Izmeklētāju dīvainie paradumi

© F64

Ēnu ekonomikas apkarošana un rūpe par nodokļu iekasēšanu jau vairākām valdībām ir bijusi viena no prioritātēm, un nevar teikt, ka nekas nebūtu darīts. Viens no triecieniem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpējiem ir bijusi reversās PVN kārtības ieviešana vairākos uzņēmējdarbības veidos, kur izkrāpšana savulaik gāja pilnā sparā un valsts makam secen gāja desmiti miljonu.

Lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru ekonomikā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir veicis kampaņveida pasākumus, «purinot», piemēram, sīkas un vidējas automehāniķu garāžas, kas remontē spēkratus, bet nodokļus maksāt piemirst.

VID buldoga aso zobu iecirtienu jūt aizvien vairāk cilvēku, kas iepriekš savu biznesiņu, darbu brīvajās profesijās vai «haltūras» veica bez nodokļu maksāšanas, bet tagad ir nonākuši zem bargā valsts dienesta lupas.

Arī Māra Kučinska (ZZS) jaunā valdība, spriežot pēc tās topošās deklarācijas melnraksta, ēnu ekonomikas tēmu tur prātā un grasās veikt «uzņēmēju motivāciju veicinošu pasākumu kopumu ēnu ekonomikas mazināšanai, ik gadu sasniedzot viena procentpunkta pieaugumu nodokļu iekasējamībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP)».

Viss ir pareizi, un iebilst nevar – nodokļi ir jāmaksā. Taču, ja valsts vara ar burkānu un pātagu veic aizvien pieaugošu presingu nodokļu iekasēšanas jomā, jārēķinās, ka aizvien lielākā mērā zem sabiedrības lupas nonāks arī valsts varas institūcijas pašas.

LTV raidījums De facto svētdien vēstīja, ka analizējis 101 VID Finanšu policijas izmeklētāja amatpersonas deklarāciju. Trešdaļas jeb 33 personu uzrādītā informācija satur datus, ko, raidījuma ieskatā, var uzskatīt par satraucošiem – skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

Piektdaļai izmeklētāju, kuru atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro, esot skaidras naudas uzkrājumi, visbiežāk – ap 10 000 eiro jeb aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi.

Savukārt 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus, visbiežāk – no vecākiem. Vēl vairāki spējuši citām personām izsniegt lielus aizdevumus, iepriekš šo summu glabājot skaidrā naudā.

Piekasīgi skatoties De facto, varēja pamanīt dažu manipulāciju ar skaitļiem (lai apmēri izskatās iespaidīgāk), mazliet bija propagandiski dramatiska mūzika aizkadrā, taču fakti paliek fakti – ir uzkrājumi, dāvinājumi, laimesti, ir vienam bijušajam izmeklētājam pusmiljons mantojumā no mirušās mātes, kas strādājusi par skolotāju.

Krāt naudu nav noziegums, varbūt kāds naudiņu krājis kopš trīs gadu vecuma māla cūciņā, taču skaidras naudas uzkrājumi ir tieši tas, pie kā mēdz piesieties VID darbinieki saviem klientiem.

Ir latvju zemē cilvēki, kam nav skaidras naudas uzkrājumu, bet ir nodokļu parādi. Un tad bargais VID uzliek ķepu viņu bankas kontā ienākošajai naudai. Un tur nekādi nevar izvairīties. Bet paši VID darbinieki, lūk, naudu bankas kontā neglabā! Netic bankām vai legalizē iekorumpētu naudu?

Interesants ir daža izmeklētāja paradums vinnēt interneta azartspēlēs. Nu lielisks veids, kā izskaidrot naudas rašanos, ja nevar izskaidrot, kur tā radusies. Vēl kāds izmeklētājs sociālajos tīklos salicis pikantas bildes par to, kā pavada savu brīvo laiku. Tas gan nav stāsts par finanšu darījumiem, bet varbūt par infantilismu.

Var jau būt, ka visus VID izmeklētājus patiešām regulāri finansiāli pabalsta bagāti un taupīgi radinieki. Tur arī nav nekā krimināla, ja vien nauda netiek ņemta no «tumbočkas» (skapīša). Problēma jau nav tāda, ka nupat VID izmeklētāji būtu masveidā noķerti nozieguma vietā. Tas būtu pavisam ārprāts. Problēma ir tā, ka VID jābūt par paraugu visai tautai, finanšu policistu pašu finansēm jābūt kristāldzidrām. Tur nevis aizdomu ēna, bet pat mikroēniņa nedrīkst klāties pāri.

VID ir dienests, par kuru ļaudis negrib pat domāt, bet, ja domā, tad ar saasinātām emocijām – nodokļu maksāšana asociējas ar rūgtām vērmelēm un lielu raudāšanu. Bet te, lūk, izmeklētāji paši deklarācijas aizpilda aizdomīgi un varbūt pat ir korumpēti! Tas ne visai motivē maksāt nodokļus. Bet, ja cilvēki nemaksās nodokļus, nekas labs nebūs nevienā jomā – ne tautsaimniecībā, ne izglītībā, ne veselībā, ne aizsardzībā.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais