Bez Magoņa un bez oglēm

© F64

Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas Rossijskije Žeļeznije dorogi prezidentā Vladimirā Jakuņinā ir vienlaik apvienojusies gan pārsteidzoša tumsonība, lielkrievisks šovinisms vēstures un politikas jomā, gan patiesi izcilas saimnieciska darbinieka, organizatora spējas. Jakuņina izpratnē baltieši sirgst ar fašismu, jo viņš kādā mākslas filmā redzējis, ka lietuviešu mežabrāļi nogalina komjaunieti, piesienot viņas kājas pie divām šmaugām koku galotnēm un palaižot vaļā.

Tajā pašā laikā viņa tiešajos darba pienākumos ir bijis tikt galā ar prātam neaptverami milzīgo Krievijas dzelzceļu, kas stiepjas no Vladivostokas līdz Kaļiņingradai. Jakuņins ir viens no ietekmīgākajiem personāžiem Krievijas valstī – turienes topā viņš ir kaut kur jau ļoti drīz aiz Putina, Medvedeva un Ivanova.

Un ar šo cilvēku nu jau bijušajam Latvijas dzelzceļa priekšniekam Uģim Magonim bijušas labas attiecības. Magonis un Jakuņins bijuši gandrīz vai draugi. Tāpēc tik lieliski caur Rīgu plūdušas akmeņogļu kravas.

Tad nu tagad ir iestājušies grūti laiki. KNAB Magoni paņēmis ciet, kad viņš atgriezies no Igaunijas ar gandrīz pusmiljonu eiro somā. Tas esot kukulis no kāda uzņēmēja par to, ka Latvijas dzelzceļš iepērk lietotas lokomotīves.

Tikmēr Krievija nesūta vairs akmeņogļu kravas caur Latviju, stāstot, ka tas tāpēc, ka jāveic lieli sliežu remontdarbi. Ogles turpmāk tikšot vestas caur Igauniju. Igaunijas dzelzceļš pēdējā laikā ir dzīvojis bēdīgi, tuvu pie bankrota. Nu kaimiņiem tāda laime. Te uzreiz pamanāms, ka Magoņa aizturēšanas kājas aug no Igaunijas. Vai tur nav kāda igauņu provokācija ar mērķi iegāzt latvju dzelzceļu, lai ogļu kravas pārvirzītu uz savām sliedēm?

Igaunija šajā stāstā var būt arī nejauša sagadīšanās, taču Igaunija no pašreizējās situācijas tiešām var iznākt ieguvēja.

Pagaidām nevar saprast, cik pamatota ir Magoņa aizturēšana. Ja patiešām ir tā, ka KNAB darbiniece Juta Strīķe sēdējusi krūmos un vaktējusi Magoni, kad viņš brauks mājās ar kukuļa kuli automašīnā, tad liela ir varbūtība, ka kriminālsāga ir safabricēta un Magonis nav pie vainas. Strīķes līdzšinējā darbība ir bijusi politiska pasūtījuma pildīšana, aizturēšanas šovu rīkošana un krimināllietu fabricēšana. Savukārt, ja Magoni ir izskaitļojuši KNAB ierindas godīgie darbinieki, tad var būt arī, ka tur tiešām ir bijusi kāda kukuļņemšana. Latvijas dzelzceļš gan nesen rīkoja preses konferenci, kur ilgi skaidroja, ka nevienam nevarēja būt nekāda motīva kukuļot Magoni. Lokomotīvju iepirkums bijis ar likumā paredzētu konkursu, Magonis neko vienpersoniski nav varējis lemt, tās esot vislabākās lokomotīves, kādas vien var nopirkt par naudu. Bet gan jau laiks rādīs un tiesa vērtēs, kā tur īsti bija. Viens gan ir skaidrs – Magonis ir no amata nost un tajā vairs neatgriezīsies, jo KNAB ir iekodies viņam skaustā un nelaidīs vaļā gadiem ilgi.

Vai var būt tā, ka Jakuņins pestī ārā savu sirdsdraugu Magoni, ar kuru viņam bija tik labas attiecības, un nesūta vairs ogles caur Latviju tāpēc, ka šeit tik slikti izdarījušies ar Magoni?

Maz ticams, ka Magonis ir tik liels Jakuņina sirdsdraugs, kā to stāsta. Jakuņins droši vien augstu vērtēja Magoņa profesionalitāti, orientēšanos nozares skaitļos un faktos, kas ir reta parādība starp latvju politiķiem un amatvīriem, taču diezin vai tur ir kas vairāk. Turklāt Jakuņinam pēdējā laikā dzelzceļa specifiskās lietas vairs maz interesē – viņš amatu pamet, lai pievērstos likumdošanai Krievijas parlamenta augšpalātā. Latvijas dzelzceļa bāreņiem, kas palikuši bez Magoņa, nevajadzētu vairs raudāt par bijušo, bet ar skubu runāt ar Krievijas kolēģiem – likt uz galda šprotes un balzamu, spiest uz savu labumu, vismaz noskaidrot, kas īsti tur ir ar sliežu remontiem, cik ilgi un plaši tos domāts veikt. Ir sen bijis zināms, ka sliedes krieviem ir sliktā stāvoklī un tās jāremontē, taču tagad tas mūsējiem ir tāds kā liels pārsteigums.

Ja tur tomēr ir politika, tad tai nav sakara ar Magoni, bet tā ir atbilde uz sankciju politiku, ko atbalsta arī Latvija. Nedot ogles latviešiem, bet dot igauņiem, tad ir «skaldi un valdi» klasika. Bet jebkurā gadījumā latvju amatvīriem nevajadzētu izturēties muļķīgi, ļauties manipulācijām un uzprasīties uz pērienu. Ja latvji pārmēru līmēs klāt oglēm Magoni, tad dabūs pa dibenu arī par Magoni.



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.