Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) ir pamanījusies pārsteigt, negaidīti parakstot rīkojumu par satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) demisiju. Līdz šim vēl nebija tā gadījies, ka valdības vadītāja patriec savas partijas biedru. Tāpat vēsture neatminas, ka būtu bijis tā, ka neviens nevar saprast, par ko īsti atlaists ministrs. Parasti ir tā, ka kāds kritējs no krēsla kādu laiku šūpojas un šūpojas, sakrājot kritisko masu, nobriest kāds konflikts – ar premjeru vai nozari –, līdz pienāk brīdis, kad nevar vairs ministrēt. Šajā gadījumā ministrs tikko vēl bija ministrs, bet nupat jau vairs nav.
Satiksme pēdējā laikā ir bijusi trauksmaina joma. Pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku KNAB sarūpējis kriminālvajāšanu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Centieni dabūt nost no amata Loginovu ir veci kā pasaule – tas ir mēģināts jau daudz reižu. Bet nu tagad tā lieta ir nopietnāka nekā citām reizēm – būs apsūdzības un tiesu darbi.
Tāpat liela tiesāšanās sagaidāma arī ap Latvijas dzelzceļa bijušo vadītāju Uģi Magoni un viņam inkriminēto kukuļa ņemšanu. Taču šīs lietas nebija tādas, kuru dēļ zem satiksmes ministra kaut kas varēja sašūpoties. Neba ministrs var izstāvēt klāt katram priekšniekam un novērst viņa pārkāpumus un noziegumus. Bet nu, ja jau premjerei viņš vairs nav labais, tad tur neko darīt nevar. Oficiālais premjeres skaidrojums ir tāds, ka ministrs novilcinājis darbības, laikus neiepazīstinot valdību ar nepieciešamo rīcību valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas. Tas neizklausās ne pārliecinoši, ne ticami, un premjere tagad ir uzprasījusies uz visādu baumu un minējumu izplatīšanos. Aizdomu un nelāgu nojausmu vidi īpaši pastiprina tas, ka par Matīsu un satiksmi spriešana ir notikusi tik slepenīga, ka pat Vienotības partijas vadošie kadri, tostarp Solvita Āboltiņa, nezina īsti, kas notiek.
Ministra patriekšana allaž ir bīstama, riskanta lieta. Paraujot vienu krēslu, var sākties ķēdes reakcija, politiķu centieni pārdalīt ietekmes jomas. Nav saprotams, kas nāks Matīsa vietā. Pagaidām satiksmi pieskatīt uzticēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, kam jau tāpat pietiek problēmu savā nozarē. Ar vienu pašu bēgļu lietu var nosirmot. Ja Straujuma strauji neatradīs citu amatvīru Matīsa vietā, kas būs gana kompetents, satiksmei var rasties lielas ķibeles. Kaut kā jānomenedžē airBaltic investora darījums, vilcienu iepirkums, sarežģītās attiecības ar Rīgas domi, kas tāpat vien bez cīņas Loginovu neatdos saplosīšanai.
Matīsa atlaišana vēl vairāk sarežģī partijas Vienotība dzīvi un nākamību. Vēstījums, kas nāca no Matīsa, bija tāds, ka viņš ir pret investoru, kuru atradusi konsultāciju firma Prudentia. Ministrs noraidīja investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu aizdomu dēļ par Latvijas valsts drošības apdraudējumu, kas var rasties, ja investors iegādāsies 20% airBaltic akciju. Valdība turpretī darījumu ar šo investoru atbalstīja. Iznāk, ka atlaistais ministrs ir patriotiski norūpējies par valsti un par to tagad cieš, bet valdība riskē un pārdod akcijas personai, kas, iespējams, saistīta ar kādiem tumšiem spēkiem. Būs laime un veiksme, ja ar investoru viss izdosies gludi. Bet ja nu ne?
Vienotības reitingi pēdējā gada laikā ir krituši un pašlaik ir zemāki nekā Saskaņai, ZZS un Nacionālajai apvienībai. Partijas Saeimas frakcijai nav joprojām izdevies atbrīvoties no tādiem kadriem kā ar vēlētāju balsu pirkšanas skandālu apvējotais Dzintars Zaķis un dzērājšoferis Veiko Spolītis. Tās gan arī vēl nebūtu mirstamās vainas. Nelādzīgāk par Zaķi un Spolīti ir skaidras ideoloģiskas platformas trūkums, kur nevar saprast, kas īsti pašlaik ir šī partija – liberāla vai konservatīva, nacionālistiska vai eirotoleranta. Vēl bēdīgāk ar partiju ir tas, ka aizvien biežāk uz āru nāk redzams vienotības trūkums partijas iekšpusē. Politiķi runā cits citam garām un pret. Āboltiņa nezina, ko dara Straujuma; Matīss piepeši uzzina, ka ir atlaists. Tas neliecina ne par premjeres partijas, ne par valdības stabilitāti.