Dusmu pūķa karstās ugunis

Māra Kučinska (ZZS) Ministru kabineta veidotāji ir vienojušies par krēsliem jeb, kā tagad modīgi teikt, par atbildības jomām, tāpēc var domāt, ka 11. februārī valdība jau varētu iet uz balsošanu Saeimā.

Kučinskim nebūs viegli. Lielākā bēda, ka viens no triju partiju koalīcijas pamatos liktajiem pāļiem ir pagalam satrupējis, nākamās valdības iedzimtā kaite ir redzama jau pirms dzimšanas. Droši vien Kučinska kļūda ir bijusi sasaistīties ar Vienotību un vajadzēja meklēt citus partnerus koalīcijai pie mazajām opozīcijas frakcijām vai kaut vai pie Saskaņas.

Pašlaik partijas Vienotība iekšējo strīdu āboli ir noglabāti zem gultas, jo tik daudz pašsaglabāšanās instinkta partijai vēl ir, lai saprastu, ka palikšana opozīcijā būtu beigas. Taču kādā brīdī iekšējā sašķeltība atkal var iznākt uz āru, un tad «sievu karu» košanās būs zvērīga. Vienotības Saeimas frakcijā ir kādas četras frakcijas, no kurām viena – tā saucamais liberālais sešnieks – ir asā opozīcijā pārējai frakcijai. Nav zināms, kurā brīdī kurš deputātu grupējums izdomās nebalsot par kādu lēmumu, kad uzstāsies ar kādu demaršu.

Partijas Vienotība līdere Solvita Āboltiņa visu pagājušo nedēļu staigāja, dusmas valdīdama un šņākdama kā ugunīgs pūķis. Viņu var saprast, jo ir izgāzušās visas skaistās ieceres: zaudēts premjera krēsls, nav izdevies atņemt Nacionālajai apvienībai Tieslietu ministriju, arī cerība uz sešām ministrijām nav realizējusies, un būs jāiztiek ar piecām. Kučinskis mīļā miera labad ir izgrozījis tā, ka tiek radīts Ministru prezidenta biedra tituls un tas tiek piešķirts Vienotības ekonomikas ministram.

Pagājušajā ceturtdienā aizkaitinājums beigu galā tomēr izlauzās. Āboltiņa presei paziņoja, ka sarunu laikā izšķirīgos momentos bijis absolūts Ventspils mēra Aivara Lemberga diktāts.

Ko tad rakstīja diktātu kā skolēni? Cik bija interpunkcijas kļūdu? Protams, ka Lembergs kā ZZS sastāvdaļas, partijas Latvijai un Ventspilij priekšsēdētājs, pašvaldības vadītājs un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents interesējas par valdības veidošanu un cenšas ietekmēt šo procesu.

Āboltiņas uzmestā lūpa laikam būs kāda Lemberga izteikta joka dēļ. Kad sprieda par Ministru prezidenta biedra jautājumu, Lembergs izteica priekšlikumu šo amatu piešķirt nevis ekonomikas ministram, bet nacionālās drošības stiprināšanas nolūkā iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Viņš būtu tāds kā «Ministru prezidenta biedrs bēgļu lietās». Tas nav tikai humors vien, jo bēgļu problēma ir aktuāla, Kozlovskis šajā virzienā jau sparīgi strādā. Bet ekonomika... Tur Vienotībai vēl sevi jāparāda.

Lai vai kā, sava vājuma publiska izrādīšana tagad laikam ir labais stils. Kā izskatītos, ja sportists pēc zaudētas spēles gaustos: «Ziniet, mēs jau būtu vinnējuši, bet pretinieks mūs spieda pie bortiem un nemaz nelaida iekšā savā aizsardzības zonā.» Šādu tizlu sportistu droši vien apsmietu.

Vēl Āboltiņa izteicās, ka Vienotība turpmāk iedegšoties par pensionāru interesēm – lai viņiem lielākas pensijas. Pensionāri un bērni būšot partijas prioritāte.

Tas jau ir bīstami, tie ir draudi nākamajai valdībai, ka viens no koalīcijas partneriem grib uzvesties populistiski un nekonstruktīvi. Ja Āboltiņas «jaunais kurss» sociālajā jomā būs arī visas partijas kurss, tas var beigties postoši. Līdz šim gan Vienotības (tolaik Jaunā laika) ieguldījums pensionāru lietā ir bijis tikai svēts solījums pirms pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā pensijas nesamazināt, bet uzreiz pēc vēlēšanām pensijas tika samazinātas par 10%.

Ar to pensiju būšanu ir tā, ka politiķiem vienmēr ir mēle niezējusi sasolīt pensionāriem debesu mannu, taču realitātē viņi ne var, ne arī grib pensionārus aplaimot. Vienotība ir gana ilgi izvaldījusies, taču tālāk par pensionāru apūjināšanu nav tikusi. Bet tagad, re, karsti iedegšoties! Izskatās, ka Kučinskim jau no pirmās dienas būs valdības sēžu zālē jātur pa rokai spaiņi, cirvji, smiltis, auksta ūdens šalts, lai karstā iedegšanās neiet plašumā un nepārsviežas uz bēniņiem un jumtu.