Valdība pret rosību
Nākamajā gadā ievērojami lielāks budžeta finansējums atvēlēts Aizsardzības ministrijai, kas loģiski un saprotami.
Tas saskan ar Latvijas apņemšanos pildīt solījumus un pakāpeniski palielināt aizsardzības finansējumu līdz 2% no IKP. NATO ģenerāļi jau sen ir norādījuši, ka agresijas gadījumā pret Latviju nāks palīgā, taču no latviešiem arī vajag, lai viņi cīnās un iegulda naudu armijā. Cerams, ka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis skatīsies līdzi, kur tiek lietota nauda. Būtu skumji, ja tā tiktu izvazāta vai šķiesta nolietotu lūžņu pirkumiem. Milzīga problēma ir robeža, kas pašlaik ir puscaura – vai ik dienu no Krievijas un Baltkrievijas pa meža takām ienāk desmiti Vjetnamas un citu valstu bēgļu. Liela daļa tiek notverti, taču droši vien vēl lielāka daļa sasniedz cerēto mērķi Polijā un Vācijā. No Krievijas un Baltkrievijas joprojām ieplūst arī kontrabandas spirta un cigarešu kravas. Valsts ieņēmumu dienests ar skarbām vajāšanas kampaņām vēršas pret automehāniķiem, kas nemaksā nodokļus, taču ministru un VID darbinieku deguna priekšā darbojas «točkas», kur tiek tirgota nelegālā produkcija. Tur nav nekādu nodokļu valsts budžetā. Izskatās, ka peļņa un apgrozījums šajā rūpalā ir tik milzīgs – lielāks nekā kādā stūra veikalā. Policija palaikam rīko reidus un kontrolpirkumus, bet «točku» turētāji smiedamies samaksā tiem uzliktos sodus, un burtiski jau nākamajā dienā pēc policistu vizītes tirgošanās atkal iet vaļā – bez kādas slēpšanās, atklāti un bezkaunīgi. Lūk, kur ir melnā ekonomika, kur milzu nauda iet garām valsts kabatai!
Nākamā gada budžetu veidojot, Finanšu ministrija ir atkal gājusi vieglāko ceļu, neizmantojot kādu radošu izdomu. Līdzīgi kā kādi cari un ķēniņi, kas mana, ka sāk trūkt naudas, arī Finanšu ministrija ir izvēlējusies to pašu – celt nodokļus. Ja tiek celti nodokļi, tas rada īgnumu. Ja nodokļu politika ir ar nepatīkamiem, negaidītiem pārsteigumiem, tas rada dubultu īgnumu, uzņēmības apsīkumu, biznesa iespēju meklēšanu citās valstīs, potenciālo investoru aizbiedēšanu.
Diezgan nelāgi ir tas, ka tagad mazo algu saņēmēji kreditēs valsti un it kā varēs saņemt pārmaksātos nodokļus pēcāk, ja deklarēs savus ieņēmumus. Tas ir apmēram tas pats kā padomju laikā, kad brīvprātīgi piespiedu kārtā ikvienam bija jāpērk obligācijas. Tagad ir tas pats, tikai mazliet citādā veidā. Aprēķins ir vienkāršs – skaidrs, ka ļoti liela daļa ļaužu neko nedeklarēs un neko nesaņems atpakaļ, jo nebūs informēta par šādām iespējām, nepratīs internetā atrast vietu, kur kas jādeklarē, neaizies uz VID, lai interesētos par savām naudas lietām. Šādā veidā iegūto naudu valsts tad varēs bez bēdu paturēt un tērēt.
Viens no valdības jaunizgudrojumiem ir tā sauktais solidaritātes nodoklis – tie, kas saņems vairāk nekā 4000 eiro algu, maksās lielāku nodokli. Lielais ļaužu vairums, kam 4000 eiro ir nesasniedzams sapnis, par šādu soli aplaudēs – lai tie «biezie» dalās ar trūcīgo tautu. Taču mazliet ir bažas, ka līdz trūcīgajai tautai šī nauda netiks. Ja darba devējs maksā kādam 4000, tas nozīmē, ka darbinieks ir izcils speciālists, ļoti vajadzīgs cilvēks. Apliekot ar skarbu nodokli šā speciālista algu, var gadīties, ka viņš nospļaujas un dodas strādāt uz kādu citu valsti. Vispār jau visā civilizētajā pasaulē sen ir progresīvā nodokļu sistēma – jo lielāka alga, jo lielāks nodoklis. Latvija arī nekur nepaliks – ja pati nepratīsies, tad ES institūcijas un Pasaules Banka uzspiedīs. Bet «solidaritātes» nodoklis ir tāds dīvains puspasākums – ne šis, ne tas, negaidīts un uzņēmējus kaitinošs.
Vēl dīvaināks gājiens ir saraksts ar vairāk nekā 30 nozarēm, kurās nedrīkstēs darboties mikrouzņēmums. Tās ir nozares ar lielu peļņas potenciālu. Mikrouzņēmums drīkst darboties tikai tajās nozarēs, kur nav nekādas peļņas. Tas ir absurds. Vajadzētu taču domāt, kā veicināt mazā un vidējā biznesa rosību – būtu laime, ja mikrouzņēmumi dibinātos kā sēnes pēc lietus. Kas zina, varbūt no kāda mikrouzņēmuma dienās izaug grandiozs megauzņēmums – latviešu Apple. Tad, kad uzņēmums ir atspēries, piecēlies kājās, tad var iet pie uzņēmēja un teikt: «Tu vairs neesi nekāds «mikro», tāpēc maksā nodokļus standarta kārtībā!» Mikrouzņēmumu aplaušana ir loģikai pretējs, rosību neveicinošs, uzņēmību gremdējošs solis.