Pagaidām jāskatās uz Šadurski

© F64

Politikas debesu augstumos īsu brīdi uzspīdēja un uzreiz nodzisa Valmieras mēra, Vienotības sadarbības partneres partijas Valmierai un Vidzemei pārstāvja Jāņa Baika zvaigzne.

Šo tikai savā pilsētā populāro, bet valsts mērogā pilnīgi nepazīstamo politiķi Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija uzrunājis kā potenciālo premjera amata kandidātu. «Ja zvaigznes iededz, tad varbūt kādam tas ir vajadzīgs?» kādreiz rakstīja krievu dzejnieks Vladimirs Majakovskis. Tā arī šajā gadījumā gluži bez jēgas baika par Baiku nav bijusi. Baikam aicināšana premjerēt noderēs kā papildu punkti nākamajās pašvaldību vēlēšanās un palīdzēs cīņā par varas saglabāšanu Valmierā. Viņš ir gandarīts par izrādīto uzticību, bet cēli atteicies no premjera krēsla, lai paliktu strādāt Valmierai un valmieriešiem. Cik skaisti!

Valsts prezidentam Baika aicināšana nekādi nenoder. Aicinot par premjeru personu, kurai valsts mērogā SKDS reitings ir 1,1 un kuru 88% nepazīst, Vējonis bija atmetis pats savus premjera kandidātiem izvirzītos kritērijus, no kuriem viens skan, ka kandidātam jābauda sabiedrības uzticība. Bet Baiks tikai Valmierā ir Baiks, pārējā Latvijā viņa uzvārdu dzird pirmo reizi. Tikpat labi var aicināt par premjeru sirmo pelēcīti, kam mežā salst.

Turklāt Baika kandidatūra bijusi pārsteigums Vienotības vadībai. Uzņemoties iniciatīvu virzīt premjera amata kandidātu, Valsts prezidents ir iekāpis svešās kurpēs, jo Satversme neparedz viņam politisko atbildību. Prezidenta loma ir tikai aicināt Ministru prezidenta amata kandidātu sastādīt valdību un nekas vairāk. Viņš nevar izvēlēties kandidātu pats, to izbīda Saeimas partijas.

Prezidents līdz rītdienai būs Stokholmā, un, kad atgriezīsies, premjera meklējumi atsāksies ar jaunu sparu. Tikmēr daudz tiek runāts par Saeimas deputātu Kārli Šadurski kā iespējamo Laimdotas Straujumas pēcnācēju. Atšķirībā no Baika Šadurskis nav gluži nepazīstams. Viņš ir bijis Eiroparlamenta deputāts, izglītības un zinātnes ministrs, trīskārt ievēlēts Saeimā. Tiesa gan, pēdējās vēlēšanās elektorāts viņu bija diezgan cītīgi svītrojis.

Varētu būt, ka pret Šadurski Nacionālajai apvienībai nav tik asu iebildumu kā pret Solvitu Āboltiņu un ar Šadurski kā premjeru nacionāļi paliek koalīcijā.

No Šadurska var sagaidīt, ka viņš daudziem vellu parādīs. Viņš pats nesen nodeva savu diezgan blēdīgo dabu, sakot, ka Vienotībai piedurknēs ir daudz trumpju. Godīgam spēlētājam trumpji ir rokā, bet viltīgam šulerim – piedurknēs. Šadurskis ir arī stūrgalvīgs, neatlaidīgs, krampīgs un ar biezu ādu pret oponentu kodieniem. Kad savulaik politikāņi saaģitēja krievvalodīgos skolēnus uz bļaustīšanos pret izglītības valodas reformām, Šadurskis izturējās tā, it kā nekādu protestu vispār nav, bet tikai mušu sīkšana. Par to viņam piešķīra palamu Melnais Kārlis. Tas viss būtu jauki, bet var gadīties, ka tādā pašā garā ar saltu sirdi viņš neklausīsies arī atlaižamo skolotāju elsās un likvidējamo mikrouzņēmumu vaimanās.

Par Šadurski pagaidām vēl viss nav skaidrs. Prezidents ar viņu ir ticies, bet tiek turēts noslēpumā, ko abi runājuši. Laikam jau, ka prezidents uzrunājis viņu kā premjera amata kandidātu. Šadurskis ir no Vienotības iekšējā vairākuma jeb tā sauktā konservatīvā spārna, Āboltiņai lojāls un bez partijas priekšnieces ziņas par premjeru nelīdīs.

Joprojām nav pilnībā izslēgts arī tāds scenārijs, ka pēc visādas izspēlēšanās ar dažādiem kandidātiem process apiet apli un atgriežas pie sākotnējās Vienotības kandidātes partijas līderes Solvitas Āboltiņas. Tad mazliet būs jukas – Nacionālā apvienība būs jāmet ārā no koalīcijas un jāaicina draudzīgajā valdības veidotāju pulciņā viena vai abas mazās opozīcijas frakcijas. Nemierīga var kļūt ZZS, kurai nav pienākuma obligāti balstīt un glābt Vienotību. Bet vislielākās problēmas Vienotībai ir pašai ar sevi. Partija ir krasā nesaskaņā ar savu nosaukumu, jo tās iekšpusē nav nekādas vienotības. Pastāv divi savstarpēji naidīgi grupējumi, un kādi seši no 23 frakcijas deputātiem varētu durt dunci mugurā Āboltiņai un par viņu nebalsot. Lai nodrošinātos pret Āboltiņas izgāšanu, bez mazajiem opozicionāriem nekādi neiztikt.

Bet tad tas jau būs cits stāsts. Pagaidām skatīsimies, kā beigsies ar Šadurski. Vismaz šorīt viņš ir reālākais kandidāts.



Viedokļi

2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1].  Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.

Svarīgākais