Lielbritānijas premjere Mārgareta Tečere savulaik sacīja, ka, pat ja viņa ietu pa Temzas virsu, kritiķi sacītu, ka viņa to dara tāpēc, ka neprot peldēt. Tečeri kritizēja par nepopulāriem, bet nepieciešamiem lēmumiem.
Kritikas krustugunis ir bijis jācieš arī katram premjeram Latvijā. Visādi ir gājis. Taču pašreizējā Latvijas premjere ir pelnījusi kritiku nevis par lēmumiem, bet par to, ka neko nelemj – stāv Daugavas malā un ne iet, ne peld. Laimdota Straujuma jau kopš paša amata pildīšanas sākuma ir radījusi iespaidu, ka patiesībā valdības stūri aiz viņas muguras groza kādi citi cilvēki. Pēdējās nedēļās tas parādās kaut kā pārāk jau uzkrītoši.
Intervijās plašsaziņas līdzekļiem premjere gandrīz uz katru jautājumu atbild apmēram tā: «Nezinu... man nav informācijas... darba grupa pie tā strādā... jautājums tika pārcelts uz nākamo nedēļu.... nevaru jums uz to atbildēt... tas nav manā kompetencē.»
Tā arī nav tapis skaidrs, kāpēc īsti tiek padzīts satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš, premjeres vārdiem izsakoties, bijis «kopumā ļoti labs ministrs». Oficiālais ministra demisijas pieprasījuma motivējums skan tā, ka viņš nav laikus iepazīstinājis valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai un nav cītīgi uzraudzījis aviokompānijas stratēģisko virzību. LNT raidījumā 900 sekundes premjere sacīja, ka par riskiem airBaltic investora piesaistē viņu informējuši citi cilvēki. Tātad premjere vispār maz ko zina par norisēm airBaltic, bet Anriju Matīsu no amata nost būs dabūjuši «citi cilvēki». Neizklausās ticami, ka tieši premjeres neinformēšana ir iemesls lielajam tracim. Skaidrs, ka skandāla pamatā kā vienmēr ir nauda – kungi par nacionālās aviosabiedrības kautķermeni plēšas tik nikni, ka ministrs tur kaut kā patrāpījies pa vidu un dabūjis ar elkoni pa žokli.
Kas notiks, ja finanšu investors Ralfs Dīters MontāgsGirmess tiks noraidīts? Kas ir šis kungs, un kāpēc Prudentia nav atradusi nopietnu stratēģisko investoru? Kas būs, ja Saeima nepiekritīs 80 miljonu eiro aizdevuma garantēšanai airBaltic? Vai šis būs tiešām aizdevums, vai arī iepumpējums uzņēmumā, lai to glābtu par nodokļu maksātāju naudu? Par ko airBaltic vadītājam Martinam Gausam maksā miljonu eiro gadā? Šie jautājumi gan diezin vai ir uzdodami premjerei. Bet būtu tad vismaz pateikusi, kuri ir tie citi cilvēki, kam pavaicāt.
Straujuma atgādina nevis Tečeri, bet buciņu no krievu dzejnieces Agnijas Barto bērnu dzejoļa. Buciņš iet, šūpojas un katrā solī nopūšas, jo laipa drīz beigsies un viņš tūdaļ nokritīs. Nepārliecinoša, nekonkrēta, aizplīvurota premjeres runāšana rada iespaidu, ka nav dūmu bez uguns un runas par valdības nestabilitāti ir taisnība.
Valdības krišana nebūtu nekas kaitīgs, ja valstī viss plauktu un zeltu, taču ir otrādi. Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča brīdinājums valdībai «neiekrist pašapmierā» un pareģojumi par gaidāmajām problēmām ir vēl diezgan diplomātisks maigums. Rimšēvičs pats ir valdošās elites sastāvdaļa, tāpēc pārāk skarbi izteikties nedrīkst. Taču ķibeļu lavīna nāk virsū vai katrā nozarē, kur vien acs raugās. Izskatās, ka skolotāji vairs nevar pa vecam un sava atalgojuma dēļ protestēs uzstājīgāk. Sankciju un embargo attiecības ar Krieviju jau ir izsitušas pamatīgu sūci lauksaimniecībai, pārtikas ražošanai, transporta loģistikai, tūrismam, bet kāda nebūt palīdzēšana un kompensēšana par to no Briseles nav panākta. Liepājas metalurgs agonijā konvulsīvi raustās. Mazie un vidējie uzņēmumi cieš zaudējumus no puspabeigtiem projektiem, bet naudas attīstībai nav, jo bankas baidās dot tiem kredītus. Bet mikrouzņēmējiem vienīgie pieejamie kredīti ir mikrokredīti ar īsziņām.
Pašreizējā ņemšanās ar airBaltic atkal raida nelāgu signālu potenciālajiem investoriem, ka Latvija ir valsts, kurā viņus negrib. Labprāt tiek gaidīti tikai sazin kādos ģeopolitikas kuluāros sarunāti investori, kas Latvijas mantu iegādājas par tādu cenu, kādu paši grib maksāt, kā tas bija ar Citadeles privatizāciju. Tāpēc naudas valstī jau bija maz, ir maz un būs vēl mazāk.
Ar topošo nākamā gada budžetu saistītie likumi biznesam ir neprognozēti, pārmēru strauji ir nodokļu paaugstinājumi, kas neveicina rosību. Nepietiek, ka valdnieks ņem nost tautai maizi, bet sadārdzina arī izpriecas, jo kultūras pasākumiem liek virsū 21% PVN likmi.
Ja jau šādi žņaudzieni ir tik ļoti vajadzīgi, bet vai katrā nozarē par tiem šausminās un pretojas, valdības vadītājai būtu stingrā balsī kā Tečerei jāpasaka lordiem un tautai, ka tā vajag un tā būs – lai var saprast, ka viņa ir uzņēmusies atbildību. Taču Latvijā pašlaik ir citāda iekārta – nominālā premjere kalpo tikai kā reprezentatīva figūra – braucot vizītēs uz ārzemēm un fotografējoties kopā ar citvalstu kolēģiem. Janvārī viņas vienīgā loma būs sagaidīt ar sālsmaizi pie Mucenieku vārtiem pirmos bēgļus no Grieķijas un Itālijas. Bet tas gadījumā, ja līdz janvārim valdība noturēsies.