Anglijā bērnu viegli pazaudēt
Saeimas deputāts un Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) pirms pāris nedēļām pavēstīja, ka pērn bijuši 89 gadījumi, kad no Latvijas pilsoņu ģimenēm Lielbritānijā izņemti bērni, šogad izņemts jau 61 bērns.
Pēc tam gan deputāts precizēja, ka šis ir lietu skaits, kas pašlaik tiek risināts, bet ne izņemtie bērni. Lai vai kā, tie ir iespaidīgi skaitļi. Un latvieši dzīvo ne jau tikai Lielbritānijā, bet arī Norvēģijā, Vācijā un citās valstīs, kur droši vien arī izņemto bērnu skaits nav mazais. Parādnieks ir paudis, ka Latvijai stingrāk jāvēršas pret Lielbritāniju un pēc bērnu izņemšanas no ģimenes uzreiz jāiedarbina konsulārie dienesti. «Nav pieļaujams, ka bērni tiek nolaupīti valstij – viņus izņem no ģimenēm un nodod adopcijai, nekonsultējoties ar Latvijas iestādēm,» sacīja deputāts. Tāpat viņš iesaka Tieslietu ministrijai paust stingrāku pozīciju, piedraudot, ka Latvija iesūdzēs Lielbritāniju Eiropas Cilvēktiesību tiesā par Latvijas pilsoņu nodošanu adopcijā citu valstu pilsoņiem.
Problēma tika skatīta arī Saeimas komisijas sēdē, bet tikmēr Lielbritānijā latviešu aktīvisti jau pašorganizējas un Latvijas vēstniecība viņiem palīdz, izplatot aicinājumu Latvijas pilsoņiem pieteikties par audžuvecākiem, lai šie bērni nebūtu zuduši latviskai videi.
Atsevišķi gadījumi ir patiesi sirdi plosoši. Piemēram, žurnālistes Lailas Brices bērna pazaudēšana, atstājot iemigušo mazuli uz pāris stundām vienu, kamēr ierodas sastrēgumā aizkavējusies draudzene, lai bērnu pieskatītu. Lailai bijis jāskrien uz darbu. Tikmēr mājas īpašnieks izsaucis attiecīgus dienestus, kas bērnu aizveduši, bet mamma tagad jau piecus gadus izmisīgi cīnās tiesā, lai bērnu atgūtu.
Silva Dz. vēl pirms emigrēšanas uz Angliju adoptēja mazu meiteni. Bet meitene, kā tas bieži gadās ar adoptētiem bērniem, bija nepaklausīga un melīga. Reiz viņa pasūdzējās skolotājai, ka mamma ir slikta. Skolotāja pavaicāja, vai mamma viņu arī per. Meitene sacījusi, ka ir bijuši gadījumi, kad ieper arī. Ar to ir pieticis, lai bērns tiktu atņemts, un māte vēl var priecāties, ka nav ielikta cietumā par vardarbību.
Šie un vēl daži ir atsevišķi gadījumi, kad normāliem, godīgiem cilvēkiem gadījies pieļaut liktenīgu kļūdu. Taču kopumā lielais izņemto bērnu skaits liecina par ko citu – par milzīgo bezatbildību, kāda ir Latvijā pret bērniem. Šo bezatbildību, atpalicību domāšanā latvji paņem līdzi uz ārzemēm. Un arī atbaidošu deģenerāciju. Man netālos kaimiņos dzīvo ģimene, kur aug pamatskolas vecuma puika. Viņš netiek līdzi mācībās, jo nevar pildīt mājasdarbus. Vecāki caurām dienām un naktīm dzer, nelielajā dzīvoklītī daždien sapulcējas vai divi duči zildeguna kungu un dāmu, kuru sarunās biežāk par parasto leksiku skan tas poētisms, par kuru tagad visādi bar dzejnieci Agnesi Krivadi. Ja šī ģimene aizbrauks uz Angliju, tā viegli apgūs angļu vārdu, kas sākas ar «f», un nepaies ne nedēļa, kad jau klāt būs sociālie dienesti, lai puiku no ģimenes izņemtu. Bet cik šādu ģimeņu jau nav aizbraukušas uz Angliju! Tur šādi vecāki tiek atbrīvoti no rūpēm par bērniem – Anglijā, un vēl stingrākā mērā Norvēģijā, nedrīkst bērnu atstāt bez uzraudzības, par sišanu nemaz nerunājot. Līdz pat palielam tīņa vecumam bērnu nevar vienu pašu laist pat nopirkt pienu uz stūra veikalu. Ja latvji zinātu angļu un skandināvu likumus un tikumus, asaru būtu daudz mazāk.
Ir lielisks viss palīdzēšanas darbs, ko dara mūsu konsulārie dienesti. Un Parādnieks principā runā pareizi un patriotiski. Taču nebarosim sevi ar ilūzijām, ka mūsu dienesti kādā veidā var ietekmēt Apvienotās Karalistes vai skandināvu tiesas. Tajās valstīs tiesas ir neatkarīgas un nenobīsies no Latvijas draudiem ar ECT. Latvjiem neizdosies uzspiest Rietumiem savu dzīvesziņu, ka «žagari ir labākais dakteris» vai ka nav nekas slikts, ja sīkais līdz tumsai dzīvojas kaut kur pa āru ar puņķainu degunu. Kaut vai pats Valsts prezidents dotos uz Albionu palīgā, tas nekādā mērā neietekmētu britu sociālo dienestu lēmumus. Galvenais kritērijs būs drošība un labklājība bērnam, bet latviskā vide būs tikai pēc tam. Bērnus masveidā atņem arī lietuviešiem, poļiem un citiem, kas mums tāds kā mazs mierinājums, ka neesam vienīgie kretīni pasaulē.
Un nav laikam īsti pareizi teikt, ka Rietumu sociālie dienesti nolaupa bērnus. Tā nav nolaupīšana, ja bērnu atņem tādiem vecākiem, kas saviem bērniem ir drauds.