Valdības dāvanas pilīm un būdiņām
ASV trešais prezidents Tomass Džefersons sacījis, ka vislabākā valdība ir tā, kuras ir vismazāk – proti, tāda, kas netraucē cilvēkiem dzīvot. Par Latvijas aizgājušo Laimdotas Straujumas valdību gan nevar sacīt, ka tā būtu bijusi nepamanāma un nesāpīga. Jaunajā gadā spēkā stāsies virkne likumu, kas diezgan jūtami ietekmēs ļaužu dzīvi.
Izciliem speciālistiem, kas gadā saņem vairāk nekā 48 600 eiro, būs jāmaksā tā saucamais solidaritātes nodoklis. Šāda piepeša nodokļa izgudrošana tracina uzņēmējus. Atkal neprognozēti izdevumi. Ja nodokļu politika nav paredzama un strauji mainās, tas slikti atsaucas uz ārvalstu biznesmeņu tieksmi investēt un vietējo uzņēmēju vēlmi palikt valstī.
Pilīs bēdājas, bet būdiņās... tie, kas bez biksēm, tie bez bēdām. Ļoti mazo algu saņēmēji droši vien nemaz nezina, ka no 1. janvāra tiek ieviests diferencētais neapliekamais minimums un atcelti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par pilngadīgām un darbspējīgām personām. Būs tā, ka neapliekamo minimumu varēs atgūt, bet būs Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāaizpilda ienākumu deklarācija. Faktiski iedzīvotāji veselu gadu kreditēs valsti un nesaņems par to nekādus procentus. Valdības aprēķins ir tāds, ka daudz ļaužu nebūs informēti par iespēju atgūt pārmaksāto nodokli, nepratīs to veikt ar datoru, neaizies uz VID prasīt atpakaļ pārmaksu.
Bija plānots, ka nākamgad tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) komerciāla rakstura kultūras pasākumiem, tomēr tika nolemts atlikt 21% PVN piemērošanu kultūras pasākumu biļetēm līdz 2017. gadam. Antīkos laikos valdnieki zināja – lai tauta nekurnētu, tai vajag maizi un izpriecas. Tagadējie valdītāji Latvijā ar maizi cilvēkus nodrošina pašvaki. Tad vismaz izpriecas varēja ļaut. Skaidrs, ka spēja aplikšana ar nodokli sadārdzinās jau tāpat visai dārgās koncertu biļetes. Pēc asiem protestiem mūzikas aplikšana ir mazliet piebremzēta un atlikta uz gadu. No muzikantiem vara mazliet tā kā baidās – radoši ļaudis veido sabiedrisko domu. Arī mikrouzņēmumu piesmacēšana atlikta uz gadu. Valdība atteicās no sākotnējā plāna ieviest 37 nozaru sarakstu, kur mikrouzņēmumi nevarēs darboties.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem gan nav izdevies izbēgt, un tiem no 1. jūlija tiks piemērots PVN. Saprotams, ka pārvaldnieki daudz nedomās un maksājamo PVN automātiski pārliks uz rēķinu maksātāju pleciem.
Ir ne tikai likumdošanas vanckari padevušies, bet arī dažs vērtīgs gājiens. No 1. janvāra reversā PVN maksāšanas kārtība tiks piemērota vairākiem kokmateriālu veidiem, no 1. aprīļa reversā maksāšanas kārtība būs arī mobilo telefonu un portatīvās datortehnikas piegādēm. To sen jau vajadzēja izdarīt, jo līdz šim tumši personāži varēja vērienīgi krāpt valsti ar fiktīvām darījumu shēmām. Reversā maksāšanas kārtība valsts apzagšanu ja ne iznīdēs, tad vismaz ļoti apgrūtinās.
Sociālajos tīklos klejo rūgts humors: «Par cik pieaugs degvielas cena, kad naftas cena pasaulē nokritīs līdz nullei?» Tik tiešām naftas cena pasaulē ir dramatiski kritusi, taču benzīns un dīzelis degvielas uzpildes stacijās nemaz tik krasi lētāks nekļūst. Tas tāpēc, ka valsts uzliek akcīzes nodokli. No 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam, dīzelim un autogāzei atkal tika paaugstināts. Tas ietekmēs arī degvielas cenu, kas droši vien būs par pāris santīmiem litrā augstāka nekā pašlaik.
No 1. marta akcīzes nodoklis palielināsies alkoholiskajiem dzērieniem, no 1. jūlija arī cigaretēm. Tas būs vēl lielāks stimuls kontrabandistiem un viltotājiem barot tautu ar savu produkciju točkās. Ja šo nelegālo biznesu valsts vara vienreiz nelikvidēs, bija vispār maza jēga celt akcīzes nodokli.
Tā kā valdība par prioritāti noteikusi iekšējo un ārējo drošību un šajās jomās palielināts finansējums, no tā šāds tāds ieguvums būs militārpersonām, policistiem, cietumsargiem, ugunsdzēsējiem. Policijā algas pieaugs par 14,5%, armijā – gandrīz par 50%. Neliels algu pieaugums būs mediķiem – par 4%. «Uzmesti» ir skolotāji. Viņi gaidīja kaut ko labāku dzīvē jau šā gada 1. septembrī, taču kaut kāda algu palielināšanās gaidāma labi ja nākamā gada 1. septembrī.
Nākamgad minimālā alga būs par 10 eiro lielāka – 370 eiro. Droši vien, ka pareizi darīts, ka šie 10 eiro tiek pielikti. Kaut arī niecīga summa, tas vismaz rāda, ka notiek kāds pieaugums. Bēda tikai, ka ar šo minimālo algu maz ko var pasākt – ja samaksā rēķinus, tad nepietiek ēšanai, ja ēd, tad nav ar ko samaksāt rēķinus.