Ukrainas krīzes sakarā. Tā savu apmulsumu un Krievijas nesaprašanu atzina Lielbritānijas parlamenta Augšpalātas pārstāvis lords Kenets Morgans, kurš pagājušajā piektdienā bija ieradies Rīgā.

Ukrainas notikumi dziļi satriec Latvijas iedzīvotājus un liek bažīties par to, kas notiks tālāk. Ukraina nav Venecuēla vai Taizeme, kur arī jau ilgstoši norisinās vardarbīgi masu nemieri, taču šīs zemes ir tālu un tur notiekošais tā ļoti tieši mūs neskar. Taču Ukraina skar, jo ir ģeogrāfiski tuvu.

Jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo pieklājīgāki kļūs politiķi. Aģitācijas kampaņas laikā gan jau redzēsim, ka deputātu kandidāti uz ielas sveicinās pat suni. Taču ir viens suns, kuru politiķi sveicina vienmēr.. Jo ir lielas bailes, ka, nonākot kādā konfliktā vai nemīluļa statusā, būs problēmas ar tālāku karjeru.

Rodas iespaids, ka jaunā premjere Laimdota Straujuma tā īsti vēl nesaprot, kādā pasākumā ir iesaistījusies un kādā partijā iestājusies.