Reitingu bende – iekšējais kašķis

Oktobrī partiju reitingi nav būtiski mainījušies, tomēr ir nedaudz mazinājusies Saskaņas, ZZS un Vienotības popularitāte, liecina Latvijas faktu jaunākā aptauja. Saskaņa joprojām ir līdere ar 20,5%, ZZS ir otrajā vietā ar 15,1%, trešajā vietā ir Nacionālā apvienība ar 7,9%, bet Vienotība ir ceturtā ar 7,2%. Apmēram kaut ko līdzīgu rāda arī citu sociologu firmu aptaujas.

Nacionālās apvienības trešā vieta un procenti nav slikts rezultāts, taču droši vien tas nav tas, uz ko šī partija cerējusi un lolojusi. Pašlaik taču lielas ļaužu masas ir pārbaidījušās no mauru un moru invāzijas mūsu Dievzemītē. Nacionālā apvienība ir tā, kas visvairāk dzindzina trauksmes zvanus. Taču bēgļu tēma nav partiju uzcēlusi popularitātes augstumos. Acīmredzot vēl par maz strādāts – elektorāts no bēgļiem bīstas gan, taču nesaredz Nacionālajā apvienībā īsto aizstāvi un glābiņu. Kāda netaisnība!

Kamēr citām partijām nav pamata pārmērīgam satraukumam, pašai valdošākajai no valdošajām – Vienotībai –, raugoties uz savu reitingu, ir sāpīgi jāsaviebjas. Vēl pirms gada dažādu sociologu firmu aptaujās Vienotības atbalsts bija ap 14%, bet tagad nošļūkts jau gandrīz līdz kritiskajai robežai. Turklāt tendence ir labu laiku jau nemainīga – uz leju vien. Kas gan ir tās nelaimes un kļūdas, kas traucē partijai gozēties tautas mīlas saulītē?

Tur laikam ir vairāki apstākļi. Viens ir Dzintars Zaķis, kura labā Saeimas vēlēšanās tika pirktas balsis. Pēc vēlēšanām, kad bija jau sprucis gaisā balsu pirkšanas skandāls, Zaķa atbalstītāji centās radīt stāstu, ka ne jau tikai Zaķim vienam pirktas balsis, bet līdzīgā veidā Saeimā iebalsots arī Saskaņas politiķis Andrejs Elksniņš. Tagad ir izrādījies, ka mēģinājums ievilkt Elksniņu sev līdzi dūksnājā ir izgāzies – ir vesela kaudze dokumentu, sarunu ierakstu, liecību, interneta sarakstes izdruku, videokameru ierakstu, no kā izriet, ka liecības ir viltotas un apsūdzības pret Elksniņu fiktīvas.

Uzpirkt vēlētājus nav skaisti. Vēl neglītāk ir maksāt par nepatiesām liecībām. Zaķis jau, protams, stāsta, ka neko nav zinājis par balsu pirkšanu un liecību viltošanu savā labā. Taču tam jau vairs netic pat viņa partijas biedri. Lai gan deputāts ir maigi palūgts lasīties projām no partijas, viņš ir krampjaini turējies ar nagiem visās stenderēs – no partijas nav aizgājis, bet apturējis darbību tajā. Tagad, kad beidzot būs projām no partijas, deputāta mandātu vēl nenoliks. Pametot partiju, Zaķis vēl uz atvadām to nopeļ, sakot, ka tai nav spilgtu līderu un tās iekšējie grupējumi kašķējas. Skaidrs, ka šāda šmuce nevar pozitīvi ietekmēt reitingus.

Tāpat arī Solvitas Āboltiņas pensionāru izmēdīšana ar ūjināšanu diezin vai var būt reitingu cēlāja.

Nekāda lielā prieka publikai nav arī no valdības darbošanās Laimdotas Straujumas (Vienotība) vadībā. Grūti no tiem burtiem, ko sabiedrībai piedāvā valdība, salikt vārdu «laime». Drīzāk, vērtējot savu labklājības aizvien tālāko kritumu pēdējos gados, ļaudīm pār lūpām izlaužas tas vārds, par kuru tik ļoti bar dzejnieci Agnesi Krivadi. Tomēr gan Āboliņas «ūūū», gan Zaķis, gan arī ne visai veiksmīgais valdības veiksmes stāsts nav vēl tā lielākā bēda, kas gremdē partiju. Vēsture rāda, ka skandāli ātri piemirstas un arī valdības darba trūkumi nav mirstama vaina, ja politiskajā spektrā nav spēcīga alternatīva piedāvājuma.

Vienotības galvenie naidnieki nav opozīcija vai iekšējā opozīcija valdošajā koalīcijā, bet galvenā naidniece ir Vienotība pati sev. Un te Zaķim taisnība. Partijā pastāv vairāki iekšējie grupējumi, kas cits citu jau neieredz tādā mērā, ka netīrās veļas mazgāšana un kašķēšanās jau redzama publiski. Tiklīdz partijas iekšpusē vairs nav vienotības, tā straujā pikējumā dodas uz politisko kapu kalniņu. Agrākos laikos tāds drūms gals piemeklēja DPS un LSDSP, bet tagad visu to pašu punkts punktā atkārto Vienotība.

Vienotībai nav vairs arī tādas īsti līdzenas ideoloģiskās platformas, kas ļautu pilsoņiem saprast, kas īsti šī partija ir. Jo nevar partija ilgstoši būt vienlaikus liberāla un konservatīva, toleranta un nacionālistiska, rietumnieciska un aziātiska. Var jau kādu laiciņu tādā garā braukt, taču ne mūžīgi.