Enerģija bez dzēriena
Kad valsts varenajiem nav naudas, lai dzīvotu pietiekami grezni, viņiem ir negribas samazināt izdevumus, bet paaugstināt nodokļus.
Latvijas varasvīri, valsts budžetu stādot, visvisādi gudro, kam un kāpēc uzlikt nodokli. Būšot lielāks akcīzes nodoklis degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem, cigaretēm. Tas ir saprotams – dzert, smēķēt un braukt ar auto ir kaitīgi veselībai, tāpēc valsts no tā smels. Cigaretes tik tiešām Latvijā ir nepiedienīgi lētas – trīs un mazāk eiro. Anglijā tās maksā vismaz piecas mārciņas. Bet nu Anglijā algas ir maķenīt lielākas.
Degvielai turpmāk būs lielāks nodoklis, tāpēc benzīns nākamajā gadā maksās par trim centiem vairāk, bet dīzelis – par vienu santīmu vairāk.
Politiķi visādi izdomā, ko aplikt ar nodokli, kam atņemt jaciņu. Cita starpā ir ideja uzlikt lielāku nodokli enerģijas dzērieniem. No tā varbūt kaut kādu enerģiju grib dabūt budžetā vai kā?
Enerģijas dzērieni ir tādi dzērieni, ko dažkārt lieto cilvēki, kam sūrs, smags darbs un nāk miegs. Iedzer tādu dzērienu un jūtas možs. Viens mans kolēģis bieži lieto šo dzērienu, lai labāk sekmētos rakstu darbi. Ieejot kabinetā, es parasti pajokoju, ka atkal smaržo pēc sirdszālēm, jo enerģijas dzērieniem ir tāda jokaina raksturīga smarža. Patiesībā gan tās vielas, kas ir šajā dzērienā, nav tik niknā koncentrācijā, lai būtiski aizdzītu miegu, taču cilvēks jūtas uzlādējies. Un kas no tā slikts? Enerģijas dzērieni satur mazdrusciņ kofeīna, kā nav būtiski vairāk kā kafijā, tējā vai kakao. Saprotams, ka enerģijas dzērienus nedrīkst pārdzerties līdz sirdsklauvēm. Bet tāpat ir ar jebkuru dzērienu vai ēdienu.
Pārdevēja mana rajona stūra veikalā sacīja, ka pirms pāris gadiem tuvējās skolas bērni dikti pirkuši enerģijas dzērienus – tie bijuši modē, bijis tāds kā bums. Pēc tam bums atslābis un bērni pārgājuši uz kolu. Tagad enerģijas dzērienus pērkot vairs retais. Arī objektīvi statistikas rādītāji pauž, ka enerģijas dzērieni nav tas bieds, no kā vajadzētu sargāt tautu. Sociologu firma SKDS ir pētījusi dažādu dzērienu īpatsvaru latvju pārtikā, cukura un kofeīna daudzumu, ko cilvēki uzņem ar dzērieniem. Pirmajā vietā ir tēja ar 88 punktiem, otrajā – kafija ar 87 punktiem, 80 punktu ir kakao, 49 punkti ir kolas tipa dzērieniem. Tikai 15 punktu ir enerģijas dzērieniem. Neko daudz populārāks enerģijas dzēriens nav arī starp pusaudžiem, kur tikai 22% atbildējuši, ka šad tad to lieto. Vidēji ļaužu lietotais enerģijas dzēriens ir tikai maliet vairāk kā kāda ēdamkarote mēnesī.
Taču enerģiskais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) ir piekritējs idejai, ka enerģijas dzērieni dikti jāierobežo. Pastāv vēl dzīva viņa priekšgājējas Ingrīdas Circenes (Vienotība) laikā stumta ideja par īpaši speciāla likuma pieņemšanu enerģijas dzērienu ierobežošanai. Otra ideja ir uzlikt paaugstinātu akcīzes nodokli šiem dzērieniem, no kā tie kļūs dārgāki. Šī doma pirmajam budžeta lasījumam ir nokavēta, bet otrajā lasījumā droši vien parādīsies. Pret šo domu ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš saskata tur riskus. Riski patiešām tur ir, jo kaimiņvalstī Lietuvā jau briest tiesvedība starp ražotājiem un valsti. Vācijā arī nesen bija līdzīga ideja, taču likumdevēji padomāja, pavērtēja un no šīs domas atteicās. Jo nav šajos dzērienos nekā tāda, pret ko cīnīties. Ir citas lietas, kas kaitīgākas. Speķis, alus un kafija tad ir daudz ļaunāki. Pat ekstrēmais veselības propagandētājs dakteris Pēteris Apinis nav enerģijas dzērienu kā īpaši nikni izcēlis un nosodījis. Enerģijas dzērienu kaitīgumam vismaz pagaidām nav sacerēts medicīnisks un ekonomisks pamatojums. Bet, ja nav pamatojuma, tad nav pamata.
Latvijas likumdevējam derētu kaut kā likt lietā vairāk fantāzijas, lai sabalansētu budžetu. Straujas, raustīgas kustības nodokļu jomā allaž čakarē uzņēmējdarbības vidi – padara to nedrošu, neprognozējamu un investoriem nepievilcīgu. Neba nu ar enerģijas dzērienu nodokli budžets piepildīsies... Ja nav ideju, tad varbūt jāiedzer kāds enerģijas dzēriens jeb kā, liekot pie lūpām minerālūdens glāzi, teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis: «Papriekšu laikam jāierauj?».