Māris Krautmanis / Viedokļi

Pirms dažiem gadiem atgadījās tā, ka gandrīz nedēļu man nācās pavadīt slimnīcā, kur vienam no palātas biedriem bija radio un viņš cauru diennakti bija noregulējis aparātu uz Latvijas Radio 2. staciju.

Saeimas deputāti apsverot iespēju rosināt Jansona atcelšanu no amata, jo stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atzīts, ka viņš nolaidīgi un nekvalitatīvi pildījis amata pienākumus. Šāds pārkāpums saskaņā ar likumu neesot savienojams ar tiesībsarga statusu.

21. novembrī sagruva Maxima lielveikals Zolitūdē. Tas bija notikums, kas dziļi satrieca ikvienu. Tik nelielai platības un iedzīvotāju skaita ziņā valstij kā Latvija 54 bojāgājušie ir milzīga traģēdija. Ja projicējam šo negadījumu uz ķīniešiem vai indiešiem, var salīdzināt ar atombumbas sprādziena postu.

Normas par referendumu rosināšanas procedūras grozījumiem ir atbilstošas valsts pamatlikumam, pagājušajā nedēļā atzina Satversmes tiesa.

Eiropas Pretkorupcijas ziņojumā sacīts, ka Latvija ir panākusi progresu korupcijas novēršanā un apkarošanā, taču vairākās jomās jāturpina veikt uzlabojumus.

„Seriāls”, „cirks”, „komēdija” – ar šādiem apzīmējumiem premjere Laimdota Straujuma vērtē nebeidzamos cīniņus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Pagājušā gada nogalē parādījās skandaloza ziņa, ka lidostas Rīga Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš pieķerts izspiegojam lidostas darbinieku sarunas.

Bijušais Valsts prezidents un bijušais Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers reiz bija liels un varens – viņā ieklausījās, viņa viedoklis bija svarīgs. Tas gan bija sen un tagad vairs nav aktuāli.

Laimdotas Straujumas valdībai ceļavējš no mugurpuses ir iepūtis burās un deviņus mēnešus paredzēts ceļojums ar mazliet savādāku komandu uz klāja nekā bija Valdim Dombrovskim. Raugoties uz jaunās valdības sejām, var konstatēt, ka šī valdība solās būt kvalitatīvāka par iepriekšējo – nopietnāka. Jo bez krēsla ir palicis dažs politisks klauns. Katrā ziņā situācija izskatās cerīga, un varbūt Straujumai izdosies tas, kas valsts varai nesanāk jau kādu gadu desmitu – sākt atgūt Ministru kabineta prestižu sabiedrības acīs. Varbūt tad notiks neticamais un arī Saeima sāks to atgūt, jo nupat jau ir noslīdēts tik zemu, ka zemāk nevar – „deputāts” vai „ministrs” ļaužu leksikā ir gandrīz vai sinonīms vārdiem „blēdis”, „zaglis” un „jefiņš”.

Demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis, atceļot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu par KNAB darbinieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no darba, ir uz atvadām sniedzis lāča pakalpojumu Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts tēlam. Iespējams, arī savai partijai, ja uz problēmu veramies ilgtermiņā.

Laimdotai Straujumai acis deg viņai atvēlētajā premjerēšanas laikā, kas būs apmēram deviņi mēneši, paveikt kaut ko labu, novadīt valdību tā, lai pēc tam nav kauns no mazbērniem un vēstures grāmatām.

Pagājušās nedēļas beigās uz Rīgu bija attraukušies augsti kungi no Briseles – pats Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Amatpersonas slavēja Latviju par pievienošanos eiro. Barrozu izteicās, ka Latvijas iedzīvotāju priekšā gribētu noņemt savu cepuri.

Līdzšinējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma kļūs par pirmo vēsturē sievieti – premjeri. Ir beidzies nesaprotamības mijkrēslis, un pret Straujumu nav iebildumu Valsts prezidentam, tāpat arī četrarpus partijām, kas ir stabils Saeimas vairākums.

2005. un 2006. gadā toreizējais premjers Aigars Kalvītis nikni skandalējās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu par KNAB darbinieka Ilmāra Bodes atlaišanas tēmu. Loskutovs par visu vari gribēja tikt vaļā no Bodes, bet Kalvītis bija pret. Zinoši ļaudis runāja, ka Kalvītis Bodi aizstāvot tāpēc, ka tas pildot Kalvīša pasūtījumus. Bija nebeidzama jezga, zvērīga kliegšana, zobu griešana un tiesu darbi. Beigu galā visās tiesu instancēs lēma, ka Kalvītim jāpastāv pie ratiem. Loskutovs gavilēja, bet Bodem darbs bija jāzaudē.

Gada nogalē noslēdzās Pasaules Bankas ekspertu veiktais pētījums par Latvijas brīvostu konkurētspējas uzlabošanas iespējām, par kuru Latvijas nodokļu maksātāji ir samaksājuši 275 tūkstošus latu.

Politisku nesaprašanos un pārpratumu mijkrēslī starp svētkiem „Vienotība” un Reformu partija nonākusi pie likteņlēmuma – ka nākamā gada Saeimas vēlēšanās jāstartē ar kopīgu sarakstu. Diezin vai tas var būt labs lēmums priekš „Vienotības”, jo Reformu partijas reitings rāda, ka tā ir komā. Var teikt arī, ka mironis. Ja notiek šāda savienošanās ar nelaiķi, „Vienotība” var nejauši saindēties ar līķu indi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes darbinieku komanda savulaik ir bieži pielietojusi melno sabiedrisko attiecību metodi palaist kādas skandalozas ziņas piektdien pēcpusdienā vai pirms svētku brīvdienām. Tas tiek darīts, lai pārsteigtu un manipulētu.

Tā saucamā sabiedriskās izmeklēšanas komisija „Maxima” traģēdijas cēloņu izvērtēšanai jau pašā iedīglī bija nedzīvs, satrupējis veidojums, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka tā nav guvusi nekādu sabiedrības uzticību. Jo komisija tika dibināta nevis no „apakšas” – no sabiedrības pašas -, bet no augšas.

Politikas vērotāju aprindās par modīgu frāzi ir kļuvusi: „Valsts prezidents ir parādā sabiedrībai skaidrojumu, kāpēc viņš noraidīja Arti Pabriku”. Taču, vai prezidents tiešām ir parādnieks? Vai tikai nav otrādi – varbūt partijai „Vienotība” vajadzēja informēt sabiedrību, kas ir Pabriks un kāpēc šis personāžs bija tik svarīgs, ka viņa kandidatūru bija jāstumj pat divreiz.

Žurnālists Kārlis Streips vienā no radio raidījumiem par „Maxima” traģēdiju pauda bažas, kuras viņam bija uzjundījis kāds viņa kolēģis no tālās Amerikas. Vai nebūs tā, ka sabrukušā veikala drupās nesāks plosīties marodieri, kas paņems sev kādu degvīna pudeli vai izbirušu naudu?

Valsts prezidents Andris Bērziņš ir pieņēmis pārdomātu, izsvērtu lēmumu Vienotības kandidātu Arti Pabriku premjera amatam nevirzīt. Patlaban vajadzētu pragmatisku, reāli domājošu, juridiski apkaltu, tautsaimniecībā rīcībspējīgu premjeru.

Kādreizējais Reformu partijas (RP) premjera amata kandidāts un Valda Dombrovska valdībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) ir paziņojis, ka atsakās no deputāta mandāta un atgriezīsies privātajā biznesā.