Cari uzliek nodokļus
Saeima vakar sāka izskatīt nākamā gada budžeta projektu. Nekā laba no šā budžeta nav. Mediķi pie Saeimas nama protestē, jo izjūt naudas samazinājumu savos makos. Mazāk naudas nozīmē to, ka dakteri un medmāsas vairāk gudros, ka nevajag vairs strādāt Latvijā. Vairāk naudas var nopelnīt kaut kur citur – Norvēģijā vai Anglijā. No budžeta Latvijas mediķiem nav pilnīgi nekā laba.
Budžeta projekts paredz 1,4 procentus no iekšzemes kopprodukta atvēlēt aizsardzībai. Tas ir daudz, taču ne pietiekami. Visu laiku NATO ģenerāļi ir uzsvēruši, ka Latvijai jāatvēl aizsardzībai vismaz 2%. Ja Latvijas valdība neatvēl 2%, tas nozīmē, ka par aizsardzību netiek pietiekami domāts. NATO ģenerāļi ir teikuši, ka no latviešiem grib, lai viņi cīnās un maksā. Ar cīnīšanos viss ir kārtībā – mūsu kareivji ir karojuši Afganistānā. Bet ar maksāšanu pagaidām nav labi. Ja mēs gribam, lai kāda agresora uzbrukuma gadījumā stājas spēkā NATO līguma 5. pants, kas paredz visa NATO palīgā nākšanu, tad jāatvēl no sava budžeta vismaz 2% no IKP. Tas gan nenozīmē, ka šī nauda jāizpļekā. Būtu jāizlieto tā, lai tā nes kādu labumu Latvijas tautsaimniecībai, kādu pievienoto vērtību. Burvīgi būtu, ja Latvijā rastos kāds uzņēmums, kur ražo kaut ko militāru.
Valdība ir nodomājusi, ka tās budžeta projekts ļaus sasniegt dižas virsotnes – būšot 3% izaugsmes rādītāji. Diezin vai. Diezin vai ekonomikas izaugsmi var veicināt tāds gājiens, ka tiek sarakstīts to jomu garš saraksts, kurās nedrīkst darboties mikrouzņēmumi. Vajadzēja tā, ka mazie un vidējie uzņēmumi aktīvi rosās, cep bliņas un pārdod tās no savas privātmājas loga. Taču skarbā valsts vara nomāc katru individuālu uzņēmību – uzliek nodokli un aizliegumus. Tādā veidā cari, kad juta, ka par maz naudas greznai dzīvei, uzlika zemkopjiem lielus nodokļus. Pēc tam pienāca brīdis, kad zemnieki un strādnieki vairs nespēja dzīvot pa vecam.
Tāpat diezin vai pozitīvu efektu var gaidīt no tā sauktā solidaritātes nodokļa. Tiem, kam alga lielāka par 4000 eiro mēnesī, tiks uzlikts liels nodoklis. Tautai jau ļoti patīk, ka tiem biezajiem arī jāmaksā, taču realitātē būs tā, ka tiem izcilajiem, dārgi apmaksātajiem speciālistiem darba devēji atradīs kādu citu veidu, kā samaksāt. Noformēs kā dividendes vai kaut kā tā. Nekādu izcili dižu ieņēmumu no «solidaritātes nodokļa» budžetā nav pamata gaidīt.
Cits stāsts būtu tad, ja valdība saņemtos un taisītu progresīvo nodokļu sistēmu. Taču progresīvo sistēmu ieviest nav vienkārši. Andra Šķēles valdības laikā gaisā uzvēdīja doma, ka vajadzētu progresīvo nodokļu sistēmu. Tad būtu tā, ka no algām, kas ir virs minimālās, jāmaksā vairāk. Tauta to izdzirdēja, pārbijās, bet politiskā vide pārbijās vēl vairāk un vairs pat ne mirkli nebilda neko par to.
Budžeta kontekstā ir arī pozitīvas nianses. Valdība ir atvēlējusi vairāk nekā 50 miljonus eiro pašvaldībām. Visu laiku valdība ir dzīvojusi, pagriežot muguru pret pašvaldībām, nav klausījusies, kad pašvaldības raud, ka tām vajadzētu vairāk naudas no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Tagad vismaz kaut kāda nauda ir pašvaldībām iedalīta. Izdalot naudu uz deviņām pilsētām, tur nekāda milzu summa nesanāk, taču vismaz virziens ir labs. Pašvaldības zinās labāk, kur pareizi izlietot naudu. Latvijas Banka gan ir ļoti skeptiska par naudas došanu pašvaldībām, paužot, ka šādai naudai nav seguma. Bet nu tad pēc kāda laika varēs redzēt, kurai pašvaldībai nauda dota bez jēgas, bet kurai ar jēgu. Tādas pašvaldības kā, piemēram, Ventspils noteikti to neizšķērdēs pa tukšo. Pašvaldības vispār ir prātīgākas.