Rēzeknes tiesa pasludinājusi spriedumu lietā par tā saukto Zaķa balsu pirkšanas skandālu. Saeimas deputāta Dzintara Zaķa (Vienotība) draugs Andrejs Kozulis lietā par vēlētāju balsu pirkšanu Zaķa labā attaisnots, savukārt Andrejs Sačkovskis atzīts par vainīgu un notiesāts ar nosacītu brīvības atņemšanu. Prokurors Pēteris Rutkovskis ar spriedumu nav mierā un ir apņēmies to apstrīdēt. Viņš apsūdzētajiem bija prasījis reālu cietumsodu.
Vai šāds tiesas spriedums ir taisnīgs? Droši vien, ka jā. Tiesa ir vērtējusi pierādījumus, atzinusi vienu no tiesājamajiem par vainīgu un piespriedusi sodu. Balsu pirkšana ir neglīta lieta. Ir, protams, citas valstis, kur tādas darbības netiek vērtētas kā noziegums. Aziātiskās Krievijas nostūrī Kalmikijā bagātnieks Kirsans Iļumžinovs savulaik politiskās varas augstumos nokļuva, atklāti uzpērkot vēlētājus – piesolot viņiem naudu un turklāt pēc tam pat pildot solījumu. Bet Latvijā tas cauri neiet – mēs esam Eiropas valsts, mums jāturas pie skaistām, demokrātiskām, godīgām tradīcijām.
Ar «Zaķa skandālu» ir tā, ka tas ir viens skandāls, taču krimināllietas ir četras – tas ir, lai ne tiesa, ne sabiedrība nevarētu saprast, kur suns aprakts. Lai nebūtu saprotama paša Zaķa loma. Vara var pieļaut, ka tiek notiesāti kādi bomži, kam samaksāts, lai iznāk polšs, taču lai pats Zaķis un viņa draugi tur paliek maliņā.
Vai vajadzēja reālu cietumsodu? Droši vien, ka nē. Tupināt īstā restotā pagrabā par iesaistīšanos politiskās puiku spēlēs laikam būtu par daudz skarbi. Lai gan, no otras puses, varbūt, ka derēja gan – lai citām reizēm citiem negribas darīt ko līdzīgu. Nav labi, ja vēlēšanas pārtaisa par ķēķi un tirgu.
Skandālā nepatīkami ir tas, ka apmēram tās pašas ļaužu aprindas, kas pirka balsis Zaķim, izdomāja nodarīt pāri politiķim, kurš vispār nav nekādā sakarā ar šo lietu, ja neskaita, ka viņš bruka virsū Zaķim par balsu pirkšanu. Ļaudis, kas jau bija veikuši vienu noziegumu, lai to piesegtu un izskatītos tautas acīs labāki, veica vēl vienu likuma pārkāpumu – safabricēja krimināllietu pret Saeimas deputātu Andreju Elksniņu (Saskaņa). Tika taisīts tā, lai izskatās, ka ne tikai Zaķa labā Latgalē pirktas balsis, bet arī par Elksniņu. Taču Elksniņš nav bijis dumjš un ir pastrādājis, savācot prāvu kaudzi pierādījumu savai aizstāvībai – video kameru ierakstus, telefonu sazvanīšanās dinamiku, interneta saraksti, liecinieku stāstījumus un citus dokumentus, kas lugu par viņa it kā arī iesaisti balsu pirkšanā pilnībā sagrauj. Lietai vajadzētu nepaiet bez politiskām sekām Latgalē, jo tur tiesāšanās gaitā varētu atsegties visai neglītā gaismā dažu lokāla mēroga politiķu patiesās sejas.
Krimināllietas gaidāmais risinājums diezin vai ietekmēs kādu lielās politikas ietekmju izvietojumu – Saskaņai, visticamāk, pēc Laimdotas Straujumas valdības krišanas tiks atvēlēta tā pati vieta, kur līdz šim – pie ratiem. No Zaķa problēmas Vienotība jau kratās vaļā – ir paziņots, ka viņš no partijas izmests. Tiesa gan, viņš joprojām ir Saeimas deputāts. Valdību šā vai tā veidos tās pašas trīs partijas, kas līdz šim.
Tur gan ir viens viltīgs knifs. Ir plāns paņemt valdošajā koalīcijā arī Reģionu aliansi, lai matemātiķim, basketbolistam, baņķierim, bijušajam Vairas VīķesFreibergas kancelejas vadītājam Mārtiņam Bondaram iedotu kādu amatu izpildvarā. Varētu it kā domāt, ka šādam gājienam nav loģiska pamata, jo priekš kam trijām valdošajām partijām dalīties varas labumos? Taču doma ir tāda, ka ar Reģionu alianses ņemšanu valdībā varētu nošaut uzreiz divus zaķus – pieklusināt Bondaru, kam pēdējā laikā diezgan indīgi padodas valdības kritizēšana. Un otrs zaķis, ko iegūtu Vienotība, būtu mazliet aplauzt spārnus Nacionālajai apvienībai – lai tā mazāk lecas. Ņemot kopīgajā pulciņā reģionāļus, tiktu parādīts, ka Nacionālā apvienība nav vienīgā un mūžīgā trešā sadarbības partnere – ka ir iespējami arī citi varianti.