Politika autobusa pakaļā

© F64

Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai nedrīkstēs izmantot sabiedrisko transportu un tā pieturvietas.

Šādu regulējumu otrdien, 22. septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, pirmajā lasījumā skatot grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā trijos lasījumos vēl jāskata Saeimai, taču gara acīm jau var redzēt, ka šie grozījumi aizies rūkdami, bez kādām garām diskusijām.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka šāda tipa likumprojektu dzinējspēks ir bijusi partija Vienotība vai tās priekštecis Jaunais laiks, bet arī citas Saeimā pārstāvētās partijas daudz pretī neturas, jo no priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežošanas prot rast sev guvumus.

Visādu «Prokrusta gultu» izdomāšana priekšvēlēšanu aģitācijai ir priekš tam, lai tie politiskie spēki, kas jau ir pie varas, maksimāli apgrūtinātu iespējas rasties kādiem jauniem spēkiem, kam nav augstu amatu jeb administratīvā resursa plaši izpausties televīzijas kastē. Ja partijas līderiem nav tādu amatu, lai plašsaziņas līdzekļiem būtu interesanti viņus intervēt un pieminēt, viņiem pastāv otra iespēja – vismaz par naudu izvietot savus ģīmjus pa visu pilsētu redzamās vietās. Viena no šādām redzamām vietām ir autobusa pietura, bet arī tur turpmāk vairs nevarēs reklamēties, jo drīz priekšā būs Saeimas noteiktais aizliegums.

Saprotams, ka jaunajam regulējumam droši vien apakšā ir arī kāda tirgus pārdale, kādas reklāmas aģentūru lobistu cīņas par kumosu. Acīmredzot kādi vienu aģentūru lobisti ar šiem likuma grozījumiem panāks, lai viņu konkurenti kļūst nabagāki, jo nevarēs vairs pelnīt ar reklāmu izvietošanu sabiedriskā transporta pieturās.

Līdz šim transporta līdzekļu pieturvietas un transporta līdzekļus veiksmīgi prata likt lietā partija Saskaņa, un te var saskatīt valdošās koalīcijas centienus nodarīt gauži Saskaņai. Bet nu ne jau ar reklāmas aizliegumu uz autobusu pakaļpusēm ir vinnējama Saskaņa un ne reklāma ir tas galvenais, ar ko šī partija uzsilda savu elektorātu. Līdz nākamajām vēlēšanām šī partija jau būs pielāgojusies jaunajiem noteikumiem un izdomājusi kādu citu veidu, kā aiznest līdz publikai savus saukļus. Ja ir vēlme dabūt nost Nilu Ušakovu, tad jāpieņem tāds likums, kas aizliedz reklamēties, aģitēt un kandidēt visām tām personām, kuru vārds sākas ar N, bet uzvārds ar U burtu.

Topošie likuma grozījumi liecina arī par vēl vienu tendenci mūsdienu jaukajā politikā – tie ir par sliktu pašvaldību varai un par labu varas centralizācijai Rīgas kungu rokās. Jo līdz šim pašvaldības varēja diezgan brīvi un atšķirīgi cita no citas noteikt, kur un kādu reklāmu atļaut izvietot, kur aizliegt. Turpmāk visām pašvaldībām būs jāklausa tādam likumam, ko būs pieņēmusi Saeima.

Likumu rakstīšana pašiem priekš savām vajadzībām ir gan nešķīsti amorāla, gan superliekulīga. Jo tautai tiek stāstīts, ka tas tiek darīts kādu cēlu mērķu labad – kārtības ieviešanai, likumdošanas sakārtošanai, naudas varas mazināšanai politikā un tamlīdzīgi.

Protams, reklāma ir tāda lieta, kas pilnīgi bez regulēšanas iztikt nevar, citādi manīgi reklāmisti sakārs plakātus uz baznīcu sienām un «spaisus» reklamēs skolās, taču īpašie – speciāli tieši politisko aģitāciju ierobežojošie – likumi rada iespaidu, ka politika ir kaut kas tikpat kaitīgs vai pat vēl kaitīgāks par degvīnu un cigaretēm. Patiesībā kaitīga nav politika vai politikas reklāma, bet nekrietni politiķi.

Garu gadu gaitā politiskajā vidē ir bijuši gudrinieki, kas ir centušies spēles gaitā mainīt spēles noteikumus, lai tādā veidā iegūtu sev kādas priekšrocības. Tā pati partija, kas savulaik varu ieguva, tieši lielā mērā pateicoties publikas muļķošanai ar referendumu palīdzību, nākusi pie varas, izstūma cauri tādu likumu, kas referendumu sarīkošanu nākotnē praktiski izslēdz. Un ko tad, kad vara būs zaudēta? Atkal gaudos, ka parakstu latiņa pārāk augsta?

Te gan jāteic, ka Dievs nav mazais bērns, un tie, kas rok bedri citam, pēcāk paši iegāžas Milzu Lempju lamatās. Savulaik ar putām uz lūpām tika stumts cauri likums, kas ierobežo priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus. Tagad tie paši politiķi, kas kādreiz tik dedzīgi cīnījās par izdevumu griestu samazināšanu, ir pārkāpuši pašu pieņemto likumu un pēdējās vēlēšanās tā pārtērējušies, ka partijai Vienotība draud valsts finansējuma atņemšana. Bet nu tā daždien gadās, ka dots devējam atdodas.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais